Vārda dienu svin: Ulla, Nadīna, Adīna
     


































Skrundas novada pašvaldība


Adrese: Raiņa iela 11, Skrunda, LV-3326
Tel: 63331555
Fakss: 63350452
e-pasts: dome@skrunda.lv
Reģistrācijas numurs: 90000015912
Banku konti: A/S "SEB banka" - LV02UNLA0011012130924
A/S "Swedbank" - LV10HABA0551014584854

Darba laiks:
Pirmdiena 8.00-18.00
Otrdiena 8.00-17.00
Trešdiena 8.00-17.00
Ceturtdiena 8.00-17.00
Piektdiena 8.00-15.00

Kases darba laiks:
Pirmdiena 8.00-18.00
Otrdiena 8.00-12.00
Trešdiena 8.00-12.00
Ceturtdiena 8.00-12.00
Piektdiena 8.00-12.00

Foto: Sandris Kuzmickis

     Skrunda un Skrundas lauku teritorija aizņem ~ 266 km2 lielu platību, tajā ir 3698 iedzīvotāju (01.01.2010.g., pēc IR datiem).
     Skrundas pašvaldība ir senās kuršu zemes Bandavas centrālā sastāvdaļa. Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253.gadā, bet 1368.gadā pašā Ventas kreisajā krastā celta vācu feodāļu pils. Mūsu dienās nekas no pils nav saglabājies, tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks un estrāde.
     Dažādos vēstures posmos Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, cariskās Krievijas Kurzemes guberņā.
     17.gs. Skrundā darbojās manufaktūras (stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas). Ziemeļu karā (1700.-1721.g.) Livonijas ordeņa pils Skrundā tika nopostīta. Pēc tam Skrundā tika izveidota muiža. Līdz mūsdienām saglabājusies bijušās muižas dzīvojamā māja.
     1.pasaules kara laikā Skrundu, tāpat kā visu Kurzemi, ieņēma ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919.gada 22.janvārī lielinieku 2.Padomju Latvijas strēlnieku pulks ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas 29.janvārī notika Skrundas kauja, kurā īpaši varonīgi cīnījās Latviešu atsevišķais bataljons komandiera pulkveža O.Kalpaka vadībā. Pēc smagas kaujas, kurā piedalījās Kalpaka bataljona Cēsu rota un Virsnieku rota, Skrunda tika ieņemta. Šai kaujai bija liela nozīme, jo bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu.
     Skrundas ciemats sācis veidoties 20.gs. 20.gados, kad 1926.gadā bijušās muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. Pēc dzelzceļa līnijas Glūda - Liepāja izbūves 1929.gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935.gadā Skrundā bija ~ 50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi - ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.
     2.pasaules kara beigās 1945.gada maijā Skrundā ienāca padomju okupācijas karaspēks. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijas un arestos cieta daudzi pagasta iedzīvotāji. 1949.gada 25.martā no Skrundas pagasta izsūtīja 228 iedzīvotājus. Pie Skrundas dzelzceļa stacijas represētajiem 1989.gadā uzstādīts piemiņas akmens.
     1950.gadā Skrundai piešķirtas pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam Skrunda bija rajona centrs. 1969.gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība "Skrunda", kokapstrādes kombināta "Vulkāns" pārkraušanas bāze.
     Skrunda ir jaunākā Latvijas pilsēta, pilsētas tiesības piešķirtas 1996.gadā.


Raņķu pakalpojumu pārvalde

Adrese: Sākumskola, Raņķi, Raņķu pag., Skrundas nov., LV-3323
Tālrunis: 63354357
E-pasts: ranki@skrunda.lv

      Raņķu pagasts aizņem ~ 47 km² lielu platību, tajā ir 510 iedzīvotāju (01.01.2010.g., pēc IR datiem).
      Raņķu pagasts atrodas Skrundas novada ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā. Raņķu pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu, Skrundas pagastu, Rudbāržu pagastu, Laidu pagastu un Snēpeles pagastu. Attālums no Raņķu pagasta centra līdz Kuldīgai – 22 km, līdz Skrundai – 12 km, 1. šķiras autoceļš P 116. Netālu atrodas arī Rīgas – Liepājas dzelzceļš un valsts galvenais autoceļš A 9.
      Vēsturiski Raņķu pagasts ir sens Kuldīgas apriņķa pagasts, kas robežojās ar Snēpeles, Sieksātes, Valtaiķu, Skrundas, Lutriņu un Vārmes pagastiem. 1939.gadā pagasta kopējā zemes platība bija 15793 ha, dzīvoja 1669 cilvēki. Pagastā bija 84 vecsaimniecības un 86 jaunsaimniecības. Raņķu pagasts ļoti cieta 1941.g. un 1949.g. deportāciju laikā – praktiski tika likvidēta 51 saimniecība. Kolhozu dibināšanas laikā 1949.g. tika nodibināti divi kolhozi, kas vēlāk tika pārveidoti un apvienoti. 90 – jos gados kolhozs “Ziedonis” tika pārveidots par paju sabiedrību, kura 1993.gadā likvidējās. Pēckara laikā pēc jaunā administratīvā iedalījuma pagasta teritorija samazinājās ~3 reizes, palika tikai teritorija Ventas kreisajā krastā.


Rudbāržu pakalpojumu pārvalde

Adrese: Dārdedzes, Rudbārži, Rudbāržu pag., Skrundas nov., LV-3324
Tālrunis: 63300871
E-pasts: rudbarzi@skrunda.lv

      Rudbāržu pagasta platība ~ 110 km2, tajā ir 1048 iedzīvotāju (01.01.2010.g., pēc IR datiem).
      Rudbāržu pagasts atrodas Skrundas novada Rietumu daļā. Attālums no Rudbāržiem līdz Skrundai 8 km, līdz Liepājai 60. To šķērso Rīgas - Liepājas dzelzceļš un valsts galvenais autoceļš A 9. Robežojas ar Kalvenes pagastu, Kazdangas pagastu, Laidu pagastu, Nīkrāces pagastu, Raņķu pagastu, Skrundu pilsētu un tās lauku teritoriju.
      Rudbārži vēstures avotos pirmoreiz minēti 16.gs., kad tie izlēņoti Gosu dzimtai. 17.gs. Rudbāržu muiža piederēja Kurzemes hercogistes kanclera Keizerlinga dzimtai, 18.gs. tā bija Benignas Bīronas māsas Katrīnas Bismarkas īpašums, kuru viņa uzdāvināja māsasdēlam Pēterim Bīronam. 1778.g. Rudbāržus nopirka fon Firksa dzimta, kas Rudbāržos valdīja līdz 1920.g.
      Tagadējā Rudbāržu pagasta teritorija veidojusies pēc 2.pasaules kara, kad tajā iekļāva bijušo Sieksātes pagastu. 1945.g. Rudbāržu pagastā izveidoja Rudbāržu, Lēnas un Pelču ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Rudbāržu ciemam pievienoja Pelču un Sieksātes ciemu, 1977.g. - daļu Skrundas ciemata teritorijas. Lēnas ciemu 1954.g. pievienoja Nīkrāces ciemam, ar kuru robežas tika mainītas 1959.g. un 1966.g. 1990.g. Rudbāržu ciema teritorijā atjaunoja Rudbāržu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rudbāržu pagastā iekļauts viss Sieksātes pag., bet daļa Rudbāržu pagasta pievienota Nīkrāces pagastam un Skrundas lauku teritorijai.


Nīkrāces pakalpojumu pārvalde

Adrese: Dzelda, Nīkrāces pag., Skrundas nov., LV-3320
Tālrunis: 63354554
E-pasts: nikrace@skrunda.lv

      Nīkrāces pagasta platība ~ 134 km2, tajā ir 750 iedzīvotāju (01.01.2010.g., pēc IR datiem).
     Nīkrāces pagasts atrodas Skrundas novada Dienvidu daļā. Pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu, Pampāļu pagastu, Kalvenes pagastu, Kazdangas pagastu, Rudbāržu pagastu, Embūtes pagastu un Nīgrandes pagastu.
     Nīkrāces pagasta teritoriju ZR virzienā šķērso Valsts l šķiras autoceļš P 116 Kuldīga-Skrunda-Embūte, kuram ir melnais (asfalta) segums. A daļā - Valsts 2 šķiras autoceļš P1277. Attālums no pagasta centra līdz Skrundai 16 km, līdz Kuldīgai - 54km, līdz Liepājai - 86 km, līdz Rīgai - 165km.
     Nīkrāces pagasts ir sena apdzīvota vieta ar interesantu vēsturi. Līdz 1920.g. Nīkrāces pagastu sauca par Briņķu pagastu. Pirmās ziņas par apvidu saglabājušās no 1253g.,kad dokumentos minēta Dzelde (Celde). 19.gs. šajā teritorijā bija vairāki mazi pagasti.No Lēnām pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka pulkveža O. Kalpaka vadībā armija uzsāka uzvaras gājienu Latvijas atbrīvošanai.
     1920.gadā Briņķu pagasts tiek nodēvēts par Nīkrāces pagastu. 1940./41.g. Nīkrāces pagastā nodibina padomju varu. 1941.gadā vācieši Nīkrāci ieņēma pēkšņi un klusi, bez kaujām.1944.-1945.gada ziemā šajā apvidū notika smagas kaujas pret „Kurzemes katlā" ieslēgto fašistu karaspēku. 1954.g. Nīkrāces ciemam pievienoja Varoņu un Lēnas ciemu.1957.g. tika izveidota padomju saimniecība „Nīkrāce" (1989.-1991.g. paju s-ba „Nīkrāce", līdz 1996.g.- SIA „Dzelda" un paju sabiedrība „Lēnas", kopš 1999.g.- lauksaimnieku biedrība „Dzelda".1990.g). Nīkrāces ciema teritorijā atjaunoja Nīkrāces pagastu.


Skrundas novada pašvaldība, Raiņa iela 11, Skrunda, LV-3326, Tel. 63331555, Fax. 63350452, E-pasts dome@skrunda.lv