Nīkrāces pagastā jaunatklāts jauns pilskalns

Kopš 2018. gada, kad Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotais LIDAR zemes reljefa modelis par Latvijas austrumu daļu kļuva publiski pieejams, ir atklāts vairāk iepriekš nezināmu pilskalnu, nekā visā laika posmā pēc Otrā pasaules kara kopā.

Par šo jaunatklāto pilskalnu birumu galvenokārt jāpateicas entuziastiem, kuri pavadījuši neskaitāmas stundas caurskatot LIDAR reljefa kartes un meklējot zemes virsmas pārveidojumus, kas atgādina seno pilskalnu nocietinājumus. Katru no turpmāk uzrādītajiem jaunatklātajiem pilskalniem uz vietas dabā ir pārbaudījis un par pilskalnu atzinis arheologs, Latvijas kultūras akadēmijas profesors un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Dr.hist., Dr.hab.art. Juris Urtāns.

Stulbenes pilskalns

Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts

N 56° 32’ 02.610; E 21° 50’ 49.440

Pusceļā starp Embūti un Maznīkrāci pa labi uz Nīkrāci atzarojas lielceļš, kas aiz Miera kapiem šķērso Stulbenes purvāja mitro ieleju. Pilskalnam pēc tam tuvējā purvāja dots Stulbenes pilskalna nosaukums. Skaidrojot savdabīgo vietvārdu, varētu norādīt, ka tā kādreizējā nozīme varētu būt vienādojama ar vārdu akls.

Stulbenes purvājs pie pilskalna veido plašāku zemu, tagad krūmiem un mežu aizaugušu ieleju. Tās R pusē ir aptuveni Z – D virzienā orientēts 150 m garš reljefa izcēlums, kuru no A puses robežo Stulbenes ieleja, bet no pretējās R puses – šaurāka mitra ieleja. Šī reljefa izcēluma D daļā ir izveidots pilskalns. No R puses tas ir ap 7 – 8 m augsts un te nav bijuši vajadzīgi kādi pastāvinājumi. No D un A puses reljefa izcēlums ir pastāvināts ar 4 – 5 m augstu aprakumu. Zem aprakuma ir izveidota 6 – 7 m plata terase. Arī zem terases kalns vēl par pāris metriem krīt uz leju. ZRR pusē, kur reljefa izcēlumam nav dabiska norobežojuma, tas nodalīts ar mākslīgi veidotiem pārveidojumiem. Skatot no pilskalna plakuma puses, sākumā ir 4 – 5 m augsts aprakums, tā pakājē ap metru dziļš aizplūdis grāvis, tad 6 – 7 m plats un ap metru augsts valnis, tā priekša ap pusmetru dziļš grāvis.

Pilskalna plakums, kura caurmērs 35 – 40 m, ir izlīdzināts, ar striktu pāreju uz pilskalna nogāzēm. Visā plakumā, Z puses norobežojumā, pilskalna nogāzēs un terasē ir intensīvs grantainā zemē veidojies melnas krāsas šķeltiem un degušiem akmeņiem un oglēm jaukts kultūrslānis, kur atrasta bezripas keramikas lauska.

Tieši pret pilskalna Z puses aprakuma terasi uz ZR no pilskalna slapjo leju šķērso mākslīgi veidots dambis. Tas ir ap 20 m garš, ap 1, 5 m augsts un augšdaļā 5 – 6 m plats. Šķiet, ar dambja palīdzību tika uzpludināta mitrā ieleja starp pilskalnu un plato uz R no pilskalna.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 5. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.

Informāciju sagatavojis arheologs Jānis Meinerts.