Kurzemes pašvaldību vadība ar LM pārstāvjiem pārrunā sociālās jomas aktualitātes un atskatās uz aizvadīto gadu

Kurzemes pašvaldību vadība ar LM pārstāvjiem pārrunā sociālās jomas aktualitātes un atskatās uz aizvadīto gadu

20. janvārī uz šogad pirmo Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi attālināti pulcējās Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem pārrunātu  aktualitātes labklājības jomā, kas skar pašvaldību darbu, tai skaitā sociālo pabalstu izmaksu regulējumu, un aktualitātes bāriņtiesu darbā 2021.gadā.

Sēdes turpinājumā Kurzemes pašvaldību vadība atskatījās un atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto 2020. gadā, kā arī iepazinās ar darba plānu 2021. gadam.

Ar izmaiņām labklājības nozarē no 2021.gada sākuma klātesošos iepazīstināja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs I.Alliks un valsts sekretāra vietniece L.Āboliņa. Viņi norādīja, ka no šī gada tiek palielinātas daudzas minimālo ienākumu summas, tai skaitā arī garantētais minimālais ienākumu līmenis jeb GMI - no līdzšinējiem 64 eiro līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, izmaiņas minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanā pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus valsts iedzīvotāju. LM pārstāvji arī norādīja, ka nepieciešamais papildu finansējums no valsts un pašvaldību pamatbudžeta minimālo sliekšņu paaugstināšanai  un dažādu pabalstu izmaksai 2021.gadā ir attiecīgi 70,66 miljoni eiro no valsts un 25,94 miljoni eiro no pašvaldību budžetiem. Attiecībā uz bāriņtiesu darbu, L.Āboliņa norādīja, ka turpinās darbs pie grozījumiem bāriņtiesu likumā, cita starpā paredzot arī izmaiņas bāriņtiesu funkcionālajā un institucionālajā pārraudzībā, savukārt, saistībā ar COVID-19 izplatību, paaugstinātas izglītības un pieredzes prasības bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem var nepiemērot līdz 2021.gada 1.jūlijam.

Attīstības padomes locekļi ierosināja pārskatīt vairāku noteikumu un prasību spēkā stāšanās termiņus, pārceļot tos no šī gada jūlija uz vēlākiem gada mēnešiem, lai nepārklātos ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas aktīvāko laika posmu, jo jaunizveidotajām pašvaldībām var būt apgrūtinoši uzreiz ieviest visas nepieciešamās izmaiņas. Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadības un Labklājības ministrijas pārstāvji arī diskutēja par atbalstu sociālās aprūpes iestādēm COVID-19 izplatības mazināšanai, aicinot savstarpēji vairāk sadarboties un meklēt kopīgus risinājumus. LM pārstāvji apņēmās arī rosināt diskusiju par piemaksu palielināšanu sociālo aprūpes centru darbiniekiem par ar COVID-19 saslimušo klientu aprūpi, lai vienādotu to ar piemaksām veselības aprūpē strādājošajiem.

Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja p.i Ingeborga Bordāne informēja par reģiona paveikto 2020.gadā un darba plānu 2021.gadam. Kurzemes plānošanas reģions 2020.gadā turpinājis sekmīgi pildīt uzticētās funkcijas, tai skaitā gan pārstāvot reģiona intereses dažādās valsts institūcijās, gan piesaistot ES finansējumu reģiona attīstībai. Kopumā pērn īstenoti 14 Eiropas Savienības finansēti projekti, no tiem gan vairāki noslēgušies, gan uzsākti arī jauni projekti, tāpēc 2021.gadā darbs turpināsies jau pie 15 ES finansētu projektu īstenošanas.  Tāpat turpinās arī darbs pie plānošanas reģiona, pašvaldību un likumdevēju savstarpējās sadarbības stiprināšanas, atbalsta sniegšanas uzņēmējiem ar Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra aktīvu darbību, sabiedriskā transporta tīkla plānošanas un uzraudzības reģionā, kā arī remigrācijas veicināšanas atbalsta pasākumiem.

Sēdes noslēguma daļā Kurzemes pašvaldību vadība diskutēja un vienojās par reģionālas nozīmes projektu vērtēšanas kritērijiem Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas 2021- 2027 izstrādes ietvaros. Papildu tika lemts arī par Attīstības programmas izstrādes termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada maijam. Kā norādīja Kurzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānotāja Indra Murziņa, nav skaidrības par vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu, piem.,  reģiona funkcijām un to robežām, tai skaitā jaunveidotā Tukuma novada piederību Kurzemes vai Zemgales reģionam, kas var būtiski ietekmēt Attīstības programmas izstrādi.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2021.gada 20.janvāra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Papildu informācijai

Laura Homka

Kurzemes plānošanas reģiona

sabiedrisko attiecību speciāliste

laura.homka@kurzemesregions.lv