Ceļi uz panākumiem skolā: lai sasniegtu ES mērķus, izšķiroši svarīgs ir vietējā līmeņa atbalsts
ES pilsētu un reģionu pārstāvji ir pieņēmuši Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas (LV/Renew Europe) izstrādātu atzinumu par iniciatīvu “Ceļi uz panākumiem skolā”, ar kuru Eiropas Komisija iecerējusi uzlabot visu Eiropas jauniešu izglītības rezultātus. Ar savu atzinumu I. Bērziņa iepazīstināja Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā, kas notika Briselē 12. oktobrī, tajā kā eksperte piedalījās arī Ilze Dambīte-Damberga. Atzinumā uzsvērta reģionu un pilsētu loma izglītības infrastruktūras modernizācijā, vienlīdzīgu iespēju veicināšanā un vietējiem apstākļiem pielāgotu sadarbības modeļu un risinājumu izstrādē.
Ar iniciatīvu “Ceļi uz panākumiem skolā” Eiropas Komisija mudina īstenot “visas skolas pieeju”, kas paredz aktīvi iesaistīt visus skolu kopienas locekļus un ārējās ieinteresētās personas. Lai sasniegtu nozīmīgus mērķus, proti, samazināt pamatprasmju apguvē tādu personu īpatsvaru, kurām ir sliktas sekmes, un novērst izglītības un apmācības priekšlaicīgu pamešanu, izšķiroši svarīgs ir pašvaldību sniegts atbalsts. Pašlaik tikai 84,3 % Eiropas jauniešu ir ieguvuši vidējo izglītību un katrs piektais 15 gadus vecais iedzīvotājs nevar izpildīt pamata uzdevumus lasīšanā, matemātikā vai dabaszinātnēs.
“Kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir visiem vienlīdzīgi pieejamas neatkarīgi no izglītojamo personīgajām iezīmēm, ģimenes, kultūras un sociālekonomiskās situācijas, veido ne tikai ceļus uz panākumiem skolā, bet arī mūsu kopīgo ceļu virzībā uz sociālo kohēziju un ilgtspējīgāku ekonomiku Eiropas Savienībā. Pašvaldībām ir pienākumi skolu līmenī, un tās sniedz ieguldījumu tādu sadarbības modeļu izstrādē, kuros kopīgi ar ieinteresētajām pusēm no publiskā un privātā sektora un akadēmiskajām aprindām liels uzsvars tiek likts uz iedzīvotājiem un viņu vajadzībām,” norāda ziņotāja Inga Bērziņa.
Atzinumā uzsvērts, ka, ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā, energoresursu krīzes un straujās inflācijas ietekmi uz valstu un pašvaldību budžetiem, svarīgs ir ES struktūrfondu ilgtermiņa atbalsts pašvaldību īstenotiem projektiem mācību vides modernizācijai. Tajā arī aicināts īstenot pielāgotas un pārdomātas valodu apguves programmas Ukrainas bēgļiem un citiem skolēniem, kuri nerunā attiecīgās ES dalībvalsts valodā.
Turklāt skolēnu labbūtību un motivāciju mācīties ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Ziņotāja norāda, ka datu apkopošana un analīze visos pārvaldības līmeņos var palīdzēt apzināt kopīgas tendences, kas ietekmē mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, un attiecīgi sagatavot risinājumus pašvaldību līmenī un pielāgot valsts izglītības politiku.
“Piemēram, Latvijā nacionālā līmeni ir izstrādāts interaktīvs rīks, kas apkopo informāciju par skolēniem, sākot no brīža, kad skolotājs identificē mācību pamešanas risku. Tas piedāvā daudzveidīgu statistiku vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī par mācību pamešanas iemesliem un tendencēm,” skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja.
I. Bērziņa ir ne tikai izstrādājusi minēto nozīmīgo atzinumu, bet pagājušajā nedēļā viņa tika arī ievēlēta par priekšsēdētāja pirmo vietnieci SEDEC komisijā, kas vada Eiropas Reģionu komitejas darbu sociālo lietu, nodarbinātības, izglītības, kultūras un pētniecības politikas jomā.