Rudbāržos norisinās ikgadējais pārgājiens “Oskaram Kalpakam pa pēdām” un piemiņas pasākumi

Ceturtdien, 3. martā, godinot Kurzemes atbrīvošanas sākuma 103. gadadienu, Rudbāržos pie muižas aizsākās ikgadējais pārgājiens “Oskaram Kalpakam pa pēdām” un piemiņas pasākumi.

Pasākumu ar svinīgu uzrunu atklāja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, kura pirms atklāšanas aicināja visus ievērot klusuma brīdi, lai godinātu Ukrainas tautu šajā grūtajā brīdī.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts svinīgajā uzrunā teica: “Mēs šādu brīvību esam izcīnījuši un varbūt tāpēc jo īpaši jūtīgi sekojam un jūtam līdzi Ukrainas tautai. Šīs cīņas palīdz izcīnīt mūsu varoņi, kuri iet pa priekšu. Šodien Ukrainā mēs redzam, ka tas ir Ukrainas prezidents, kurš ir vislielākais varonis.”

Tālāk pasākuma dalībnieki devās aptuveni deviņu kilometru garajā vēstures izziņas pārgājienā “Oskaram Kalpakam pa pēdām” līdz Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietai – memoriālajai sienai Lēnu ciemā.

Ap 16.30 pie memoriālās sienas Lēnās paredzētas Kuldīgas novada pašvaldības, Zemessardzes un Jaunsardzes pārstāvju uzrunas, ziedu nolikšana un jaunsargu svinīgā solījuma došana.

Pasākumā piedalās O. Kalpaka muzeja un piemiņas vietas „Airītes” vadītājs Roberts Sipenieks, Nacionālo bruņotospēku vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, brigādes štābs un Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri un zemessargi, jaunsargi, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņi, Latviešu Virsnieku apvienības pārstāvji, Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji.

1919. gada 3. martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanās Kalpaka karaspēks sakopoja spēkus un devās pretuzbrukumā. 3. martu kalpakieši uzskatīja par sākumu visas Latvijas atbrīvošanai. Ceļu krustojumā netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta – memoriāls – brīvības cīnītājiem, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.