Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Skrundā

Skrundā pie deportāciju piemiņas vagona norisinājās pasākums, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus.

Piemiņas pasākums aizsākās ar gājienu pie Skrundas vidusskolas, kur 1.-11.klases skolēni kopā ar jaunsardzes dalībniekiem devās gājienā no Skrundas vidusskolas līdz deportācijas piemiņas vagonam.  

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece Nellija Kleinberga: “Mums katram, kas šodien esam šeit sanākuši, ir līdzi savs stāsts par saviem tuviniekiem, par pazīstamiem, kuri bija gājuši šo moku ceļu gan 1941.gadā, gan 1949. gadā. Bet šodien šī diena ir īpaša. Mēs savās domās esam nesuši līdzi šos vārdus – kaut tas nekad neatkārtotos manai paaudzei, un es arī tam ticēju, ka nekad tādi laiki nepienāks, ka domas par karu un sajūtas par karu būs tik tuvu, kas biedē. Šī diena ir pienākusi. Mēs dzīvojam  mierīgos apstākļos salīdzinoši ar Ukrainas ļaudīm, kuri cieš no genocīda, no bada, kur bērni mirst. Mēs šeit vēl esam mierā, bet šis miers ir ļoti, ļoti trausls. Un bieži rodas jautājums – ko tad mums darīt, kā rīkoties? Īstas atbildes jums nedos neviens. Bet viens, ko es zinu - mums katram savā vietā ir jādara tas, ko mēs protam un mākam vislabāk, un jārīkojas ar sirdsapziņu. Šobrīd pats galvenais ir, lai mēs nesašķeltos un nestrīdētos par sīkumiem ikdienā, lai mēs līdzcilvēkiem un saviem  mīļajiem spētu atvainoties, jo Dievs vien zina, kā šī dzīve ritēs tālāk. Aicinu jūs izteikt vārdus apzinīgi, celt pašapziņu, celt mūsu Tēvzemes mīlestību, mūsu patriotismu un neaizmirst lūgt par mieru, par cilvēkiem”.

Skrundas pilsētas un Skrundas pagasta pārvaldes vadītāja Guna Skrebele teica: “ Būs grūti atrast tādu latviešu dzimtu, kurā kāds no tuviniekiem nebūtu bijis izsūtīts uz Sibīriju. Arī mani senči - mana vecmāmiņa un mamma - ir bijuši Sibīrijas cilvēki, kas, paldies Dievam, ir pārcietuši to un spējuši atgriezties atpakaļ dzimtajās mājās. Man šobrīd ir ļoti liels prieks, ka šajā piemiņas pasākumā klāt ir tik daudz bērnu, jo kas gan būtu tauta bez savām saknēm, bez tradīcijām un zināšanām par to, kas ar viņu ir noticis.”

Mācītājs Martins Samms klātesošajiem sacīja: “Paldies, ka esat atnākuši šodien, šajā īpašajā dienā, kur runā par izsūtījumu un domājam par pagātni, tā, iespējams, ir arī mūsu nākotne.  Viss, kas ir bijis, būs atkal, bet cilvēki ļoti maz ko mācās no vēstures.”

Par pasākuma muzikālo noformējumu rūpējās Skrundas kultūras nama vīru vokālais ansamblis "Vecie zēni". 

Šogad aprit jau 73 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja ap 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.