Spriež par ceļiem un graustiem

Rudbāržu iedzīvotāju sapulcē pārvaldes vadītāja Dzintra Veģe kā galvenās problēmas uzsvēra neapmierinošo ceļu kvalitāti un graustus pagasta centrā. Atbrauc liela komanda Uz tikšanos, kas notiek reizi gadā, šoreiz bija sanākusi pilna zāle, bet ceturtdaļu klausītāju veidoja novada domes deputāti un darbinieki: priekšsēde Loreta Robežniece, vietnieks Aldis Zalgauckis, izpilddirektors Guntis Putniņš, deputāti Aivars Sebežs, Andris Vilnis Sadovskis, Ivars Grundmanis, pašvaldības policijas pārstāvis Normunds Eihe, sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola, zemes lietu speciālists Normunds Danenbergs, nodokļu administratore Aija Kāpiņa, attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte, sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš, kā arī Skrundas komunālās saimniecības vadītāja Guna Skrebele, ūdenssaimniecības speciālists Guntars Stepiņš un mājokļu apsaimniekotājs Rihards Brūveris. Sapulcē piedalījās arī pagasta pārvaldes darbinieces, bāriņtiesas locekle Aija Vanaga un O.Kalpaka Rudbāržu pamatskolas direktors Dzintars Strauts. Šīgada sapulce aizvadīta diezgan mierīgi – vairāk runāja amatpersonas, iedzīvotājiem jautājumu nebija daudz. Pagasta pārvaldes vadītāja Dz.Veģe vispirms uzskaitīja paveikto, problēmas un ieceres. Izremontē veselības punktu, nauda cauri „Ceļi ir viena no samilzušajām problēmām, par to iedzīvotāji bieži sūdzas,” atzina Dz.Veģe, piebilstot, ka tiekot darīts viss, cik atļauj nauda. Pērn ceļiem atvēlēts 31 tūkstotis eiro, šogad – 35 tūkstoši. Kārtībā savests ceļa Garīkas–Kāņi segums. Noņemts malu apaugums, uzlabojot profilu. Šogad līdzīgi tikšot sakopts ceļā Ceļmalas–Liepnieki–Vidusmuiža. Abpus ceļam Rudbārži–Sieksāte apzāģēti lielo koku zari, tas jāpaveic arī pie Garīku ceļa. Liepu ielā caurumi vecajā asfaltā aizlāpīti, bet palaikam tiek izsisti jauni. Kravas auto, kuri pieved preces veikalam, drīz nedrīkstēšot iebraukt centrā no autobusa pieturas puses – būs jābrauc apkārt no kalna puses. Lielākais veikums: veselības punkta remonts, lai telpas atbilstu prasībām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (16 000 eiro). Diemžēl citai labiekārtošanai centrā naudas šogad vairs nepietiks. Bākūžu un Krogarāju kapsētā atrisināta ūdens ņemšanas problēma. Par šo trūkumu iepriekš neapmierināti bija daudzi. Divi projekti Z.Eglīte informēja, ka Lauku atbalsta dienests pagastos naudu paredzējis to grants ceļu remontam, kas vajadzīgi uzņēmējdarbībai un arī iedzīvotājiem: „Notiek grunts seguma izpēte, un novada dome iesniegs kopīgu projektu par visu pagastu ceļiem. Šim nolūkam paredzēts miljons 200 tūkstoši eiro.” Rudbāržos remontam izvirzīts ceļu posms Zaļumi–Nomaļi. Vietējie vēlējās uzzināt, kā dalīta projekta nauda. G.Putniņš atbildēja, ka aptuveni proporcionāli katra pagasta ceļu kopgarumam. Neesot vērts skrundeniekus turēt aizdomās, ka tie nokodīšot lielāku pīrāga gabalu – viņiem nemaz neesot tik daudz grantēto ceļu. L.Robežniece pastāstīja, ka līdz gada beigām jāizmanto valsts budžeta dotācija Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles atjaunošanai. Beidzot ar panākumu vainagosies direktora Dz.Strauta neatlaidīgie meklējumi, kā zāli restaurēt. Projekts top, drīz tiks izsludināts iepirkums, darbs jāpabeidz līdz gada beigām. Cīnās ar dzērājiem N.Eihe uzsvēra, ka mazumā nav gājušas problēmas ar kaimiņu nesaskaņām, klaiņojošajiem suņiem un cilvēkiem reibumā. Zinot, ka dzērāji tiek vesti uz mājām, daļu labuma gribējusi iegūt arī kāda novada iedzīvotāja. Kundze pašvaldības policijai pieprasījusi, lai vedot uz mājām. Kad policisti brīnījušies, asmēlīgā sieva teikusi: „Jūs jau visus dzērājus vadājat! Kāpēc mani nevar?” N.Eihe skaidroja: taksometra pakalpojumus policija nesniedz un gluži par velti tāds brauciens nav. Pirmajā reizē dzērušais tiek brīdināts, bet jau nākamajā saņem ap 70 eiro sodu. Alkohola noteikšana asinīs maksājot 16,65 eiro. Kā būs ar suņiem? Vasaras vidū spēkā stāsies likums par suņu čipošanu. Viens čips un tā reģistrēšana īpašniekam maksāšot vairāk nekā 20 eiro. Lai to iegūtu, vajag arī vakcinēšanas karti kā pierādījumu, ka dzīvnieks potēts. Suni varētu reģistrēt pie veterinārārsta vai arī pašvaldībā. Rudbāržnieki gribēja zināt, vai tiešām būs jāmaksā divreiz: par čipošanu un reģistrēšanu. N.Eihe atzina, ka neskaidrības vēl ir, tomēr sistēma būšot labs atspaids policijai – pēc čipa varēšot noteikt, kura saimnieka suns klīst apkārt. Viena klaiņotāja notveršana un nogādāšana patversmē maksā ap 100 eiro. Ja palīgā jāaicina suņu ķērājs, tad vēl dārgāk. Iedzīvotāji bija ziņkārīgi – kā pēc 1. jūlija, kad noteikumi stāsies spēkā, policisti suņu čipus nolasīs? Jāgādā īpaša ierīce, kā arī profesionāls ķērājs – atbildēja pašvaldības policists. Viens no trim kolēģiem tikšot apmācīts par sertificētu ķērāju. Trīs veidu pakas A.Vītola īsi raksturoja sociālā dienesta veikumu, uzsverot, ka sociālā atbalsta summas pašvaldība pārskatījusi tā, lai pēc pensiju indeksēšanas daudzi seniori nepaliktu aiz svītras – pāris eiro dēļ nesaņemtu malkas vai dzīvokļa pabalstu. „Bezmaksas pārtikas pakas varēs saņemt tikai ar trūcīgā izziņu, un vienam cilvēkam divas pienākas reizi trīs mēnešos. Ir arī higiēnas jeb saimniecības pakas trūcīgām ģimenēm ar bērniem – viena katram bērnam līdz 18 gadiem reizi trīs mēnešos. Savukārt skolas paka (kancelejas preces) paredzēta tikai vienreiz kalendārajā gadā katram skolas vecumā,” skaidroja A.Vītola. Sociālais dienests piedalās arī labdarībā, un tieši Rudbāržos rodami krietni šādu ideju atbalstītāji, kā Drebotu, Grundmaņu un Reihleru ģimene, SIA Korkalni. L.Robežniece paslavēja jaunos rudbāržniekus, par kuriem dzirdētas labas atsauksmes, un uzteica Inesi Ozoliņu – viņai izdevies dažādās nodarbēs ieinteresēt vietējos jauniešus. Grausti un atkritumi Dz.Veģe ieskicēja arī otru Rudbāržu problēmu – grausti ciemata centrā. Nesen izsolīts pašvaldības īpašums Lāses, un esot cerība, ka jaunais īpašnieks to sakārtos un izmantos biznesā. Varbūt kādam tur radīsies darba vieta? Arī vecā pienotava ir pašvaldības īpašums, kas sagādā galvassāpes, un šogad varēs vienīgi sakopt apkārtni. Tieši šī vieta izraudzīta Lielajai talkai. Līdzīgi esot ar tā saukto baznīcas šķūni, to pašvaldība labprāt piedāvātu uzņēmējiem. Savukārt īpašumi Dāre, Jaunrudbārži un vecais bērnudārzs pieder īpašniekiem, kuri par savu mantību daudz neliekas ne zinis. Vietējie īpaši šausminājās par situāciju Dārē: bīstama, nenorobežota vieta, kur var ciest bērni. N.Eihe komentēja: „Būvvaldei jābrauc apskatīt, jālūdz īpašniekam sakārtot. Ja ne – sods!” Kāda rudbāržniece interesējās, vai ciemata nomalē pie konteineriem var uzlabot apgaismojumu. Pavasarī tas neesot aktuāli, bet ziemā tur ir tumši. Vietējie tika informēti, ka sētnieks katras mājas konteinerā met pie konkrētās ēkas saslaucītos gružus. Joprojām uzdarbojoties atkritumu izmetēji: atbraucot ar auto, un – plukš! – svešajā konteinerā savas drazas iekšā. Skanēja arī iebilde, ka nevajag apvainot godīgos pilsoņus. Šķirotos atkritumus īpašajos konteineros bez maksas var mest ikviens. Pašvaldība lūgusi atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Kurzeme izvietot arī konteinerus plastmasai. Uzņēmums pētot, kā šķiroto atkritumu tvertnes tiek izmantotas Skrundā, tad spriedīšot, vai atmaksājas vēl ko izlikt mazapdzīvotās vietās. Iepriekšējā gada sapulcē tika norunāts, ka īpašnieki nokrāsos garāžu durvis, un ar nelieliem izņēmumiem tas arī paveikts. Garāžu īpašniekiem tās arī jāieraksta zemesgrāmatā. „Uzteicami, ja ciemata iedzīvotāji spēj vienoties par īpašuma sakārtošanu, garāžu durvis nokrāsotas vienā tonī,” slavēja Z.Eglīte. Svinēs svētkus, sakops teritoriju Kā pavēstīja Z.Eglīte, Skrundas 20. jubilejas gadā piemiņas balvu (īpašu pildspalvu, ar kuru parakstīts dzimtsarakstu akts) saņemšot ikviens jaunlaulāto pāris, bet katrs reģistrētais jaundzimušais – koka rotaļlietu. Par godu jubilejai radīts pastkaršu komplekts un suvenīri. Rudbāržnieki vēlējās, lai tie tiktu tirgoti arī pagasta pārvaldē. Tad varēšot iepriekš apskatīt un aptaustīt. 23. aprīlī novadā notiks Lielā talka, un līdz 20. aprīlim dalībniekiem pagasta pārvaldē jāpiesaka talkas maisi. Lielgabarīta atkritumus (mēbeles) vāks citā reizē. „Skrundā, Raiņa ielas galā, iekārtots arī privātais atkritumu šķirošanas laukums, tur pieņem auto riepas, metālu, elektropreces. Par pēdējiem diviem var saņemt nelielu samaksu. Īsti neatrisināta palikusi vienīgi mēbeļu, būvgružu un vecas santehnikas nodošanas problēma,” saka Z.Eglīte. Informācija pārpublicēta no laikraksta "Kurzemnieks" (30.03.2016) Raksta autors: Vija Zariņa