Pieminot Aiju Vanagu

Aija Vanaga

(1957. – 2018.)

Nokritis zieds

Atgriežas atpakaļ zarā.

Tas tauriņš…

/Moritake Arakida/

Vēl nesen viņa mūs visus pulcēja savā 60.gadu jubilejā atjaunotajā Varoņu zālē Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā. Baudīja dzīvi, dejoja valsi, dziedāja dziesmas kopā ar saviem tuvajiem, draugiem un kolēģiem. Diena bija tik gaiša, saulaina un jauka. Bet …. viss pavērsās savādāk.

Izdziestot Jāņu ugunskuriem, izdzisa arī Aijas dzīvības liesmiņa.

Aija visus savus 38 darba mūža gadus veltījusi vienīgajai un sirdij tuvajai Rudbāržu pamatskolai. Skolas vairs nav un tagad arī Aijas vairs nav.

Pateicoties viņai, daudzi skolēni ir apguvuši gan matemātikas zināšanas, gan datorprasmes. Viņa bija saprotoša klases audzinātāja un skolēnu iemīļota skolotāja. Daudz enerģijas veltīja un ar lielu atbildības sajūtu vadīja skolas mācību darbu kā mācību pārzine. Aija mums bija kā skolas vaduguns, kas mūs rosināja būt radošiem, atbildīgiem, iniciatīvas bagātiem pedagogiem un skolas darbiniekiem.  Ļoti daudzas skolas tradīcijas bija Aijas izlolotas un realizētas. Patriotisms un Latvijas mīlestība bija Aijas sirdī. Viņas izlolots pasākums jau 20 gadus ir Latvijas dzimšanas dienā  sveču liesmām izgaismotā skola un apkārtne, kas svētku sajūtu radīja rudbāržniekiem un viesiem.

Aija mūsu atmiņā vienmēr paliks kā cilvēks, kam patika dzeja, mūzika, sarunas un svētki.

Liepziedu smarža un jāņuguns būs tie, kas atgādinās par Tevi uz debesu maliņas, Aija!

 

Es nekā vairs nesacīšu

Kā tikai vienu, proti-

Man tur debesīs ir viena kaija.

Kaijiņa, balta ļoti.

/Imants Ziedonis/

  

Bijušie Rudbāržu skolas kolēģi