E. Brastiņš: „4km uz ziemeļiem Vormsātu pilskalnam pie Imuļu mājām esot tāda vieta kā pilskalns. Šī vieta vēl nav no lietpratējiem apskatīta, un tuvāku ziņu trūkst.” 1966. g. students Kārlis Lūsis atzīmē: „Lēnu pilskalns atrodas 200m uz austrumiem no Imuļu mājām. Lēnu upītes krastā purvainas pļavas ielokā. Pilskalns apaudzis lapu kokiem un eglēm. Stāvākā nogāze vērsta pret upīti. Tipiska pilskalnu forma. Augstums 7m.”

Saglabājies koku nocietinājums, tas gan, visticamāk, ir vēlāko gadsimtu karos celts, jo Nīkrāces zemi dažādos laikos pārstaigājuši dažādu zemju karotāji. Ir dzirdēts pat nostāsts par Napoleonu karaspēka kara kasi, kas reiz aprakta šajā pagastā zem ozola, kurā iecirsts krusts. Tagad gan būtu par vēlu meklēt šo ozolu vietā, kur norisa vislielākās Otrā pasaules kara kaujas mūsu novadā, kas nodarīja arī postījumu pilskalnam. Arheoloģijas pieminekļa pasē izdarīta piezīme, ka Dr. Bīlenšteina pagatavotais pilskalna modelis glabājas Rīgas un Jelgavas Etnogrāfijas muzejā.”

1995. g. pavasarī pilskalnu apsekoja pazīstamais Latvieši arheologs Juris Urtāns: „Pilskalns izveidots savrup, pļavu un purvāju iekļautā ZZA–DDR masīvā, orientētā pāri par 10m augstā paugurā, kura augstums un rietumu nogāzes tā jau no dabas ir pietiekami stāvas. Pilskalna ZZA gals stāvi nokrīt pret purvāju, tad lēzeni sāk izcelties un pāriet pilskalnu plakumā. Pretējais, DDR gals bijis nocietināts ar valni, grāvi un vēl vienu valni pilskalna plakuma malā. Diemžēl visa pilskalna plakums, nogāzes, grāvja un vaļņu vietas ir sapostītas Otrā pasaules kara tranšejām un bedrēm, un pilskalns daudz ir zaudējis no sākotnējā veida. Iepriekš minētie grāvji un vaļņi ir vairāk nojaušami nekā saskaitāmi. Labi redzams ir pilskalna DDR ap 2m augstais aprāvums vaļņa vietā. Tālāk virzienā uz dienvidiem kalns lēni krīt un neuzrāda mākslīgā pārveidojuma pazīmes. Ne pilskalnu plakumā, ne vaļņu un grāvju rajonā kultūrslānis nav konstatējams. Ārpus vaļņiem šoziem ar visām saknēm izgāzti vairāki koki, to vietā ir gaiša smilts. Pēc iepriekšējiem aprakstiem, kultūrslānis esot konstatējams pilskalna austruma daļā. To tagad apauguma dēļ nevar pārbaudīt. Šajā vietā arī kalns ir mazāk postīts ar bedrēm.”

Imuļu pilskalns ir bijis bagātīgi ar kokiem apaudzis, taču pēc vētras gandrīz visi koki ir sagāzušies. Pie pilskalna aug bērzs, ap kuru ”apķēries” pats Nelabais. Kā skrējis, tā ieskrējis un palicis vēl šodien redzams. Piebraukt var gandrīz pie paša pilskalna, izkāpjot no mašīnas jāpaiet apmēram 300 – 400 m pāri pļavai un klāt esi. 

Plašāka informācija par pilskalnu pieejama ŠEIT.

GPS koordinātas: 56°35'34.0"N 21°57'59.0"E

Foto: Svetlana Rumpe