Procesā

Projekts "Kurzeme visiem"

Skrundas novada pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kurzemes plānošanas reģionu par sadarbību projekta “Kurzeme visiem” ieviešanā ar mērķi uzlabot esošos un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus Skrundas novadā.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošana ir daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Sadarbība projektā ilgs līdz 2022.gadam, tās laikā pakāpeniski ieviešot virkni aktivitāšu, kuras pamatā būs vērstas uz 4 sabiedrības grupām jeb projekta mērķa grupām:

• Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm;
• Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam;
• Potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm.

Projekta "Kurzeme visiem" mājaslapa: kurzemesregions.lv/projekti/Eiropas_Socialais_Fonds_ESF/Kurzeme_visiem

Informāciju sagatavoja:
Anda Vītola, projekta koordinatore
Tālr. Nr.: 26667415
E-pasta adrese: anda.vitola@skrunda.lv

2018. gada 23. aprīlis

No 8. līdz 12. oktobrim Kurzemes pašvaldību un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar Lietuvas pašvaldību darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un Vāciju.

Brauciena mērķis bija programmas Interreg Latvija-Lietuva projekta “Clean Brownfields” ietvaros iepazīties ar šo valstu pieredzi degradētu teritoriju sakopšanā.

Nepieciešami ne tikai finansiāli ieguldījumi, bet arī veiksmīgs un dažkārt radošs risinājums, lai degradētas teritorijas un objekti kļūtu sabiedrībai noderīgi un  ilgtspējīgi,  tāpēc braucienā gūtā pieredze un citās Eiropas valstīs jau realizētās idejas Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas Priekules, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novadu un Liepājas pilsētas pašvaldību pārstāvjiem ļaus efektīvāk plānot savu degradēto teritoriju sakopšanas darbus.

Polijā pašvaldību pārstāvji apmeklēja kādreizējās kazarmas Ostrudas pilsētā, kas renovācijas procesā kļūst par jaunu pilsētas centru, un “Mills of Knowledge” Toruņas pilsētā, kas no tvaika darbinātām dzirnavām kļuvušas par nozīmīgu pilsētas zinātnes un uzņēmējdarbības veicināšanas centru. Savukārt Vācijā tika iepazīta degradētu teritoriju sakopšana Lauzices ezeru apkaimē  pēc brūnogļu ieguves, apmeklēta Latvijas vēstniecība Vācijā un aplūkota bijusī Tempelhofas lidlauka teritorija Berlīnē, kur izveidota atpūtas zona pilsētniekiem.

No militāra objekta par jaunu pilsētas centru

Polijas pilsētas Ostrudas bagātīgais vēsturiskais mantojums ietver arī plašu kazarmu teritoriju, kas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem daļēji jau atjaunota, veidojot jaunu pilsētas daļu ar konferenču telpām, pašvaldības administratīvajām ēkām, ēdamzonām un telpām birojiem. Līdz ar Eiropas līdzekļu ieguldījumu kazarmu teritorija atdzīvojas, un citas ēkas iegādājušies un sākuši restaurēt arī privātā sektora investori, kas ļauj cerēt uz visas plašās teritorijas sakārtošanu.

Ostrudā Kurzemes pašvaldību pārstāvji viesojās arī renovētā pilsētas dzelzceļa stacijā, kas ar pašvaldības ieguldījumu kļuvusi par sociālu objektu - jauniešu centru un dienas centru cilvēkiem ar invaliditāti. Telpās izvietota darbnīca cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, darbojas papīru smalcinātava, kā arī pieejamas rehabilitācijas iespējas.

Zinātnes centrs tvaika darbinātās dzirnavās

Polijas pilsēta Toruņa 90-to gadu beigās ieguva savā īpašumā bankrotējušas kompānijas tvaika darbinātas dzirnavas. Ēka bija avārijas stāvoklī, tāpēc bija jāpieņem steidzams lēmums par tās turpmāko likteni. Pašvaldība nolēma ēku saglabāt un ar ES atbalstu restaurēt, izveidojot Zinātnes centru bērniem un pieaugušajiem, telpas biznesa inkubatoru darbībai un jaunatnes centram. Ēka šobrīd lepojas ar lielāko Fuko svārstu Polijā, Zinātnes centru kopš tā atklāšanas 2013. gadā apmeklējuši jau gandrīz pusmiljons cilvēku. Zinātnes centrs turpina attīstīties, izmantojot ES fondu līdzekļus, kā arī veido dažādus atraktīvus pasākumus bērniem, jauniešiem, sievietēm, plāno aktivitātes un izglītojošus pasākumus arī senioriem.

Mākslīgi ezeri brūnogļu ieguves vietās

Teritorija var tikt degradēta derīgo izrakteņu ieguves procesā, un tam spilgts piemērs ir Lauzices ezeru apkārtne Vācijā. Kompānijām, kas šajā apkārtnē iegūst brūnogles, noteikta daļa peļņas jāiegulda teritorijas sakopšanā. Daudzas agrākās raktuvju vietas pārveidotas par mākslīgiem ezeriem, kopumā Lauzices apkārtnē jau ir aptuveni 14 šādu mākslīgi radītu ezeru. Ezeru apkārtne tiek sakopta, veidotas jahtu ostas, stādīti meži vai sakārtotas lauksaimniecības zemes atkarībā no izpētes par teritorijai piemērotāko risinājumu. Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja aplūkot gan pabeigtu mākslīgo ezeru ar izveidotu infrastruktūru tūrismam – veloceliņiem, jahtu ostu, atpūtas un ēdamzonam, gan brūnogļu ieguves procesu, kā  rezultātā tiek norakts virsējais zemes slānis ļoti plašās teritorijās.

Lidosta kā atpūtas zona Berlīnes iedzīvotājiem

Tempelhofas lidosta Berlīnē, kas tika slēgta 2008. gadā  pēc jauno lidostu izveides, raisīja daudz pārdomu pilsētas plānotājiem, kā šo teritoriju efektīvāk izmantot, tāpēc tika veikta iedzīvotāju aptauja, kur tie pauda vēlmi lidlauku saglabāt un atvērt publiskai lietošanai. 380 hektārus plašā teritorija gandrīz pašā Berlīnes sirdī kļuva gan par patvērumu plašai putnu kolonijai, gan aktīvas atpūtas un kultūras zonu pilsētas iedzīvotājiem, kur kopš 2014. gada izveidotas gan zonas piknikiem, gan atpūtai, gan aktīvajam sportam. Pati lidostas ēka piedzīvojusi nelielas pārmaiņas, tajā izvietota izstāde par aviācijas vēsturi un lidostu attīstību Berlīnē.

Gūtā pieredze – Kurzemes vides uzlabošanai

Kopumā pieredzes apmaiņas braucienā pašvaldību pārstāvji uzzināja gan par dažādām degradētu teritoriju un objektu attīstības iespējām, tāpat arī iepazina dažādus sadarbības un finansējuma modeļus šo teritoriju sakopšanai. Šīs  zināšanas lieti noderēs projektā ieplānoto degradēto teritoriju sakopšanai Kurzemē.

Informācija sagatavota: 18.10.2018.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

15. oktobrī Skrundas novada pašvaldības pārstāvji kopā ar SIA "Baltijas būve" pārstāvi Dzintaru Mustu apsekoja degradēto teritoriju Kalna ielā 17, Skrundā, kur top uzņēmējdarbības laukums. 

Pavasarī šo teritoriju klāja krūmi un būvgruži. Lai to sakārtotu, pašvaldība iesaistījās Intereg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam projektā LLI-303 "Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!" (Clean Brownfields).  Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts šā gada 4. septembrī  un  līdz oktobra beigām darbi būs paveikti. Teritorija ir atbrīvota no krūmu apauguma, būvgružiem, ir veikti zemes planēšanas darbi, tiek savesta kārtībā meliorācija, lai teritorijā nekrātos ūdens. Kad darbi būs pabeigti, uzņēmējiem un investoriem būs pieejams plašs uzņēmējdarbības laukums, kura kopējā platība ir vairāk nekā 11 ha un kuras tuvumā būs iespējas pieslēgt nepieciešamo elektrības jaudu, blakus ir arī gāzes vads un dzelzceļš.
 

PIRMS (2018. gada 10. aprīlis)

2018. gada 15. oktobris

Skrundas TV video sižets par uzņēmējdarbības teritoriju ŠEIT

Informācija sagatavota: 16.10.2018.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Skrundas novada pašvaldība ir uzsākusi projekta LLI-303 “Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei!”  īstenošanu. Š.g. 4. septembrī ir noslēgts līgums par teritorijas planēšanu un virsūdens novadīšanu uz piegulošajiem grāvjiem Kalna ielā 17, Skrundā, un turpmāko 4 mēnešu laikā vairāk nekā 11 ha lielā degradētā teritorija tiks sakārtota – aizvākti sadzīves atkritumi, būvgruži, veidots reljefs un iztīrīts esošais grāvis, kas nodrošinās efektīvu lietusūdens novadīšanu no zemesgabala. Sakārtots īpašums dos iespēju piesaistīt potenciālo investoru uzmanību un veicināt uzņēmējdarbību Skrundas novadā. Darbus veic SIA “Baltijas būve”, būvuzraudzību objektā nodrošina SIA “PBT”. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 70632,18 EUR, no tām 40 487,15 EUR ir programmas attiecināmās izmaksas. Neattiecināmo izmaksu segšanai pašvaldība izmantos aizņēmumu no Valsts kases.

Oktobrī Skrundas novada pašvaldības pārstāvis kopā ar citiem projekta partneriem dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un Vāciju, kura laikā paredzēts apskatīt bijušos industriālos un dabas resursu ieguves objektus un teritorijas, kas pārbūvētas izmantošanai kultūras, izglītības, atpūtas, sporta, uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī tikties ar šo projektu īstenotāju pārstāvjiem.

Informācija sagatavota: 27.09.2018.

2018.gada 23.aprīlī tika noslēgts finansēšanas līgums starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kurzemes plānošanas reģionu par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas projekta LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei !” (“Clean Brownfields”) īstenošanu. Šis ir Kurzemes plānošanas reģiona un iesaistīto pašvaldību ilgi lolots, pilnveidots un beidzot atbalstu saņēmis projekts. Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, no Latvijas puses projektā iesaistījušās Kuldīgas, Skrundas, Ventspils un Saldus novadu pašvaldības, no Lietuvas puses – Kauņas pilsētas pašvaldība, Kauņas reģionālā attīstības aģentūra, Klaipēdas un Telšu rajonu pašvaldības. Projekts ilgs divus gadus un tā noslēgumā Kuldīgas novada pašvaldība atbrīvosies no 366 tonnām piesārņojuma kādreizējās pilsētas dārzniecības teritorijā, iegūstot iespējas slēpošanas trases attīstībai tālākā nākotnē, Saldus un Ventspils novadu pašvaldībās nojauks divus bīstamus un piesārņotus graustus – kādreizējās dzīvojamās mājas Rubā un Ugālē. Skrundas novada pašvaldība dzelzceļa tuvumā iegūs 11 ha sakārtotas teritorijas, kas kādreiz piederējusi militārajai bāzei, bet turpmāk sekmīgi varētu tikt izmantota uzņēmējdarbības vajadzībām. Kauņas pašvaldība attīrīs un sakārtos 10 000 m2 bij. militārās pilsētiņas teritorijas un izveidos jaunu futbola stadionu. Telšu rajona pašvaldība attīrīs un sakārtos vienu hektāru ar naftas produktiem piesārņotas teritorijas bijušajā militārajā pilsētiņā, lai nākotnē to varētu izmantot saimnieciskai darbībai. Projekta ietvaros tiks likts pamats vērtīgam ieguvumam un lielam izaicinājumam nākotnē Klaipēdas rajona pašvaldībai – tehniskā dokumentācija bij. derīgo izrakteņu teritorijas sakārtošanai Gargždu tuvumā. Pašlaik tā ir pēc saimnieciskās darbības beigām izveidojusies dīķu teritorija, kas, atbilstoši izbūvēta, var kļūt par plaši izmantotu sporta un atpūtas vietu iedzīvotājiem. Savukārt, Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kauņas reģionālo attīstības aģentūru rūpēsies par darbinieku un pašvaldību speciālistu apmācību degradētu teritoriju sakārtošanai gan semināru, gan pieredzes braucienu veidā. Ir notikusi projekta partneru pirmā tikšanās, kuras noslēgumā dalībnieki iepazinās ar Kuldīgas pašvaldības pieredzi degradētu ēku atjaunošanā vēsturiskā teritorijā - sakārtoto bijušo ebreju sinagogas ēku kompleksu izmantošanai pašvaldības bibliotēkai un mākslas namam, kā arī peldbaseina un sporta skolas ēku kompleksu. Pašlaik pašvaldībās, kur plānotas infrastruktūras investīcijas vai tehniskās dokumentācijas sagatavošana, aktuālā darbība tiek veltīta iepirkumu procedūras veikšanai. Projekta īstenošana ir nozīmīga ne tikai Kurzemes plānošanas reģionam un iesaistītajiem partneriem. Ar to plānots aktualizēt jautājumu par milzīgo degradēto teritoriju/ objektu skaitu Latvijā un Lietuvā, to sakārtošanai nepieciešamo sistēmu, atbalstu un sociālekonomisko potenciālu. Projekta rezultāti ir arī papildinājums teritoriju revitalizācijai, kas Latvijā jau tiek īstenota ES fondu līdzfinansētās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitātes prioritārā virziena ietvaros. Mēs strādājam, lai pēc projekta pabeigšanas šādas ainas vairs neredzētu, piemēram, Ugālē, Latvija, Rubā, Latvija, Telšos, Lietuva.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Ozoliņa

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija

projekta vadītāja tel. 29453184,

e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv 06.06.2018.

2018. gada 1. aprīlis

Pēc partnerības līguma parakstīšanas 29.05.2018. Skrundas novada pašvaldība aktīvi uzsākusi projekta aktivitātes. Noslēgts līgums ar SIA “Certes” par tūrisma āra interaktīvā stenda iegādi un uzstādīšanu. Stendu paredzēts izvietot Skrundas tirgus teritorijā Ventas ielā 14, Skrundā, kur ir vērojama vislielākā cilvēku plūsma. Interaktīvajā stendā iedzīvotājiem un tūristiem būs pieejama informācija par Skrundas novada apskates objektiem,  vietējiem mājražotājiem un citu ar tūrisma un uzņēmējdarbību saistītu informāciju.

Kā vēl viena aktivitāte projektā ir vides objekta Venta stega Curonica izveide Saldus ielā 23, Skrundā (iedzīvotājiem vairāk pazīstams kā Ventas kalns).  Šī vides objekta idejas autors ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes students Reinis Švedenbergs, kurš kursa darba ietvaros izstrādāja priekšlikumu Ventas kalna publiskās teritorijas labiekārtošanai, iekļaujot tajā vides objektu - Venta stega. Pamatojoties uz konceptuālo priekšlikumu, SIA “Kamenes” izgatavos un uzstādīs vides objektu līdz š.g. oktobra beigām.

Topošajam Skrundas novada tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta centra vajadzībām projektā plānota izstāžu mēbeļu iegāde. Mēbeles izgatavos SIA “Ievas koks”.

Informācija sagatavota: 27.09.2018.

Projekta partneri kopīgi veiks dažādas aktivitātes, lai veicinātu Ventas upes pievilcību, tādējādi palielinot tūristu interesi un informētību par projektā iesaistīto partneru reģioniem.

Projekta laikā partneri izveidos pieturas punktus pie dabas un kultūras mantojuma objektiem Ventas upes tuvumā. Tiks izveidoti vairāk nekā 10 pieturas punkti, kuru ietvaros tiks izvietota atpūtas infrastruktūra un norādes uz tūrisma objektiem. Plānots arī izveidot projekta mājaslapu, mobilo lietotni, sagatavot informatīvos materiālus, nodrošināt informatīvās vizītes un veikt citus mārketinga pasākumus.

Projektā ir astoņi partneri: Ventas reģionālais parks, Mažeiķu novada pašvaldība, Mažeiķu uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centrs, Akmenes novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Saldus tūrisma, kultūras un sporta centrs, Kuldīgas novada pašvaldība un Kurzemes tūrisma asociācija. Projekta vadošais partneris ir Ventas reģionālais parks. Projekta kopējās izmaksas ir 321 607,79 EUR  no tām 85 % ir ERAF  finansējums, kas veido 273 366,58  EUR.

Skrundas novada pašvaldības kā projekta partnera kopējais finansējums ir 46741,68 EUR no kuriem 85 % ir ERAF finansējums, kas veido  39 730,42 EUR. Pašvaldības līdzfinansējums - 7 011,26 EUR.

Skrundas novada pašvaldība kā projekta partneris piedalīsies kopējās plānotajās aktivitātēs, kā arī iegādāsies un uzstādīs āra tūrisma informācijas stendu, izstāžu mēbeles un Ventastega curonica skulptūru.

Informācija sagatavota: 06.06.2018.

2017. gada 5. jūnijs

Darba plāns apstiprināts

Skrundas novada pašvaldība 05.06.2017. parakstīja vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta „Veselības veicināšanas pasākumi Skrundas novadā 1.kārta” Nr. 9.2.4.2/16/I/039 īstenošanu.

Skrundas novada pašvaldība realizē projektu "Veselības veicināšanas pasākumi Skrundas novadā1.kārta". Projekta mērķis-uzlabot Skrundas novada iedzīvotājiem pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem. Paredzamais projekta ilgums ir no 05.06.2017.-31.12.2019. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas 66198,00 EUR, kas ir 100% ESF finansējums. Plānotās aktivitātes norisināsies visās Skrundas novada teritoriālajās vienībās. Trīs gadus tiks organizēti Skrundas novadā dažāda veida pasākumi aptverot visas četras ieteiktās prioritārajās jomās: sirds un asinsvadu slimību profilaksei, onkoloģijas profilaksei, perinatālās un neonatālās veselības un garīgās veselības veicināšanā. Daudzos plānotajos pasākumos un aktivitātēs šīs tēmas mijiedarbosies. Aktivitātes tiks plānotas visām mērķa grupas kategorijām aptverot dažādas tēmas fizisko aktivitāšu veicināšanā, veselīgs uzturs, atkarības, seksuālāli reproduktīvā veselība, primārā profilakse, garīgās veselības veicināšanā. Projekta mērķa grupa ir visi Skrundas novada iedzīvotāji, jo īpaši trūcīgie un maznodrošinātie, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus pilsētas un pārējie riskam pakļautie iedzīvotāji. Kā arī papildus iedzīvotāji ar funkcionāliem traucējumiem.

1.jūjā notika pirmā projekta aktivitāte Veselības velobrauciens. Projekta laikā ir paredzēts skolēnu peldēšanas nodarbības, veselīga dzīvesveida popularizēšanas dienas nometnes bērniem, specializētās darbnīcas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lekcijas seksuāli –reproduktīvās veselības veicināšanai, atkarību atpazīšanas lekcijas, veselīga uztura apmācības „Dzīves skoliņa”, neonatālā veselības veicināšana –„Māmiņu skola”, lekciju un praktisko iemaņu cikls- „Māki palīdzēt sev un citiem!” un fiziskās veselības pasākumi. Skrundas novada pašvaldība aicina visus iedzīvotājus iesaistīties projekta aktivitātēs, pievērst uzmanību savam fiziskajam un garīgajam veselības stāvoklim, domāt pozitīvāk, dzīvot veselīgāk un kļūt laimīgākam.

Informāciju apkopoja: Zane Eglīte

Skrundas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja

Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2015. gada 15. oktobra līdz 2019. gada 1. decembrim

Pasākuma mērķis - atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību.

Atbalsta intensitāte ir 90% no projekta attiecināmajiem izdevumiem - ilgtermiņa investīciju izmaksām, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Finansējuma apjoms – 1,12 milj. EUR.

Skrundas novadā prioritāri tiks atjaunoti tie grants ceļi (vai to posmi), kuri pēc sabiedriskās apspriešanas ar uzņēmējiem katrā pagastā un pilsētā, tiks izvirzīti pārbūvei.

Informāciju sagatavoja:
Gita Rubežniece-Zute, Skrundas novada pašvaldības projektu vadītāja

_________________________________________________________________________

Jūlija beigās pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par iesniegtā projekta “Grants ceļu pārbūve uzņēmējdarbības attīstībai Skrundas novada Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastā” apstiprināšanu.  Projekta mērķis - atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Projekta kopējās izmaksas 1 412 861,94 EUR, no kurām programmas finansējums sastāda 1 120 000,00 EUR, pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai pašvaldība izmantos aizņēmumu no Valsts kases.

Projektā paredzēta šādu grants ceļu pārbūve 15 km garumā:

Veicot pārrunas ar būvuzņēmējiem SIA “Ceļu būvnieks”, PS “Ceļu būvnieks CT” un SIA “A-Land”, nolemts, ka  būvdarbi tiks veikti 2019. gadā.

2018. gada 1. jūnijā

No 2019. gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim

Projekta pieteikumu var iesniegt:

• NOLIKUMS.
• Pieteikuma veidlapa.
• Vērtēšanas kritēriji.
   

01.05.2017. - 30.04.2019.

Projekta apraksts un aktualitātes ir sagatavotas ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informācija par projektu atrodama arī ES mājaslapā www.latlit.eu
 

Introducing Nature Tourism for all - UniGreen (Dabas tūrisms visiem), Nr.LLI-010

UNIGREEN PROJEKTS IEPAZĪST LIETUVAS PIEREDZI DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANĀ

27.-28.septembrī 26 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā. Dalībnieki apmeklēja 4 dabas parkus (Žemaitijas, Salantai, Piejūras un Nemunas Deltas), kā arī Centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Monciškes, Kretingas Tūrisma informācijas centru un Japāņu dārzu, kur tikās ar kaimiņu kolēģiem, lai diskutētu par dabas tūrisma pieejamības veicināšanas un dabas objektu apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī apskatītu dabas ekspozīcijas, dabas objektus un izietu trīs dabas takas, vienlaikus vērtējot to pieejamību un diskutējot, ar kādām problēmām saskarās kaimiņu kolēģi dabas objektu un taku veidošanā un uzturēšanā un kādi uzlabojumi būtu ieteicami pieejamības veicināšanai. Žemaitijas Nacionālā Parka apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar parka administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par parka aktivitātēm, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Dabas objektu uzturēšana, lielākoties, ir rajona pašvaldības ziņā. Lietuvas parkos ir ieviestas tā saucamās “brīvprātīgās biļetes”, kas nozīmē, ka apmeklētāji var brīvprātīgi veikt samaksu par parka apmeklējumu. Žemaitijas Nacionālajā Parkā dalībniekiem bija iespēja apskatīt UniGreen projekta ietvaros rekonstruējamo skatu platformu Plateļu ezera krastā, kura tiek veidota tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kurā plānots izvietot arī informāciju Braila rakstā, kā arī iziet Šeires dabas taku, kas veidota gan no grants un akmens seguma, gan arī koka laipām, un pamatā ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos. Salantai Reģionālā Parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Medinis Lentu takas, kas kalpoja par labu piemēru tam, cik svarīgs ir taku uzturēšanas jautājums. Taka tika izbūvēta 2008./2009.gadā kā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl uz šo brīdi, uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ, takas pamatne ir nolietojusies, dēļi ir nestabili, atsevišķi dēļi ir saplīsuši vai sapuvuši, līdz ar to taka šobrīd vairs nav uzskatāma par pielāgotu izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās rekonstrukcija prasīs nozīmīgus ieguldījumus. Savukārt Salantu Dvaro Park apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzskatāmi vērot, cik nepareizi ir izbūvētas nobrauktuves gar kāpņu malu, kas paredzētas izmantošanai bērniem ar ratiņiem, velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos. Pie nobrauktuvēm nav uzstādītas margas, lai nepieciešamības gadījumā pie tām varētu pieturēties, un to slīpums ir tik stāvs, ka šīs nobrauktuves faktiski nav lietojamas. Kā labā prakse, savukārt, jāatzīmē ūdens tūrisma infrastruktūra. Vizītes dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par Kretingas rajonā uzstādītajām zīmēm Minijas upes krastā, kas bija stabilas gan no infrastruktūras uzstādīšanas viedokļa, gan skaidri saprotamas laivotājiem, sniedzot norādes par pieturvietām, km skaitu, atļautajām darbībām pieturvietā (piem., vai ir atļauts dedzināt ugunskurus). Japāņu dārza apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar parka izveidotāju un īpašnieku, kas pastāstīja par parka veidošanu un tā apsaimniekošanas jautājumiem no privātā sektora puses. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja nevalstisko organizāciju – Cilvēku ar īpašām vajadzībām centru Monciškes, kas pilnībā pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos un sniedz atpūtas un izmitināšanas pakalpojumus, kā arī palīdz adaptēties un nodrošina apmācību tiem, kas nesen guvuši nopietnas traumas, kuru rezultātā kļuvuši par invalīdiem. Centrs piedāvā gan praktiskās adaptēšanās apmācības, gan apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām par juridiskajiem un finanšu jautājumiem. Visi centra darbinieki, izņemot apkopēju, paši ir invalīdi. Centrs nodrošina apmeklētājiem arī palīga, kā arī speciālā transporta un ratiņkrēslu saņemšanas pakalpojumus. Pie Centra ir izvietotas saliekamas koka laipu sekcijas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos sezonas laikā piekļūt jūrai. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja arī Kretingas Tūrisma informācijas centru, kā arī vērtēja dabas objektu pieejamību Piejūras un Nemunas Deltas Reģionālajos parkos. Vairākiem no apskatītajiem dabas objektiem ir nodrošināta daļēja pieejamība, piemēram, Olandu kepures skardis takai, kur cilvēki ratiņkrēslos var izmantot taku, tomēr būtu nepieciešams pavadonis, jo atsevišķās vietās laipu pamatnē tika novērotas pārāk lielas šķirbas, kas apgrūtina attiecīgā takas posma izbraukšanu. Savukārt Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā sniedza labu piemēru tam kā vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kopumā dalībnieki atzina, ka vizīte ļāva iepazīt gan Lietuvas labos, gan sliktos piemērus dabas objektu pieejamības nodrošināšanā. Kā labie piemēri jāatzīmē Cilvēku ar īpašām vajadzībām centrs Monciškes Palangā un Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā. Savukārt citi apskatītie objekti ļāva kritiski vērtēt, kas izdarīts nepareizi un kādi uzlabojumi būtu jāveic minēto dabas objektu pieejamības veicināšanai. Apmeklētajos Lietuvas parkos dabas tūrisma pieejamība šobrīd, galvenokārt, vērsta pamatā uz vienu virzienu – pieejamības veicināšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nevienā no apmeklētajiem objektiem (izņemot Ornitoloģiskās stacijas apkaimi Ventes ragā) netika novērota informācijas pieejamība, piemēram, Braila rakstā vai audio ierakstu veidā, lai gan Žemaitijas Nacionālajā parkā ir plānots izvietot informāciju Braila rakstā pie skatu platformas Plateļu ezera krastā. Galvenais secinājums ir tas, ka veidojot dabas taku vai citu objektu, jāpieaicina nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai diskutētu par labākajām konkrētā objekta izveides opcijām un sniegtu iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmēģināt to, vai pieejamība konkrētajam objektam ir atbilstoša. Tikai ar šādu institūciju un cilvēku padomu ir iespējams rast labākos risinājumus. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.

UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi

Pagājušajā nedēļā 34 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī četru projekta Lietuvas partneru (Žemaitijas Nacionālais parks, Biržu Reģionālais parks, Aukštaitijas Nacionālais un Labanoras Reģionālais park, kā arī Kretingas rajona pašvaldība) pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Somijā. Dalībnieki apmeklēja 4 nacionālos parkus (Nuuksio, Puurijärvi-Isosuo, Kurjenrahka, Teijo) un 2 dabas rezervātus (Laajalahti un Aulanko), kur tikās ar somu kolēģiem un apskatīja dabas objektus, kas pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laajalahti dabas rezervāta apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar Espo Dabas centra Villa Elfvik un Somijas Parku un savvaļas administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par dabas centra aktivitātēm, centrā izveidoto dabas skolu bērniem un skolniekiem, rezervāta rašanos, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Būtiska centra darba sastāvdaļa ir bērnu un skolēnu apmācība dabā. Somu obligātā mācību programma paredz bērnu un skolēnu apmācību parkos un rezervātos izveidotajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni par dabu un vidi. Vizītes dalībnieki atzīmēja, ka arī Latvijā būtu vērtīgi pārņemt somu pieredzi bērnu un skolēnu apmācībai dabā, jo tieši dabā skolēni var padziļināti iepazīt savu apkārtējo vidi un vides procesus. Centra pārstāvji arī norādīja, ka Somijas Parku un savvaļas administrācijā ir sagatavota programma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ietver dabas taku un objektu izveides un uzturēšanas pamatnosacījumus izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un attīstības stratēģiju. Rezervāta pārstāvju vadībā tika izstaigāta arī līdzās esošā dabas taka, kas, kopā ar tajā esošo putnu novērošanas torņa zemāko līmeni, pielāgota un pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taka veidota no vairākiem segumiem (speciāla grants, koks, plastikāta materiāls), ar mērķi laika gaitā noteikt optimāli piemērotāko. Šobrīd somu kolēģi kā piemērotākos materiālus atzina speciālo granti un koku, jo plastikāta segums, lai arī potenciāli izturīgāks, tomēr lietus laikā ir slidens un apgrūtina pārvietošanos. Gar taku ir izvietotas informācijas zīmes ar informāciju par rezervātā mītošiem putniem, dzīvniekiem un augiem, taču informācija šobrīd nav pieejama Braila rakstā un audio ierakstu veidā. Tajā pašā laikā rezervāta pārstāvji minēja, ka plāno izveidot iespēju sagatavot informāciju audio ierakstu veidā (skanējami QR kodi). Nuuksio Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Somijas Dabas centru “Haltia”, kura pārstāvji sniedza informāciju par parku, dabas centru, dabas tūrisma jautājumiem, kā arī paša centra un parka dabas taku un objektu pieejamību. Centrs “Haltia” uzbūvēts 2013.gadā un 2015.gadā saņēmis Eiropas gada muzeju nomināciju kā ilgtspējīgākā ēka. Pats centrs pārsteidza dalībniekus ar tā mūsdienīgo veidolu, ilgtspējīgo koncepciju, mūsdienīgajām ekspozīcijām, kas saistošā un atraktīvā veidā stāsta par somu dabas bagātībām un vērtībām. Pēc iepazīšanās ar centru un tā ekspozīcijām, dalībnieki devās centra tuvumā esošās 2 km garās dabas takas apskatē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur dalībniekiem pievienojās arī parka reindžere - meitene ratiņkrēslā. Arī vienam no dalībniekiem bija iespēja mērot dabas taku dabas centra piedāvātajā ratiņkrēslā, lai pēc dabas takas apskates kopā pārrunātu tās piemērotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vispārējos taku pielāgošanas izaicinājumus un vajadzības. Dabas takas apskati apgrūtināja negaiss, un pierādījās apstāklis, ka grūtākos maršrutos cilvēkiem ratiņkrēslos lieti noder pavadonis – vai nu kāds no pašu cilvēkiem, vai parka piedāvāts palīgs. Tāpat arī dalībniekiem bija iespēja pārliecināties, ka pat 1 cm slīpuma atšķirība var būtiski ietekmēt takas izbraukšanas iespējas, tāpat ir svarīgs arī takas segums un uzturēšanas darbi (zāles izpļaušana takas malās, lapu novākšana utml.). Šajā dabas parkā dalībnieki apmeklēja arī apmeklētāju informācijas namiņu parka teritorijā, kurā papildus informācijai par parkā sastopamajiem dzīvniekiem un augiem, bija izvietota arī informācija Braila rakstā, kā arī nodrošināta pieeja skatu laukumam un atpūtas un ugunskura vietām ezera krastā cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt Puurijärvi-Isosuo Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par parka veiksmīgi izveidoto sadarbību ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai. Kurjenrahka Nacionālajā parkā dalībnieki apskatīja speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidoto dabas laipu, kas ved uz Savojärvi ezeru, pieejamo atpūtas vietu un ekspozīciju. Laipas sākumā bija izvietotas arī labierīcību telpas, kas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laipa noslēdzās ar piekļuves platformu ezeram virs ūdens, kas bija labiekārtota tā, lai sniegtu iespēju arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piekļūt ezeram (peldēties) un laivai (iekāpt/izkāpt, vizināties pa ezeru). Teijo Nacionālajā parkā dalībnieki apmeklēja 600 m garo dabas taku ar noslēgumā labiekārtotu atpūtas vietu pie ezera ar makšķerēšanas iespējām, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur apmeklētāji ezerā nomakšķerēto lomu var arī uz vietas iztīrīt un pagatavot. Dalībnieki atzina, ka vizīte sniedza ārkārtīgi vērtīgu pieredzi, jo tikai pašiem izmēģinot atsevišķu taku posmu ratiņkrēslā un diskutējot ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām par viņu vajadzībām un iespējām, ir iespējams saprast, kā pareizi veidot dabas objektu pieejamību, jo pat niecīgs 1cm takas slīpums var būtiski apgrūtināt takas izbraukšanas iespējas. Tajā pašā laikā dalībnieki atzīmēja, ka Somijas dabas objektu apsaimniekošanas prakse parāda, ka pieejamības nodrošināšanai ne vienmēr nepieciešams investēt milzīgus resursus. Rezultātu ir iespējams panākt arī ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, kas, savukārt, ļauj palielināt pieejamību, kaut vai minimālā līmenī, taču pēc iespējas vairāk dabas objektiem (piem., sākotnēji nodrošinot iespēju piekļūt dabas objektiem cilvēkiem ar pavadoņiem un tad pakāpeniski laika gaitā uzlabojot piedāvāto iespēju klāstu). Lai gan vairumam no Somijas dabas takām ir uzstādīti apmeklētāju skaitītāji, tomēr, kā atzīmēja Somijas kolēģi, tie veic tikai kopējo apmeklētāju skaita uzskaiti, neizdalot cilvēku ar īpašām vajadzībām skaitu, kas būtu būtiski konkrēto dabas objektu pieejamības un reģiona sociālekonomisko attīstības pasākumu plānošanas aspektā. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.

Projekts "Dabas tūrisms visiem (Unigreen)"

Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tiek īstenots ar INTERREG Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenošanā piedalās Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).

Pateicoties dabas daudzveidībai, ainavām, tīrai un drošai videi, Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem raksturīgs labs tūrisma attīstības potenciāls. Lai to izmantotu pierobežas reģionu attīstības veicināšanai, t.sk. uzņēmējdarbības attīstībai, šā gada maijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Kurzemes reģiona un Lietuvas pašvaldībām un trīs Lietuvas nacionālajiem un reģionālajiem parkiem, ir uzsācis projekta īstenošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju un nakšņošanas skaitu reģionos.

Projekta īstenošanas rezultātā 2 gadu laikā Kurzemē un Lietuvas pierobežu reģionos paredzēts izveidot 7 ar dažādiem izglītojoši izklaidējošiem elementiem aprīkotas pastaigu takas, 2 atpūtas vietas, 2 spēļu laukumus un piedzīvojumu parku bērniem, uzbūvēt 2 skatu torņus, 2 skatu platformas un 7 pontonu piestātnes, sagatavot vairāk kā 40 dabas taku kartes, kājāmgājēju taku ceļvedi, uzstādīt audio risinājumus 10 dabas objektos, kas pielāgoti cilvēkiem ar redzes problēmām, organizēt vides gidu apmācības Latvijā un Lietuvā, kā arī veikt citus pasākumus dabas tūrisma attīstībai un dabas objektu pieejamības veicināšanai.

Ierasti dabas tūrismu, vienlaicīgi ar dabas skatu baudīšanu, asociējam ar aktīvu darbību – iešanu, kāpšanu, velobraukšanu, laivošanu utml. Šim mērķim tiek ierīkotas dabas takas un tiek veikti citi teritorijas labiekārtošanas darbi, kas, lielākoties, ir vērsti uz dabas objektu vispārējas pieejamības nodrošināšanu aktīvajiem ceļotājiem, nereti aizmirstot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rezultātā dabas objektu pieejamība šai sabiedrības daļai ir ierobežota. Tūrisma industrija mūsdienās saskaras ar izaicinājumu kā pielāgot dabas tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kā veicināt šo sabiedrības daļu iesaistīties dabas tūrisma aktivitātēs. Līdz ar to īpaši jāizceļ, ka nozīmīga daļa projekta aktivitāšu vērsta uz dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to iesaistes veicināšanu dabas tūrisma aktivitātēs.

Projekta realizācijā paredzētas divas galvenās komponentes – dabas objektu infrastruktūras attīstības pasākumi (celtniecība, rekonstrukcija, labiekārtošana) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi (vides gidu un tūrisma speciālistu apmācības, semināru un konferenču organizēšana par dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mārketinga aktivitātes informācijas izplatīšanai par dabas tūrisma iespējām gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām).

Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Kurzemē jau šogad plānots atjaunot dabas taku un izbūvēt takas pagarinājumu gar jūras krastu Rojas novadā, izbūvēt dabas taku gar Usmas ezeru Ventspils novadā, uzbūvēt skatu torni Sātiņu dīķu tuvumā Saldus novadā, uzsākt dabas takas izbūvi gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, kā arī uzsākt sagatavošanās darbus tūrisma infrastruktūras attīstībai pie Durbes ezera. Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Lietuvā šogad paredzēts īstenot Jaurikla parka labiekārtošanu Kretingā, uzsākt skatu platformas izbūvi Plateļu ezera tuvumā Žemaitijas Nacionālajā parkā, kā arī sagatavošanās darbus pontonu piestātņu izbūvei Aukštaitijas Nacionālajā parkā un Kirkilu ezeru pieejamības uzlabošanai Biržu Reģionālajā parkā. Lielākā daļa plānoto infrastruktūras attīstības aktivitāšu tiks pielāgotas tā, lai dabas objekti būtu pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kompetences pilnveides un mārketinga pasākumu ietvaros šogad plānots uzsākt darbu 25 dabas gidu apmācību programmas izstrādei un apmācību īstenošanai Kurzemes reģionā, organizēt 25 Kurzemes reģiona tūrisma speciālistu pieredzes apmaiņas vizīti Lietuvā un 30 Kurzemes un Lietuvas tūrisma speciālistu un projekta dalībnieku mācību vizīti Somijā, kā arī organizēt konferenci 50 pašvaldību un dabas aizsargājamo teritoriju tūrisma speciālistiem, t.sk. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un infrastruktūras attīstītājiem no Latvijas un Lietuvas, ar mērķi aizsākt diskusijas un pievērst uzmanību tūrisma nozares izaicinājumiem infrastruktūras un pakalpojumu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jau šobrīd ceļotāji ir aicināti aktīvi pavadīt brīvdienas pie dabas un apmeklēt kādu no dabas objektiem tepat Kurzemē un Lietuvas pierobežā. Ar novados jau šobrīd pieejamajām dabas tūrisma aktivitātēm un interesantākajiem dabas apskates objektiem var iepazīties novadu un dabas parku mājaslapās.

Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.

Informāciju sagatavojusi:
Zane Eglīte, Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja