Procesā

Projekts "Kurzeme visiem"
Projekts uzsākts:  
Projekta kopējās izmaksas:
 
 
Projekta mērķis: Ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Aktivitātes:

 

Projekts "Kurzeme visiem"

 

Skrundas novada pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Kurzemes plānošanas reģionu par sadarbību projekta “Kurzeme visiem” ieviešanā ar mērķi uzlabot esošos un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus Skrundas novadā.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošana ir daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Sadarbība projektā ilgs līdz 2022.gadam, tās laikā pakāpeniski ieviešot virkni aktivitāšu, kuras pamatā būs vērstas uz 4 sabiedrības grupām jeb projekta mērķa grupām:

  • Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm;
  • Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;
  • Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam;
  • Potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem, audžuģimenēm.

 

Projekta "Kurzeme visiem" mājaslapa: kurzemesregions.lv/projekti/Eiropas_Socialais_Fonds_ESF/Kurzeme_visiem

 

Informāciju sagatavoja:
Anda Vītola, projekta koordinatore
Tālr. Nr.: 26667415
E-pasta adrese: anda.vitola@skrunda.lv

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde: Kurzemes plānošanas reģions
Fonds: ESF
Projekta datums: 31.12.2022
Skatīt vairāk
“Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!” (“Clean Brownfields”)
Projekts uzsākts: 2018. gada 23. aprīlis
Projekta kopējās izmaksas:
889 520,51 EUR
 
6073,08 EUR
Projekta mērķis:  
Aktivitātes:

2018.gada 23.aprīlī tika noslēgts finansēšanas līgums starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kurzemes plānošanas reģionu par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas projekta LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei !” (“Clean Brownfields”) īstenošanu. Šis ir Kurzemes plānošanas reģiona un iesaistīto pašvaldību ilgi lolots, pilnveidots un beidzot atbalstu saņēmis projekts. Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, no Latvijas puses projektā iesaistījušās Kuldīgas, Skrundas, Ventspils un Saldus novadu pašvaldības, no Lietuvas puses – Kauņas pilsētas pašvaldība, Kauņas reģionālā attīstības aģentūra, Klaipēdas un Telšu rajonu pašvaldības. Projekts ilgs divus gadus un tā noslēgumā Kuldīgas novada pašvaldība atbrīvosies no 366 tonnām piesārņojuma kādreizējās pilsētas dārzniecības teritorijā, iegūstot iespējas slēpošanas trases attīstībai tālākā nākotnē, Saldus un Ventspils novadu pašvaldībās nojauks divus bīstamus un piesārņotus graustus – kādreizējās dzīvojamās mājas Rubā un Ugālē. Skrundas novada pašvaldība dzelzceļa tuvumā iegūs 11 ha sakārtotas teritorijas, kas kādreiz piederējusi militārajai bāzei, bet turpmāk sekmīgi varētu tikt izmantota uzņēmējdarbības vajadzībām. Kauņas pašvaldība attīrīs un sakārtos 10 000 m2 bij. militārās pilsētiņas teritorijas un izveidos jaunu futbola stadionu. Telšu rajona pašvaldība attīrīs un sakārtos vienu hektāru ar naftas produktiem piesārņotas teritorijas bijušajā militārajā pilsētiņā, lai nākotnē to varētu izmantot saimnieciskai darbībai. Projekta ietvaros tiks likts pamats vērtīgam ieguvumam un lielam izaicinājumam nākotnē Klaipēdas rajona pašvaldībai – tehniskā dokumentācija bij. derīgo izrakteņu teritorijas sakārtošanai Gargždu tuvumā. Pašlaik tā ir pēc saimnieciskās darbības beigām izveidojusies dīķu teritorija, kas, atbilstoši izbūvēta, var kļūt par plaši izmantotu sporta un atpūtas vietu iedzīvotājiem. Savukārt, Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kauņas reģionālo attīstības aģentūru rūpēsies par darbinieku un pašvaldību speciālistu apmācību degradētu teritoriju sakārtošanai gan semināru, gan pieredzes braucienu veidā. Ir notikusi projekta partneru pirmā tikšanās, kuras noslēgumā dalībnieki iepazinās ar Kuldīgas pašvaldības pieredzi degradētu ēku atjaunošanā vēsturiskā teritorijā - sakārtoto bijušo ebreju sinagogas ēku kompleksu izmantošanai pašvaldības bibliotēkai un mākslas namam, kā arī peldbaseina un sporta skolas ēku kompleksu. Pašlaik pašvaldībās, kur plānotas infrastruktūras investīcijas vai tehniskās dokumentācijas sagatavošana, aktuālā darbība tiek veltīta iepirkumu procedūras veikšanai. Projekta īstenošana ir nozīmīga ne tikai Kurzemes plānošanas reģionam un iesaistītajiem partneriem. Ar to plānots aktualizēt jautājumu par milzīgo degradēto teritoriju/ objektu skaitu Latvijā un Lietuvā, to sakārtošanai nepieciešamo sistēmu, atbalstu un sociālekonomisko potenciālu. Projekta rezultāti ir arī papildinājums teritoriju revitalizācijai, kas Latvijā jau tiek īstenota ES fondu līdzfinansētās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitātes prioritārā virziena ietvaros. Mēs strādājam, lai pēc projekta pabeigšanas šādas ainas vairs neredzētu, piemēram, Ugālē, Latvija, Rubā, Latvija, Telšos, Lietuva.

 

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Ozoliņa

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija

projekta vadītāja tel. 29453184,

e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv 06.06.2018.

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde: Kurzemes plānošanas reģions
Fonds: Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programma
Projekta datums: 01.04.2020
Skatīt vairāk
“Apmeklē Ventas upi”, Visit Venta, ViVa, Nr. LLI-293
  • Zane Eglīte
Projekts uzsākts: 2018. gada 1. aprīlis
Projekta kopējās izmaksas:
321 607,79 EUR
no tā ERAF finansējums 273 366,58 EUR
 
7011,26 EUR
Projekta mērķis: Palielināt nakšņojošo tūristu skaitu projekta partneru teritorijās: Kurzemes reģionā, Kuldīgā, Saldū, Skrundā, Mažeiķos un Akmenē. Ventas upe vieno visu partneru teritorijas un ir viens no reģiona daudzveidīgākiem un pievilcīgākiem tūristu piesaistes objektiem.
Aktivitātes:

Projekta partneri kopīgi veiks dažādas aktivitātes, lai veicinātu Ventas upes pievilcību, tādējādi palielinot tūristu interesi un informētību par projektā iesaistīto partneru reģioniem.

Projekta laikā partneri izveidos pieturas punktus pie dabas un kultūras mantojuma objektiem Ventas upes tuvumā. Tiks izveidoti vairāk nekā 10 pieturas punkti, kuru ietvaros tiks izvietota atpūtas infrastruktūra un norādes uz tūrisma objektiem. Plānots arī izveidot projekta mājaslapu, mobilo lietotni, sagatavot informatīvos materiālus, nodrošināt informatīvās vizītes un veikt citus mārketinga pasākumus.

Projektā ir astoņi partneri: Ventas reģionālais parks, Mažeiķu novada pašvaldība, Mažeiķu uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centrs, Akmenes novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Saldus tūrisma, kultūras un sporta centrs, Kuldīgas novada pašvaldība un Kurzemes tūrisma asociācija. Projekta vadošais partneris ir Ventas reģionālais parks. Projekta kopējās izmaksas ir 321 607,79 EUR  no tām 85 % ir ERAF  finansējums, kas veido 273 366,58  EUR.

Skrundas novada pašvaldības kā projekta partnera kopējais finansējums ir 46741,68 EUR no kuriem 85 % ir ERAF finansējums, kas veido  39 730,42 EUR. Pašvaldības līdzfinansējums - 7 011,26 EUR.

Skrundas novada pašvaldība kā projekta partneris piedalīsies kopējās plānotajās aktivitātēs, kā arī iegādāsies un uzstādīs āra tūrisma informācijas stendu, izstāžu mēbeles un Ventastega curonica skulptūru.

Informācija sagatavota: 06.06.2018.

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde:  
Fonds:  
Projekta datums: 31.03.2020
Skatīt vairāk
LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)”
Projekts uzsākts: 2014. gads
Projekta kopējās izmaksas:
1 176 867,14 EUR
 
14  949,38 EUR
Projekta mērķis:  
Aktivitātes:

Projekta apraksts un aktualitātes ir sagatavotas ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informācija par projektu atrodama arī ES mājaslapā www.latlit.eu
 

LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)”

UNIGREEN PROJEKTS IEPAZĪST LIETUVAS PIEREDZI DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANĀ

27.-28.septembrī 26 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā. Dalībnieki apmeklēja 4 dabas parkus (Žemaitijas, Salantai, Piejūras un Nemunas Deltas), kā arī Centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Monciškes, Kretingas Tūrisma informācijas centru un Japāņu dārzu, kur tikās ar kaimiņu kolēģiem, lai diskutētu par dabas tūrisma pieejamības veicināšanas un dabas objektu apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī apskatītu dabas ekspozīcijas, dabas objektus un izietu trīs dabas takas, vienlaikus vērtējot to pieejamību un diskutējot, ar kādām problēmām saskarās kaimiņu kolēģi dabas objektu un taku veidošanā un uzturēšanā un kādi uzlabojumi būtu ieteicami pieejamības veicināšanai. Žemaitijas Nacionālā Parka apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar parka administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par parka aktivitātēm, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Dabas objektu uzturēšana, lielākoties, ir rajona pašvaldības ziņā. Lietuvas parkos ir ieviestas tā saucamās “brīvprātīgās biļetes”, kas nozīmē, ka apmeklētāji var brīvprātīgi veikt samaksu par parka apmeklējumu. Žemaitijas Nacionālajā Parkā dalībniekiem bija iespēja apskatīt UniGreen projekta ietvaros rekonstruējamo skatu platformu Plateļu ezera krastā, kura tiek veidota tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kurā plānots izvietot arī informāciju Braila rakstā, kā arī iziet Šeires dabas taku, kas veidota gan no grants un akmens seguma, gan arī koka laipām, un pamatā ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos. Salantai Reģionālā Parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Medinis Lentu takas, kas kalpoja par labu piemēru tam, cik svarīgs ir taku uzturēšanas jautājums. Taka tika izbūvēta 2008./2009.gadā kā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl uz šo brīdi, uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ, takas pamatne ir nolietojusies, dēļi ir nestabili, atsevišķi dēļi ir saplīsuši vai sapuvuši, līdz ar to taka šobrīd vairs nav uzskatāma par pielāgotu izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās rekonstrukcija prasīs nozīmīgus ieguldījumus. Savukārt Salantu Dvaro Park apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzskatāmi vērot, cik nepareizi ir izbūvētas nobrauktuves gar kāpņu malu, kas paredzētas izmantošanai bērniem ar ratiņiem, velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos. Pie nobrauktuvēm nav uzstādītas margas, lai nepieciešamības gadījumā pie tām varētu pieturēties, un to slīpums ir tik stāvs, ka šīs nobrauktuves faktiski nav lietojamas. Kā labā prakse, savukārt, jāatzīmē ūdens tūrisma infrastruktūra. Vizītes dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par Kretingas rajonā uzstādītajām zīmēm Minijas upes krastā, kas bija stabilas gan no infrastruktūras uzstādīšanas viedokļa, gan skaidri saprotamas laivotājiem, sniedzot norādes par pieturvietām, km skaitu, atļautajām darbībām pieturvietā (piem., vai ir atļauts dedzināt ugunskurus). Japāņu dārza apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar parka izveidotāju un īpašnieku, kas pastāstīja par parka veidošanu un tā apsaimniekošanas jautājumiem no privātā sektora puses. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja nevalstisko organizāciju – Cilvēku ar īpašām vajadzībām centru Monciškes, kas pilnībā pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos un sniedz atpūtas un izmitināšanas pakalpojumus, kā arī palīdz adaptēties un nodrošina apmācību tiem, kas nesen guvuši nopietnas traumas, kuru rezultātā kļuvuši par invalīdiem. Centrs piedāvā gan praktiskās adaptēšanās apmācības, gan apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām par juridiskajiem un finanšu jautājumiem. Visi centra darbinieki, izņemot apkopēju, paši ir invalīdi. Centrs nodrošina apmeklētājiem arī palīga, kā arī speciālā transporta un ratiņkrēslu saņemšanas pakalpojumus. Pie Centra ir izvietotas saliekamas koka laipu sekcijas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos sezonas laikā piekļūt jūrai. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja arī Kretingas Tūrisma informācijas centru, kā arī vērtēja dabas objektu pieejamību Piejūras un Nemunas Deltas Reģionālajos parkos. Vairākiem no apskatītajiem dabas objektiem ir nodrošināta daļēja pieejamība, piemēram, Olandu kepures skardis takai, kur cilvēki ratiņkrēslos var izmantot taku, tomēr būtu nepieciešams pavadonis, jo atsevišķās vietās laipu pamatnē tika novērotas pārāk lielas šķirbas, kas apgrūtina attiecīgā takas posma izbraukšanu. Savukārt Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā sniedza labu piemēru tam kā vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kopumā dalībnieki atzina, ka vizīte ļāva iepazīt gan Lietuvas labos, gan sliktos piemērus dabas objektu pieejamības nodrošināšanā. Kā labie piemēri jāatzīmē Cilvēku ar īpašām vajadzībām centrs Monciškes Palangā un Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā. Savukārt citi apskatītie objekti ļāva kritiski vērtēt, kas izdarīts nepareizi un kādi uzlabojumi būtu jāveic minēto dabas objektu pieejamības veicināšanai. Apmeklētajos Lietuvas parkos dabas tūrisma pieejamība šobrīd, galvenokārt, vērsta pamatā uz vienu virzienu – pieejamības veicināšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nevienā no apmeklētajiem objektiem (izņemot Ornitoloģiskās stacijas apkaimi Ventes ragā) netika novērota informācijas pieejamība, piemēram, Braila rakstā vai audio ierakstu veidā, lai gan Žemaitijas Nacionālajā parkā ir plānots izvietot informāciju Braila rakstā pie skatu platformas Plateļu ezera krastā. Galvenais secinājums ir tas, ka veidojot dabas taku vai citu objektu, jāpieaicina nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai diskutētu par labākajām konkrētā objekta izveides opcijām un sniegtu iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmēģināt to, vai pieejamība konkrētajam objektam ir atbilstoša. Tikai ar šādu institūciju un cilvēku padomu ir iespējams rast labākos risinājumus. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.
 

UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi

Pagājušajā nedēļā 34 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī četru projekta Lietuvas partneru (Žemaitijas Nacionālais parks, Biržu Reģionālais parks, Aukštaitijas Nacionālais un Labanoras Reģionālais park, kā arī Kretingas rajona pašvaldība) pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Somijā. Dalībnieki apmeklēja 4 nacionālos parkus (Nuuksio, Puurijärvi-Isosuo, Kurjenrahka, Teijo) un 2 dabas rezervātus (Laajalahti un Aulanko), kur tikās ar somu kolēģiem un apskatīja dabas objektus, kas pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laajalahti dabas rezervāta apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar Espo Dabas centra Villa Elfvik un Somijas Parku un savvaļas administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par dabas centra aktivitātēm, centrā izveidoto dabas skolu bērniem un skolniekiem, rezervāta rašanos, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Būtiska centra darba sastāvdaļa ir bērnu un skolēnu apmācība dabā. Somu obligātā mācību programma paredz bērnu un skolēnu apmācību parkos un rezervātos izveidotajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni par dabu un vidi. Vizītes dalībnieki atzīmēja, ka arī Latvijā būtu vērtīgi pārņemt somu pieredzi bērnu un skolēnu apmācībai dabā, jo tieši dabā skolēni var padziļināti iepazīt savu apkārtējo vidi un vides procesus. Centra pārstāvji arī norādīja, ka Somijas Parku un savvaļas administrācijā ir sagatavota programma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ietver dabas taku un objektu izveides un uzturēšanas pamatnosacījumus izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un attīstības stratēģiju. Rezervāta pārstāvju vadībā tika izstaigāta arī līdzās esošā dabas taka, kas, kopā ar tajā esošo putnu novērošanas torņa zemāko līmeni, pielāgota un pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taka veidota no vairākiem segumiem (speciāla grants, koks, plastikāta materiāls), ar mērķi laika gaitā noteikt optimāli piemērotāko. Šobrīd somu kolēģi kā piemērotākos materiālus atzina speciālo granti un koku, jo plastikāta segums, lai arī potenciāli izturīgāks, tomēr lietus laikā ir slidens un apgrūtina pārvietošanos. Gar taku ir izvietotas informācijas zīmes ar informāciju par rezervātā mītošiem putniem, dzīvniekiem un augiem, taču informācija šobrīd nav pieejama Braila rakstā un audio ierakstu veidā. Tajā pašā laikā rezervāta pārstāvji minēja, ka plāno izveidot iespēju sagatavot informāciju audio ierakstu veidā (skanējami QR kodi). Nuuksio Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Somijas Dabas centru “Haltia”, kura pārstāvji sniedza informāciju par parku, dabas centru, dabas tūrisma jautājumiem, kā arī paša centra un parka dabas taku un objektu pieejamību. Centrs “Haltia” uzbūvēts 2013.gadā un 2015.gadā saņēmis Eiropas gada muzeju nomināciju kā ilgtspējīgākā ēka. Pats centrs pārsteidza dalībniekus ar tā mūsdienīgo veidolu, ilgtspējīgo koncepciju, mūsdienīgajām ekspozīcijām, kas saistošā un atraktīvā veidā stāsta par somu dabas bagātībām un vērtībām. Pēc iepazīšanās ar centru un tā ekspozīcijām, dalībnieki devās centra tuvumā esošās 2 km garās dabas takas apskatē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur dalībniekiem pievienojās arī parka reindžere - meitene ratiņkrēslā. Arī vienam no dalībniekiem bija iespēja mērot dabas taku dabas centra piedāvātajā ratiņkrēslā, lai pēc dabas takas apskates kopā pārrunātu tās piemērotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vispārējos taku pielāgošanas izaicinājumus un vajadzības. Dabas takas apskati apgrūtināja negaiss, un pierādījās apstāklis, ka grūtākos maršrutos cilvēkiem ratiņkrēslos lieti noder pavadonis – vai nu kāds no pašu cilvēkiem, vai parka piedāvāts palīgs. Tāpat arī dalībniekiem bija iespēja pārliecināties, ka pat 1 cm slīpuma atšķirība var būtiski ietekmēt takas izbraukšanas iespējas, tāpat ir svarīgs arī takas segums un uzturēšanas darbi (zāles izpļaušana takas malās, lapu novākšana utml.). Šajā dabas parkā dalībnieki apmeklēja arī apmeklētāju informācijas namiņu parka teritorijā, kurā papildus informācijai par parkā sastopamajiem dzīvniekiem un augiem, bija izvietota arī informācija Braila rakstā, kā arī nodrošināta pieeja skatu laukumam un atpūtas un ugunskura vietām ezera krastā cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt Puurijärvi-Isosuo Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par parka veiksmīgi izveidoto sadarbību ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai. Kurjenrahka Nacionālajā parkā dalībnieki apskatīja speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidoto dabas laipu, kas ved uz Savojärvi ezeru, pieejamo atpūtas vietu un ekspozīciju. Laipas sākumā bija izvietotas arī labierīcību telpas, kas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laipa noslēdzās ar piekļuves platformu ezeram virs ūdens, kas bija labiekārtota tā, lai sniegtu iespēju arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piekļūt ezeram (peldēties) un laivai (iekāpt/izkāpt, vizināties pa ezeru). Teijo Nacionālajā parkā dalībnieki apmeklēja 600 m garo dabas taku ar noslēgumā labiekārtotu atpūtas vietu pie ezera ar makšķerēšanas iespējām, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur apmeklētāji ezerā nomakšķerēto lomu var arī uz vietas iztīrīt un pagatavot. Dalībnieki atzina, ka vizīte sniedza ārkārtīgi vērtīgu pieredzi, jo tikai pašiem izmēģinot atsevišķu taku posmu ratiņkrēslā un diskutējot ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām par viņu vajadzībām un iespējām, ir iespējams saprast, kā pareizi veidot dabas objektu pieejamību, jo pat niecīgs 1cm takas slīpums var būtiski apgrūtināt takas izbraukšanas iespējas. Tajā pašā laikā dalībnieki atzīmēja, ka Somijas dabas objektu apsaimniekošanas prakse parāda, ka pieejamības nodrošināšanai ne vienmēr nepieciešams investēt milzīgus resursus. Rezultātu ir iespējams panākt arī ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, kas, savukārt, ļauj palielināt pieejamību, kaut vai minimālā līmenī, taču pēc iespējas vairāk dabas objektiem (piem., sākotnēji nodrošinot iespēju piekļūt dabas objektiem cilvēkiem ar pavadoņiem un tad pakāpeniski laika gaitā uzlabojot piedāvāto iespēju klāstu). Lai gan vairumam no Somijas dabas takām ir uzstādīti apmeklētāju skaitītāji, tomēr, kā atzīmēja Somijas kolēģi, tie veic tikai kopējo apmeklētāju skaita uzskaiti, neizdalot cilvēku ar īpašām vajadzībām skaitu, kas būtu būtiski konkrēto dabas objektu pieejamības un reģiona sociālekonomisko attīstības pasākumu plānošanas aspektā. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv
Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.
 

Projekts "Dabas tūrisms visiem (Unigreen)"

Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tiek īstenots ar INTERREG Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenošanā piedalās Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).

Pateicoties dabas daudzveidībai, ainavām, tīrai un drošai videi, Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem raksturīgs labs tūrisma attīstības potenciāls. Lai to izmantotu pierobežas reģionu attīstības veicināšanai, t.sk. uzņēmējdarbības attīstībai, šā gada maijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Kurzemes reģiona un Lietuvas pašvaldībām un trīs Lietuvas nacionālajiem un reģionālajiem parkiem, ir uzsācis projekta īstenošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju un nakšņošanas skaitu reģionos.

Projekta īstenošanas rezultātā 2 gadu laikā Kurzemē un Lietuvas pierobežu reģionos paredzēts izveidot 7 ar dažādiem izglītojoši izklaidējošiem elementiem aprīkotas pastaigu takas, 2 atpūtas vietas, 2 spēļu laukumus un piedzīvojumu parku bērniem, uzbūvēt 2 skatu torņus, 2 skatu platformas un 7 pontonu piestātnes, sagatavot vairāk kā 40 dabas taku kartes, kājāmgājēju taku ceļvedi, uzstādīt audio risinājumus 10 dabas objektos, kas pielāgoti cilvēkiem ar redzes problēmām, organizēt vides gidu apmācības Latvijā un Lietuvā, kā arī veikt citus pasākumus dabas tūrisma attīstībai un dabas objektu pieejamības veicināšanai.

Ierasti dabas tūrismu, vienlaicīgi ar dabas skatu baudīšanu, asociējam ar aktīvu darbību – iešanu, kāpšanu, velobraukšanu, laivošanu utml. Šim mērķim tiek ierīkotas dabas takas un tiek veikti citi teritorijas labiekārtošanas darbi, kas, lielākoties, ir vērsti uz dabas objektu vispārējas pieejamības nodrošināšanu aktīvajiem ceļotājiem, nereti aizmirstot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rezultātā dabas objektu pieejamība šai sabiedrības daļai ir ierobežota. Tūrisma industrija mūsdienās saskaras ar izaicinājumu kā pielāgot dabas tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kā veicināt šo sabiedrības daļu iesaistīties dabas tūrisma aktivitātēs. Līdz ar to īpaši jāizceļ, ka nozīmīga daļa projekta aktivitāšu vērsta uz dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to iesaistes veicināšanu dabas tūrisma aktivitātēs.

Projekta realizācijā paredzētas divas galvenās komponentes – dabas objektu infrastruktūras attīstības pasākumi (celtniecība, rekonstrukcija, labiekārtošana) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi (vides gidu un tūrisma speciālistu apmācības, semināru un konferenču organizēšana par dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mārketinga aktivitātes informācijas izplatīšanai par dabas tūrisma iespējām gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām).

Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Kurzemē jau šogad plānots atjaunot dabas taku un izbūvēt takas pagarinājumu gar jūras krastu Rojas novadā, izbūvēt dabas taku gar Usmas ezeru Ventspils novadā, uzbūvēt skatu torni Sātiņu dīķu tuvumā Saldus novadā, uzsākt dabas takas izbūvi gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, kā arī uzsākt sagatavošanās darbus tūrisma infrastruktūras attīstībai pie Durbes ezera. Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Lietuvā šogad paredzēts īstenot Jaurikla parka labiekārtošanu Kretingā, uzsākt skatu platformas izbūvi Plateļu ezera tuvumā Žemaitijas Nacionālajā parkā, kā arī sagatavošanās darbus pontonu piestātņu izbūvei Aukštaitijas Nacionālajā parkā un Kirkilu ezeru pieejamības uzlabošanai Biržu Reģionālajā parkā. Lielākā daļa plānoto infrastruktūras attīstības aktivitāšu tiks pielāgotas tā, lai dabas objekti būtu pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kompetences pilnveides un mārketinga pasākumu ietvaros šogad plānots uzsākt darbu 25 dabas gidu apmācību programmas izstrādei un apmācību īstenošanai Kurzemes reģionā, organizēt 25 Kurzemes reģiona tūrisma speciālistu pieredzes apmaiņas vizīti Lietuvā un 30 Kurzemes un Lietuvas tūrisma speciālistu un projekta dalībnieku mācību vizīti Somijā, kā arī organizēt konferenci 50 pašvaldību un dabas aizsargājamo teritoriju tūrisma speciālistiem, t.sk. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un infrastruktūras attīstītājiem no Latvijas un Lietuvas, ar mērķi aizsākt diskusijas un pievērst uzmanību tūrisma nozares izaicinājumiem infrastruktūras un pakalpojumu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jau šobrīd ceļotāji ir aicināti aktīvi pavadīt brīvdienas pie dabas un apmeklēt kādu no dabas objektiem tepat Kurzemē un Lietuvas pierobežā. Ar novados jau šobrīd pieejamajām dabas tūrisma aktivitātēm un interesantākajiem dabas apskates objektiem var iepazīties novadu un dabas parku mājaslapās.

Plašāka informācija par projektu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.

 

Informāciju sagatavojusi:
Zane Eglīte, Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde: Kurzemes plānošanas reģions
Fonds: INTERREG V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam
Projekta datums: 01.01.2020
Skatīt vairāk
Projekta „Veselības veicināšanas pasākumi Skrundas novadā 1.kārta” Nr. 9.2.4.2/16/I/039 īstenošana
Projekts uzsākts: 2017. gada 5. jūnijs
Projekta kopējās izmaksas:
66 197,90  EUR
 
0,00 EUR
Projekta mērķis: Uzlabot Skrundas novada iedzīvotājiem pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem
Aktivitātes:

Darba plāns apstiprināts

Skrundas novada pašvaldība 05.06.2017. parakstīja vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta „Veselības veicināšanas pasākumi Skrundas novadā 1.kārta” Nr. 9.2.4.2/16/I/039 īstenošanu.

Skrundas novada pašvaldība realizē projektu "Veselības veicināšanas pasākumi Skrundas novadā1.kārta". Projekta mērķis-uzlabot Skrundas novada iedzīvotājiem pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem. Paredzamais projekta ilgums ir no 05.06.2017.-31.12.2019. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas 66198,00 EUR, kas ir 100% ESF finansējums. Plānotās aktivitātes norisināsies visās Skrundas novada teritoriālajās vienībās. Trīs gadus tiks organizēti Skrundas novadā dažāda veida pasākumi aptverot visas četras ieteiktās prioritārajās jomās: sirds un asinsvadu slimību profilaksei, onkoloģijas profilaksei, perinatālās un neonatālās veselības un garīgās veselības veicināšanā. Daudzos plānotajos pasākumos un aktivitātēs šīs tēmas mijiedarbosies. Aktivitātes tiks plānotas visām mērķa grupas kategorijām aptverot dažādas tēmas fizisko aktivitāšu veicināšanā, veselīgs uzturs, atkarības, seksuālāli reproduktīvā veselība, primārā profilakse, garīgās veselības veicināšanā. Projekta mērķa grupa ir visi Skrundas novada iedzīvotāji, jo īpaši trūcīgie un maznodrošinātie, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus pilsētas un pārējie riskam pakļautie iedzīvotāji. Kā arī papildus iedzīvotāji ar funkcionāliem traucējumiem.

1.jūjā notika pirmā projekta aktivitāte Veselības velobrauciens. Projekta laikā ir paredzēts skolēnu peldēšanas nodarbības, veselīga dzīvesveida popularizēšanas dienas nometnes bērniem, specializētās darbnīcas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lekcijas seksuāli –reproduktīvās veselības veicināšanai, atkarību atpazīšanas lekcijas, veselīga uztura apmācības „Dzīves skoliņa”, neonatālā veselības veicināšana –„Māmiņu skola”, lekciju un praktisko iemaņu cikls- „Māki palīdzēt sev un citiem!” un fiziskās veselības pasākumi. Skrundas novada pašvaldība aicina visus iedzīvotājus iesaistīties projekta aktivitātēs, pievērst uzmanību savam fiziskajam un garīgajam veselības stāvoklim, domāt pozitīvāk, dzīvot veselīgāk un kļūt laimīgākam.

 

Informāciju apkopoja: Zane Eglīte

Skrundas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde: CFLA
Fonds: ESF
Projekta datums: 31.12.2019
Skatīt vairāk
Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam 7.2 pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ietvaros
Projekts uzsākts: 2015. gada 15. oktobris
Projekta kopējās izmaksas:
1 232 000,00 EUR
 
112 000,00 EUR
Projekta mērķis: Atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību
Aktivitātes:

Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2015. gada 15. oktobra līdz 2019. gada 1. decembrim

Pasākuma mērķis - atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību.

Atbalsta intensitāte ir 90% no projekta attiecināmajiem izdevumiem - ilgtermiņa investīciju izmaksām, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Finansējuma apjoms – 1,12 milj. EUR.

Skrundas novadā prioritāri tiks atjaunoti tie grants ceļi (vai to posmi), kuri pēc sabiedriskās apspriešanas ar uzņēmējiem katrā pagastā un pilsētā, tiks izvirzīti pārbūvei.

 

Informāciju sagatavoja:
Gita Rubežniece-Zute, Skrundas novada pašvaldības projektu vadītāja

 

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde: LAD
Fonds: ELFLA
Projekta datums: 01.12.2019
Skatīt vairāk
Ventas kalna attīstības koncepcija

Skrundas novadā krastā reiz izkāpis unikāls dzīvnieks, dinozauru priekštecis - stega. Pirmais šāds četrkājainais reptilis no pasaules okeāna uz sauszemes izkāpis pirms apmēram 360 miljoniem gadu.

Unikālajam dzīvniekam pēc šiem daudziem miljoniem gadu ir dota iespēja atdzimt, atdzimt ziedu skulptūras, pastaigu takas un dažādu citu dabas objektu veidolā. Lai šo ideju īstenotu, Skrundas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Mini SD” un SIA “Skrundas komunālā saimniecība” ir izveidojusi pirmo Ziedu stegu pie Skrundas autoostas, kuru jau šobrīd var apskatīt ikviens interesents un iztēloties, kāds šis reptilis reiz ir izskatījies.

Ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo labo pieredzi, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kuras studenti 2015. gadā izstrādāja Skrundas pilsētas Stūra, Ventas un Liepājas ielu kvartāla attīstības koncepciju, arī šoreiz tika uzrunāti LLU jaunieši.  Š.g. 3. maijā studenti bija ieradušies Skrundā, lai novērtētu situāciju,  klātienē izstaigātu Ventas kalnu un izbūvēto “sajūtu taku”, apskatītu Ventas stegas maketu Skrundas muižā un saņemtu darba uzdevumu no pašvaldības Attīstības nodaļas speciālistiem. Smēlušies idejas, studenti devās mājup, lai studiju kursa darba ietvaros izstrādātu priekšlikumus Ventas kalna publiskās teritorijas labiekārtošanai, iekļaujot tajā vides objektu - Venta stega. Rezultātus devāmies apskatīt un idejas uzklausīt klātienē LLU Vides un būvzinātņu fakultātē.

Jāuzteic studentu ieguldītais darbs un interesantie risinājumi, ar kuriem aicinām ikvienu iepazīties mūsu mājaslapas sadaļā Projekti. Studenti piedāvā pastaigu takas attīstības koncepcijā ietvert tādus elementus kā skatu rāmi, dažādus laipas risinājumus gar Ventas upi – no koka laipas līdz pat stikla tiltam, - strūklakas, apstādījumus un citus interesantus dizaina elementus. Pēc LLU mācībspēku iniciatīvas tiek apsvērta iespēja slēgt sadarbības līgumu par studentu piesaisti publisku teritoriju plānošanai.

Interesantākais un piemērotākais Venta stega risinājums, iespējams, tiks realizēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Visit Venta” LLI-293 ietvaros.

  • D. Svilānes ieteiktais risinājums apskatāms ŠEIT

  • E. Bērziņas ieteiktais risinājums apskatāms ŠEIT

  • E. Jansones piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • J. Govča piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • L. Konrades piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • L. Somes piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • D. Proškinas piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • R. Švedenberga piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • I. Tolas piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • L. Bergmanes piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

  • A. Laganovskas piedāvātais risinājums apskatāms ŠEIT

Informāciju sagatavojusi: Gita Rubežniece-Zute, Attīstības nodaļas vadītāja

Iveta Rozenfelde, sabiedrisko attiecību speciāliste

Projekta datums: 24.12.2018
Skatīt vairāk
Kāpšanas torņa izveide un ekipējuma iegāde Nīkrāces pamatskolas sporta un tūrisma pulciņam
Projekts uzsākts: 2017. gada 28. novembris
Projekta kopējās izmaksas:
43036,96  EUR
 
Projekta mērķis:  
Aktivitātes:

 

Projekta 1. kārta – pamatu liešana un torņa konstrukcijas uzstādīšana plānota no 28.11.2017. līdz 30.03.2018., bet 2. kārta – klinšu kāpšanas torņa aprīkošana plānota no 01.04.2018. līdz 20.05.2018. Projekta īstenošanas termiņš 04.01.2017. – 31.08.2018. Projektu atbalsta: Eiropas Savienība, LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests un biedrība „Darīsim paši!”. Projektu līdzfinansē Skrundas novada pašvaldība. Projektu realizē Nīkrāces pamatskolas jauniešu biedrība „Bites”. Sadarbības partneri: SIA „Pils M arhitekti” (Rīga) – tehniskais projekts, SIA „AVA” (Kuldīga) - būvniecība, SIA „AMG montāža” un Ivars Silacērps (Liepāja) - būvuzraudzība, SIA „Murus” (Līči, Stopiņu novads) – torņa ekipējums un aprīkojums, SIA „Māras druka” (Kuldīga) – projekta plāksne, Skrundas novada attīstības nodaļa un būvvalde. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 43036,96 eiro. Nīkrāces pamatskolas jauniešu biedrības ”Bites” projekta vadītāja Svetlana Rudzīte

 

Rezultāti: .
 
Sadarbības iestāde Eiropas Savienība, LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests un biedrība „Darīsim paši!”
Projekta datums: 31.08.2018
Skatīt vairāk
Show log