Atklāta pirmā pieteikšanās kārta ES fondu pieaugušo izglītības projektā
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir uzsākusi pirmo pieteikšanos pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā piedalās arī Skrundas novada pašvaldība. Konsultācijas par mācību iespējām varat saņemt pie Izglītības nodaļas vadītājas Ingas Flugrātes, tālr. 27839913, 63350462, Skrundas novada domes telpās, Skrundā, Raiņa ielā 11. Tikšanās laiku lūdzam iepriekš saskaņot.
Informācija par projektu: Tajā ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem var paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju ar ES fondu un valsts līdzfinansējumu. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku. Ilgtspējīga un ekonomiski pamatota pieaugušo izglītība “Mūsu valstī ir prasmīgi, gudri un čakli cilvēki, bet viņu prasmes reizēm ir apstājušās formālās izglītības robežās. Man ir patiess prieks, ka valsts var piedāvāt mūsu cilvēkiem lielisku iespēju pilnveidot savas zināšanas un prasmes, kas rada iespējas uzlabot savu dzīves kvalitāti, labklājību. Mūsdienās profesijas attīstās ļoti ātri, tāpēc iegūtās prasmes un zināšanas ir jātiecas papildināt. Iegūtais sertifikāts, ja tas netiek atjaunināts, ir neglābjami novecojis. Šobrīd ir situācija, ka pat cilvēks, kurš sevi uzskata par speciālistu, nezina - ko viņš nezina. Kādreiz pienāks arī situācija, kad formāli iegūtajām kvalifikācijām vairs nebūs tik lielas nozīmes, jo prasmes ik pa laikam ir jāatjauno. Līdzīgi kā antivīrusa programma tā ik pa laikam ir jāatjauno," preses konferencē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. “Vispirms vēlos uzsvērt, ka Latvija ir kļuvusi par globālās ekonomikas sastāvdaļu. Mēs redzam, ka parādās milzīgs konflikts starp darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Apmēram 40% uzņēmēju ir atzinuši, ka pastāv būtiskas problēmas nokomplektēt darbinieku sastāvu. Tas visvairāk ir saistīts nevis ar cilvēku trūkumu, bet iemeslu, ka šiem cilvēkiem nav darba tirgū nepieciešamo prasmju un iemaņu. Tehnoloģijām attīstoties, rodas jaunas profesijas, nepieciešamas jaunas zināšanas, pirms padsmit gadiem iegūta izglītība un profesija ir jāpilnveido. Pieaugušo izglītības programma noteiktajās specialitātēs ir lielisks veids, kā varam mazināt kritiski trūkstošo darbaspēku ekonomikai svarīgās nozarēs. Vienlaikus šī ir izcila iespēja Latvijas iedzīvotājiem apgūstot jaunas prasmes virzīties uz jaunu, labi apmaksātu darbu," piebilst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Ar šo projektu valsts pirmo reizi pievēršas nodarbināto pieaugušo izglītības nodrošināšanai, kas līdz šim bija pieejama tikai bezdarbniekiem. Plānots, ka valsts, darba devēju un pašvaldību ciešā sadarbība mācību piedāvājuma nodrošināšanā radīs pamatu ilgtspējīgas pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmas izveidē, kas varētu turpināt pastāvēt arī pēc ES fondu atbalsta beigām. Savukārt katram strādājošajam šī ir unikāla iespēja uzlabot savu konkurētspēju strauji mainīgajā darba tirgū,”pasākumā akcentēja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Darba devējiem trūkst darba roku Lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū, pirmās mācības pieejamas četrās Latvijas ekonomikai prioritārajās nozarēs - būvniecībā, kokrūpniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kurās kvalificēta darbaspēka trūkums ir visaktuālākais. Piedāvāto mācību saraksti šajās nozarēs ir tapuši ciešā sadarbībā ar nozares darba devējiem, kas apvienojušies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Nozaru ekspertu padomēs. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt - par vairāk nekā 60 tūkstošiem līdz 2022. gadam, radot vairāk nekā 25 tūkstošu vidējās kvalifikācijas speciālistu iztrūkumu darba tirgū:- būvniecības specialitātēs – aptuveni 2500 speciālistu iztrūkums;
- IKT, elektronika – aptuveni 2000 speciālistu iztrūkums;
- kokapstrādes specialitātēs – aptuveni 700 speciālistu iztrūkums;
- metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās – aptuveni 7200 speciālistu iztrūkums.