6. oktobrī Antuļu bibliotēka visus interesentus aicināja uz tikšanos ar dzejnieku Hariju Krūzi un viņa domu biedri Mārīti Kviesi. Pasākumu “Atrasto vārdu birojā” muzikāli papildināja Jānis Ābols.Interese par dzejotu vārdu Harijam Krūzem radās jau sen, kad pēckara bērnu rīcībā nebija ne televizora, ne interneta. Bija grāmatas un radio. Labs radio ar raidlugām, dzeju, tautas mūziku, lauku kapelu. Paša pirmās četrrindītes un sarži tapa kā apsveikumi draugiem un darba biedriem dažādās sadzīves situācijās. Autoram piemīt spēja saklausītas anekdotes pārvērst humoristiskos dzejoļos:”Tu mani atradi kāpostos?”mātei vaicāja dēls.„Jā, mīļais, uz lauka, aiz garāžām.Vakar par laimi bij’ vēls”.Autoram ir tuvs humora žanrs, tādēļ kopā ar lielisko humoristu un karikatūristu plejādi strādājis izdevniecībā “Dadzis”.Harijam Krūzem ir iznācis dzejoļu krājums ”Atrasto vārdu birojs”. Tajā ir apkopoti dažāda žanra dzejoļi: mīlestības, sadzīves un humoristiskie dzejoļi, kā arī veltījumi tautā iemīļotiem māksliniekiem un dzejniekiem.Jānis Ābols ar savu izjusto, emocionālo dziedājumu lieliski papildināja pasākumu, dziedot dziesmas no R. Kaupera un K. Dimitera repertuāra.Ikdienas steiga mūs ir tik ļoti pārņēmusi, ka brīžam aizmirstam tuviem cilvēkiem pateikt, cik ļoti mīlam viņus, pateikt paldies par to, ka viņi ir blakus. Mēs mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži. Varbūt šādi kopīgi muzikāli dzejas pasākumi varētu likt kaut nedaudz atgūties no ikdienas steigas un padomāt par vērtībām. Par savstarpējām attiecībām. Harijs Mārītei palīdzējis pārvarēt dzīves smagos brīžus. Ir ļoti labi, ka blakus ir laba, mīļa drauga plecs. Harijs un Mārīte viens otram veltījuši daudzus dzejoļus kā pateicību par draudzību un atbalstu.Mārītei veltītais Harija dzejolis “Tās domas”tās domas traucas pie tevis šovakar vien ar putekļiem nesajaucas kaut lielceļa putekļos skrien tās domas tās domas atver miglainas upes plakstus roku līnijās lasa Lielvārdes jostas rakstus tās domas tās domas nemet arī vakarā ēnu ejot no versmaina bula pret rietumiem taku lēnu tās domas tās domas klejo vienas cilvēku barā acīm meklējot tevi – rudeņa pavasariMārītes dzejolis Harijam “Es vēlos...” Es vēlos pateikties tev par mirkļiem stundām visu kas bija ir mūsos par kaislīgo domu skrējieniem par to ka uzplaukt vēlreiz man ļāvi par prieku smiekliem asarām reizēm tik rūgtām kā rūgtākās vērmeles par visu par visu paldies !Teksts: Sandra Balcere, Antuļu bibliotēkas vadītājaFoto: Mārīte Kviese