Barikāžu atceres pasākums Rudbāržos

20. janvārī Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolā skolas līnija bija 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Dega sveces improvizētā ugunskurā, skolēni vēroja to dienu pirms 23 gadiem fotogrāfijas un klausījās skolas direktora komentāros par redzēto. Skolotāja Ina Meistere izteica viedokli, ka, vērojot televīzijā Grāmatu ķēdi, esot radies iespaids, ka mēs, latvieši, vēl aizvien esam vienoti un spējam mobilizēties īpašos gadījumos. Pēc līnijas skolotāja Aija Vanaga uzdeva jautājumus jaunākajiem skolēniem, lai uzzinātu viņu viedokli par notikumiem, kad paši skolēni vēl nebija dzimuši.  Dažu 5. un 6. klases skolēnu domas par barikāžu laiku Latvijā pirms 23 gadiem un par to, ko katrs pats varētu darīt, ja šodien vajadzētu aizstāvēt savu valsti – Latviju (ne vienmēr tas ir vēsturiski pareizi, bet tāda ir mūsdienu skolēnu izpratne par notikušo). Guntris: „Barikādes Latvijā bija, kad Krievija gribēja iebrukt Latvijā, latvieši gribēja savu valsti, brīvību. Krievijas prezidents to negribēja. Mūsu cilvēki pilsētās un Rīgā brauca un aizstāvēja mūsu valsti. Ja šodien vajadzētu, es aizstāvētu savu valsti, lai tā būtu brīva, jo katrai valstij jābūt brīvai, valstī jābūt savai valodai un savai tautai.” Valdis: „Es domāju, ka Latviju iekaroja Padomju Savienība un visas citas valstis brauca aizstāvēt Latviju. Ja šodien vajadzētu, es ietu aizstāvēt savu valsti, ja būtu pieaudzis, un bloķētu ceļus, piemēram, ar smagajām mašīnām. Man būtu bail mirt." Toms: „Barikādes bija savas valsts aizstāvēšana, kad uzbrūk pretinieki, lai tie neiebruktu mūsu valstī. Šodien, ja tā būtu, es slēptos." Lolita: „Barikādes vajadzēja taisīt, kad sākās Latvijas atbrīvošana. Es nezinu, ko es darītu, ja šodien vajadzētu aizstāvēt savu valsti.” Lauris: „Barikādes bija aizstāvība, nodrošināšanās, lai krievu armija neiznīcina dzimtās mājas. Es censtos aizstāvēties.” Tīna: „Barikādes bija karš pret krievu armiju, mēs aizstāvējām savu valsti, lai mēs paliktu latvieši un mums būtu brīva valsts. Es varētu palīdzēt citiem ļaudīm aizstāvēt valsti tā, kā to darītu pārējie, es nezinu, kā tas būtu.” Matīss: „Toreiz barikādes bija, lai aizstāvētu Latviju un Rīgā TV torni, jo Krievija gribēja uzspridzināt torni. Ja šodien vajadzētu, es palīdzētu velt bluķus, mēs ar tēti varētu braukt ar traktoru.” Atcerējāmies arī ļoti svarīgu valsts notikumu – lata nomaiņu pret eiro un Līnijas noslēgumā visi nodziedājām dziesmu ”Paldies latiņam”, jo pirmā nedēļa bez lata ir pavadīta. Teksts: Aija Vanaga, Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas direktora vietniece Foto: Dagnija Daiga Grundberga