Iepazīstinās ar Latvijas Gada ģeovietu 2016 – Ketleru atsegumiem

13. aprīlī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, notiks atklātā lekcija, veltīta Latvijas ģeoloģiskā mantojuma popularizēšanai un Latvijas Gada ģeovietai 2016 – Ketleru atsegumiem. Savukārt 1. maijā Skrundas novadā, Ventas krastā pie Ketleru atsegumiem tiks organizēts izglītojošs pasākums visplašākās publikas iepazīstināšanai ar Latvijai un visai pasaulei ļoti īpašo ģeovietu. Šogad plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā par Latvijas Gada ģeovietu tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām. Gada ģeovietu Latvijā nominē Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, iesaistot ģeologu un dabas entuziastu sabiedrību. Latvijas Gada ģeovietu pasludina ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību mūsu zemes īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē. No ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa Ketleru atsegumi ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas kalpo par konkrētas augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļas etalonu. Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu būtisku notikumu mūsu tālo senču evolūcijā kā četrkājaino mugurkaulnieku izcelšanās un iznākšana no jūras sauszemē. Kurzemes dienvidos pirms aptuveni 360 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta sauszemes-jūras pārejas zona, visticamāk delta, kur dzīvoja viens no senākajiem labi zināmiem devona četrkāju radījumiem – Ventastega curonica. Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosilās atliekas (galvaskausi, žokļi, atsevišķi kauli un zobi), gan arī tā laika zivju fosilijas un citu organismu darbības pēdas. Par senajiem vides apstākļiem liecina smilšakmeņos novērojamais slāņojums un minerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir pagaidām nepilnīgi izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamās seno augu sakņu fosilijas, kā arī tur čalo strauta ūdeņi, kas veido nelielu ūdenskritumu. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa šogad Ketleru atsegumos plāno veikt padziļinātus pētījumus. Šī gada 13. aprīlī pl. 16:00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela 1, Rīga-Torņakalns) notiks atklātā lekcija, veltīta Latvijas ģeoloģiskā mantojuma popularizēšanai un Latvijas Gada ģeovietai 2016. Programmā četri Latvijas universitātes zinātnieku, kā arī NVO un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu priekšlasījumi. Visplašākās publikas iepazīstināšanai ar Latvijai un visai pasaulei ļoti īpašo ģeovietu 1. maijā Skrundas novadā, Ventas krastā, pie Ketleru atsegumiem tiks organizēts izglītojošs pasākums. Pasākuma sākums plkst. 11.00. Programmā:
  • Īsi priekšlasījumi par ģeovietu – Ketleru atsegumiem, kā arī seno dzīvnieku rekonstrukciju un citu uzskates materiālu demonstrēšana.
  • Informācijas stenda atklāšana.
  • Interesentu iepazīstināšana dabā ar Ketleru svītas iežiem, minerāliem un fosilijām.
Pasākumā piedalīsies Latvijas universitātes zinātnieki, kā arī dabas aizsardzības pārvaldes un nevalstisko organizāciju speciālisti. Pasākuma ilgums aptuveni 2 stundas. Papildus interesentiem – pārgājiens ģeologa pavadībā ar akmeņu pētīšanu un Gobziņu klinšu un Ātrākalna apskati – arī aptuveni 2 stundu garumā. Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas 2016 nominēšanu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Skrundas novada pašvaldība. Papildu informācija: www.geoparks.lv Laipni aicināti visi interesenti! Informāciju sagatavoja: Dainis Ozols (biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks), Ervīns Lukševičs (Latvijas Universitāte) Foto: Ervīns Lukševics, Matīss Vilciņš