Interesē praktiskais

Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana, jau tradicionālā ciemata apkures problēma, gāzes cena un ūdens kapsētās – par to tika spriests Rudbāržu pagasta iedzīvotāju sapulcē.   Par paveikto Pārvaldes vadītāja Dzintra Veģe uzskaitīja paveikto un ieskicēja vēl darāmo. Pagasta ceļi tiekot kopti atbilstoši atvēlētajai naudai un normatīvajiem aktiem. Centrā aizvadītajā gadā ierīkoti divi bērnu spēļu laukumi, atjaunota autotransporta garāža, sakoptas kapsētas, uzcelta tualete pie sporta laukuma. Ciematā trūkst mazo dzīvokļu, jo dārdzības dēļ cilvēki cenšas pārcelties uz mazākiem.  „Centra garāžu īpašniekiem jāievieš kārtība, īpašumi jāieraksta zemesgrāmatā, durvis jānokrāso vienā krāsā,” informēja Dz.Veģe. Iecerēts nobruģēt ciemata gājēju celiņus, uzbūvēt žogu Sprīžu kapsētā, atjaunot Krogzemju kapsētas vārtus. „Kapsētās nedarbojas ūdens pumpji un zemākajās vietās tiks ielikti grodi.” Aktualitātes Skrundas novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Putniņš uzsvēra: Rudbārži ir pagasts, no kura līdz sapulcei e-pastā nebija saņemts neviens jautājums un līdz šim (līdz 18. martam) kūlas dedzināšanas dēļ nebija izsaukti glābēji. „Novada projektiem atvēlēts Latvijas Mobilā telefona atbalsts, kopumā 8000 eiro,” informēja projektu speciāliste Zane Eglīte. Ar uzņēmumu Eko Kurzeme panākta vienošanās – pagasta centrā būs zvanveida konteineri plastmasai un stiklam, tos varēs izmantot arī privātmāju īpašnieki. Speciāliste Aija Kapiņa skaidroja nodokļu maksāšanas smalkumus, domes priekšsēde Loreta Robežniece aicināja izteikt ierosinājumus novada attīstības stratēģijai. Uzpūsti štati „Ir jau labi, ka cilvēkiem ir darba vietas, un nevienam to neskaužu, bet...” problēmas izklāstu sāka Ints Folkmanis. Viņš pārliecināts, ka Skrundas komunālās saimniecības (SKS) štati ir uzpūsti. „Manai mājai apsaimniekošanas nauda gadā ir 3000 eiro, puse tiek tērēta administratīvajiem izdevumiem,” uzsvēra rudbāržnieks un šo komunālo saimniecību salīdzināja ar analogu uzņēmumu Durbes novadā, kur tiekot galā ar mazāku darbinieku skaitu. Izpilddirektors G.Putniņš skaidroja: „Dome strādājusi pie pašvaldības uzņēmumu darba optimizācijas, efektivitātes paaugstināšanas. Ir izstrādāts plāns, tas nav realizējams vienā dienā, bet ceru, ka šogad tas tiks paveikts.” SKS vadītāja Guna Skrebele iebilda, ka Durbes piemērs nav veiksmīgs, viņu saimniecība esot mazāka, citādi strukturēta. Katram SKS darbiniekam ir amata pienākumu apraksts – lai visu paveiktu pienācīgi, darbinieki nepieciešami. I.Folkmanis norādīja – kamēr optimizācijas plāns tiek apsvērts, iedzīvotājiem katru mēnesi jāmaksā rēķins. Gribas siltumā Otra problēma – daudzdzīvokļu namu apkure. Dārga, dažos gadījumos arī maz efektīva, jo vajadzīga siltināšana. Mājas ir vecas, individuālo apkuri izveidot nav iespējams. Vairākām ir spraugas, siltums aizplūst arī pa koridoru logiem. G.Putniņš uzsvēra – individuālā apkure ir daudz izdevīgāka un ērtāka. Diemžēl visi iedzīvotāji dārgos gāzes apsildes katlus nespēj iegādāties, turklāt, lai neizjauktu apkures sistēmu, par to jāvienojas visai sekcijai. Gāzes cena atkarīga no patērētā daudzuma, to nosaka a/s Latvijas gāze. Pēdējā laikā esot vērojams neliels cenas kritums. Didzis Pilskungs žēlojās, ka viņa dzīvoklī ir auksti, šajā mājā ir vēl citi pašvaldības mājokļi, kuros nav pietiekami silti. Diskusija beidzās ar nolēmumu, ka apsaimniekotājs un īrnieki tiksies atsevišķi. Rudbāržu draudzes vadītāja Austra Osvalde pateicās Vasīlijam Drebotam, Vijāram Reihleram, Jānim Graudužam, Ivaram Grundmanim un citiem vietējiem par atbalstu baznīcas torņa atjaunošanā. Tika rosināts pie kapsētām izvietot konteinerus, izvērtās pagarāka diskusija par velti iztērēto naudu dziļurbumiem pie kapsētām – ūdens pumpjos nav. Gan Dz.Veģe, gan iepriekšējais pārvaldes vadītājs Aldis Zalgauckis apgalvoja, ka šo projektu saņēmuši jau mantojumā. Informācija pārpublicēta no laikraksta "Kurzemnieks" (25.03.2015) Raksta autors: Vija Zariņa