Ko vēlas pašvaldības

Pašvaldībām būtu jādod daudz plašākas iespējas pašām lemt par savas teritorijas attīstību, tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 25. kongresā, kas 30. maijā notika Aizkrauklē, uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.  Lietišķas diskusijas Kongresā piedalījās arī mūspuses pašvaldību vadītāji. „Sarunas bija ļoti lietišķas, tas galvenokārt tāpēc, ka labi bija sagatavojies mūsu ministrs Naudiņš,” teica Skrundas novada domes priekšsēde Nellija Kleinberga. „Pirmo reizi ministrs un Ministru prezidente Straujuma palika līdz kongresa beigām, atbildēja uz jautājumiem. Runājām par to, ka pašvaldībām jādod lielākas pašnoteikšanās tiesības, ko likums paredz jau tagad, bet dažādi normatīvie akti mākslīgi ierobežo. Diskutējām, vai nauda vidējām un mazām pašvaldībām būtu jāsadala konkursos vai arī jāpiešķir kvotas. Pārrunājām, kā veicināt uzņēmēju piesaisti – nav nemaz tik vienkārši iedabūt pašvaldībā uzņēmumus, jo nav īpašu instrumentu, ar ko to darīt. Kā lai kādu pārliecina doties, piemēram, uz pierobežas pašvaldību vai nelabvēlīgu reģionu un atvērt tur uzņēmumu? Skatījāmies kartes, kurās redzams, cik naudas pēdējos desmit gados ieguvusi katra pašvaldība – gan uz vienu iedzīvotāju, gan kopumā. Aina nav iepriecinoša, redzams, ka politiskā ietekme naudas sadalē ir bijusi ļoti liela. Runājam par pakalpojumu pieejamību jebkurā vietā, bet tai pašā laikā centralizējam tos Rīgā... Starp citu, neviena ministrija vēl nav gatava pāriet uz elektronisko pārvaldi, to pierādīja pilotprojekts, ko īstenoja Rojā, Aucē, arī dažās Latgales pašvaldībās. Savulaik likvidēja vairāku valsts iestāžu un aģentūru struktūrvienības, bet vai centrālajā aprātā Rīgā? Nē, reģionos! Un tās nav atjaunotas vēl joprojām. Tikmēr cilvēki ar savām pamatvajadzībām taču nebrauc uz Rīgu, viņi nāk uz pašvaldību... Nobeigumā pieņēmām rezolūciju, bet skaidrs, ka priekšvēlēšanu laikā ne visām deklarācijām var ticēt – tagad katra partija centīsies būt pati labākā arī pret pašvaldībām, jo to teritorijā taču dzīvo vēlētāji...” „Cik ilgi solījumi būs spēkā?” „Pozitīvi, ka pašvaldību savienība gatavojas vērsties pret birokrātiju,” atzina Alsungas novada domes priekšsēdis Aivars Sokolovskis. „Runājām arī par Valsts kontroli – manuprāt, tā var kontrolēt pašvaldības lēmumu tiesiskumu, bet ne efektivitāti. Lietderību var vērtēt mūsu iedzīvotāji – tikai viņi var pateikt, vai domē lemtais ir tiem derīgs vai arī ne. Patika, ka Laimdota Straujuma centās iedziļināties runātajā un ka pašvaldību ministrs Romāns Naudiņš ir uz zemes stāvošs, reālists. Par Eiropas naudas sadali neko jaunu nedzirdējām, bet tā jau faktiski ir sadalīta, toties jaunums bija tas, ka novadu piespiedu apvienošanās šajā plānošanas periodā netiek plānota. Tas gan ir ticams šīs valdības laikā, bet kas būs pēc Saeimas vēlēšanām?” Informācija pārpublicēta no laikraksta ”Kurzemnieks” (06.06.2014) Teksts: Juris Lipsnis