Kurzemē diskutē par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Kurzemē diskutē par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Šī gada 4.martā Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kuras laikā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskutēja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. 

VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju kopumā valstī laika periodā no 2021. – 2023.g. paredz valsts autoceļu sakārtošanā ieguldīt 300 milj. EUR tajos autoceļu posmos, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Kurzemes reģionam indikatīvi iezīmētais finansējums  trīs gadiem ir  53,8 milj. EUR, kas rosināja padomes locekļu diskusijas par finansējuma sadali un ministrijas aprēķiniem, kas balstīti uz esošo autoceļu seguma stāvokļa novērtējumu un vidējo diennakts satiksmes intensitāti.

Priekšlikumu par sakārtojamajiem autoceļu posmiem minētās programmas ietvaros, ņemot vērā VARAM definētos kritērijus, sagatavos plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām.

Pašvaldību vadība arī norādīja, ka, plānojot šo līdzekļu izlietojumu, ir būtiski ņemt vērā Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” jau iecerētos autoceļu attīstības un atjaunošanas darbus Kurzemes reģionā, tādēļ vienojās lūgt VAS “Latvijas Valsts ceļi” sniegt šo informāciju, lai Kurzemes reģionam paredzētais finansējums tiktu izlietots pēc iespējas efektīvāk. Tāpat būtu nepieciešams vērtēt ne tikai autoceļu, bet arī pārējās infrastruktūras, piemēram, tiltu un veloceliņu, stāvokli un atjaunošanas vai izbūves iespējas pieejamā finansējuma ietvaros.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes dalībnieki diskutēja arī par samērā īso termiņu – šī gada 20.martu, līdz kuram reģionam jāsniedz priekšlikumi par ceļu tīkla sakārtošanu. Ņemot vērā, ka nepieciešams saņemt papildu informāciju gan no ministrijas, gan VAS “Latvijas Valsts ceļi”, pašvaldības un VARAM vienojās, ka priekšlikumus varētu sagatavot līdz šī gada 3.aprīlim.

Sēdes noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome uzklausīja SIA MedExprez pārstāvjus par telemedicīnu, dažādām diagnosticēšanas iekārtām, kuras iespējams lietot gandrīz jebkurā atrašanās vietā un iegūtos datus pārsūtīt analizēšanai ģimenes ārstam vai speciālistiem, un šīs nozares attīstības iespējām Latvijas reģionos. Lai gan šobrīd Latvijā telemedicīnas tīkls vēl nedarbojas, uzņēmuma pārstāvji pauda gatavību šo nozari attīstīt, izvirzot Latviju kā pirmo starp Baltijas valstīm, kur telemedicīnas tīkls tiktu iedarbināts.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 4.marta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu:

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

 www.kurzemesregions.lv

 

Papildus informācijai: 

Laura Homka
Kurzemes plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv