Kurzemes pašvaldību vadība diskutē ar nozares ministru par administratīvi teritoriālo reformu un ārkārtas situāciju valstī

Šī gada 15. aprīlī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde pirmo reizi norisinājās attālināti. 

Kurzemes pašvaldību vadītāji un to vietnieki ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci diskutēja gan par jautājumiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un citām ministrijas iniciatīvām, gan pārrunāja aktuālo ārkārtas situācijā.

Ministrs J.Pūce informēja, ka šobrīd administratīvi teritoriālā reforma ir izskatīta Saeimā otrajā lasījumā. Pašlaik Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā tiek izskatīti pēc otrā lasījuma saņemtie kopumā 366 priekšlikumi. Ministrs pauda viedokli, ka, visticamāk, būtiskas izmaiņas plānotajā administratīvi teritoriālās reformas plānā, salīdzinot ar to, kas atbalstīts līdz šim, vairs nesagaida. Ministrs arī norādīja, ka priekšlikumi varētu tikt izskatīti 3 – 4 nedēļu laikā, savukārt Saeimas sēde par administratīvi teritoriālas reformas izskatīšanu trešajā lasījumā varētu notikt atkarībā no tās nodrošināšanas iespējām.

Kurzemes pašvaldību vadītāji vēlējās precizēt ministra viedokli par publiski izskanējušo ierosinājumu Latvijas teritoriju iedalīt lielajās pilsētās, kā arī lielajās pilsētās ar novadu vai funkcionālo teritoriju. Ministrs pauda viedokli, ka visas lielās pilsētas būtu jāsauc par valstspilsētām neatkarīgi no tā, vai pilsētai ir vai nav lauku teritorijas, jo no pašvaldību viedokļa šie apzīmējumi neko nemaina, tomēr gala lēmumu par to pieņems Saeima. Tāpat Kurzemes pašvaldību vadība vēlējās precizēt, vai pašvaldībām ir iespēja paust savu viedokli un priekšlikumus arī pēc otrā lasījuma Saeimā. Ministrs J.Pūce norādīja, ka, visticamāk, šajā posmā deputāti varētu diskutēt galvenokārt ar tām pašvaldībām, kuras tieši kādas no izmaiņām skar.

Sēdes turpinājumā ministrs pateicās Kurzemes pašvaldību vadībai par ieguldīto darbu un sniegto atbalstu savu pašvaldību iedzīvotājiem, lai tiktu galā šajā ne visai vienkāršajā laikā. Turklāt valsts un pašvaldību iestādēm jādarbojas augstas nenoteiktības apstākļos, un tās dažkārt ir spiestas paļauties uz nepilnīgu informāciju, lai pieņemtu lēmumus. Ministrs izteica cerību, ka ar šādu situāciju kopumā saskaramies pirmo un vienīgo reizi savā mūžā, kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas sabiedrības kopumā atbildīgo izturēšanos pret noteiktajiem ierobežojumiem.

Turpinot diskusiju par ārkārtējo situāciju valstī, ministrs J.Pūce norādīja, ka šobrīd nav skaidrības, cik ilgi Latvijā pastāvēs noteiktie ierobežojumi, tomēr tiek izskatīta iespēja kādas darbības atjaunot, piemēram, plānveida stacionāro ārstēšanu veselības aprūpē, jo ilga tās atlikšana var radīt cilvēku dzīves kvalitātes samazinājumu. Tāpēc, visticamāk, ka jau nākamajās nedēļās būs vērojams plānveida veselības aprūpes pieejamības pieaugums. Tomēr būs arī tādas jomas kā, piemēram, starpvalstu transports, ceļošana, kurās ierobežojumi turpināsies, kamēr situācija Eiropā kopumā neuzlabosies. Ministrs gan norādīja, ka pilnīgi slēgt pārvietošanos starp Latviju, Lietuvu un Igauniju nav iespējams, jo Baltijas valstīm ir vienota pārtikas apgādes sistēma, līdz ar to kustība pāri robežai ierobežotā apmērā notiks.

Ministrs arī uzsvēra, ka nevar prognozēt situācijas attīstību, tomēr pašvaldībām, plānojot savu kultūras dzīvi, jārēķinās, ka lieli pasākumi, kā piemēram, pilsētas svētki un dažādi kultūras pasākumi, vasarā un, visticamāk, arī rudens sākumā notikt nevarēs.

Sēdes noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki pauda atzinīgus vārdus J.Pūcem par Ministru kabineta darbu šajā krīzes situācijā. Tāpat Attīstības padomes locekļi pauda arī cerību, ka situācija valstī uzlabosies un jau drīzumā atkal būs iespēja visiem tikties klātienē, lai gan arī jaunais sēdes formāts, izmantojot attālinātās iespējas, tika atzīts par pietiekami ērtu un arī turpmāk izmantojamu.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2020.gada 15.aprīļa sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Papildu informācijai

Laura Homka

Kurzemes plānošanas reģiona

sabiedrisko attiecību speciāliste

laura.homka@kurzemesregions.lv