Lēnās, Jaunmuižā un Sieksātē aizvadītas tikšanās ar iedzīvotājiem

Pagājušajā nedēļā Skrundas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti Lēnās, Jaunmuižā un Sieksātē tikās ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu paveikto un plānoto, kā arī atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem.   Lēnu ciemā apspriestās tēmas Piemājas dārzu kopējām viena no rūpēm ir ūdens trūkums tuvējā upītē. Diemžēl pašvaldība tur neko nevarot līdzēt, jo šīs ūdenstilpnes augštecē Lēnu dzirnavu saimnieks uzbūvējis mazo hidroelektrostaciju. Kad ūdens līmenis ir augsts, aizsprosts tiek atvērts, un tad arī tas nokļūst lejtecē. Šo jautājumu varētu kārtot vides pārvaldē, lūdzot HES saimniekam noteikt papildu pienākumus. Savukārt par Skrundas komunālās saimniecības (SKS) ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem daudzdzīvokļu namu iemītniekiem lielu pretenziju nebija, kaut gaidāms, ka tarifs arī par salīdzinoši nekvalitatīvo ūdeni tiks paaugstināts. „Kad sāksiet maksāt vairāk un būs uzkrājumi, tad arī Lēnās varēsim domāt par uzlabojumiem,” teica SKS inženieris Aivars Rudzroga. „Būtībā ūdens jau tagad ir dārgāks, par jums maksā citi iedzīvotāji.” Dzirdot tādu atbildi, lēnenieki kļuva nemierīgi: „Nu tad celiet uzreiz to tarifu, mēs negribam, ka mūs kāds sponsorē!” teica iedzīvotāji. SKS valdes pārstāve Guna Skrebele norādīja, ka ūdens piegādei Lēnās vajadzīga liela jauda, bet patēriņš ir pārāk mazs, lai nosegtu resursu tēriņus. Šobrīd tarifu mainīt nevar, nesamaksāto daļu varot pieņemt tikai kā ziedojumu. Tuvojoties Jāņiem, iedzīvotāji norādīja uz dažām nesakārtotām un nenopļautām teritorijām. Lielākā bēda – pussabrukusī Lēnu muiža, par kuru īpašnieks nerūpējas. Taču vismaz nodokļi tiekot maksāti. „Nevaram tērēt savus līdzekļus privātām vajadzībām,” skaidroja domes priekšsēde Nellija Kleinberga. „Bet par kopējo apsaimniekošanu runājot, vajadzētu vairāk draudzēties,” ierosināja kāda sieviete. „Bet ir tā, ka vienreiz atbrauc viens speciālists, citreiz otrs, un tā nauda aiziet. Ja brauktu visi reizē, vismaz degvielu ietaupītu. Citādi mums sūdzību nav, darbu visi padara kārtīgi. Mēs jau paši varam samest pa čarkai benzīna, lai appļauj. Un to Lēnu pili vajadzēja atdot baznīcai, kā mācītājs gribēja. Tad atnāktu viņš ar savām aitām un noganītu! Bet tagad stāv apaugusi.” Cita kundze piebilda, ka paši saviem spēkiem arī varot savai mājai appļaut apkārt: „Atbrauc mazbērni ar tām modernajām tehnikām un novālē, ka prieks. Bet viņi jau nezina tās robežas, nopļauj par daudz, un Rihardam (SKS speciālists Rihards Brūveris – aut.) jābēdājas!” N. Kleinberga skaidroja, ka ik pirmdienu notiek speciālistu sanāksme, kurā tiek saplānoti visi nedēļas darbi. „Pirmdienās nevajag, tad visi sanāk tādi bēdīgi!” iebilda runātīgā kundze. Tikpat jautri tika apspriesti arī citi jautājumi. (Autors: Daina Tāfelberga, laikraksts ”Kurzemnieks” (12.06. 2014.)) Galvenās aktualitātes Jaunmuižā Jaunmuižas centrā ir četras daudzdzīvokļu mājas. Līdzīgi kā kaimiņu ciemā Kušaiņos tās pēc kolhoza likvidēšanas netika kārtīgi apsaimniekotas. Iemītnieki katrs pēc savām spējām remontēja tikai savus dzīvokļus, avārijas brīžos bez maksas palīdzēja pašvaldība. Tagad mājas beidzot ierakstītas zemesgrāmatā un iedzīvotājiem jāizvēlas: vai nu apsaimniekot pašiem, vai arī deleģēt šīs tiesības domes kapitālsabiedrībai Skrundas komunālā saimniecība. Uzņēmuma vadītāja Guna Skrebele ieteica pirmo variantu. Situācija no Kušaiņiem atšķiras ar to, ka tur lielākā daļa iedzīvotāju dzīvokļus savulaik privatizējusi par pajām un par to vismaz daļēji nokārtojusi īpašumtiesību apliecinošus dokumentus. Par daudziem dzīvokļiem Jaunmuižā pašvaldībai nav skaidrs, kam tie īsti pieder. „Tiem, kas nav nokārtojuši dokumentus, būs jāslēdz īres līgums un jāmaksā gan par īri, gan apsaimniekošanu,” skaidroja domes izpilddirektors Guntis Putniņš. Tas izraisīja iedzīvotāju sašutumu, jo daudzi līdz šim sevi uzskatījuši par īpašniekiem, pat nezinot, ir tas juridiski sakārtots vai ne. „Tas ir lielākais klupšanas akmens,” teica G. Skrebele. „Viss ir pilnīgā kārtībā, ja dzīvoklis ierakstīts zemesgrāmatā uz reālā iemītnieka vārda. Daudziem droši vien ir tikai mašīnrakstā drukāts apliecinājums, ka īpašums iegūts par noteikta skaita pajām. Bet tas ir pamats nākamajam solim: notariālam apstiprinājumam. Vēl labāk, ja ir savulaik noslēgts pirkuma līgums. Tad var sākt zemesgrāmatas kārtošanu. Ja šo dokumentu nav, ir liela ķibele. Problēmas risināšanu atvieglos tas, ja kolhozs dokumentus godprātīgi nodevis arhīvā. Ja nav nekā, tad vēl var mēģināt iet uz tiesu. Ja īpašumtiesības netiks pierādītas, dzīvoklis kā bezsaimnieka manta pāries valsts īpašumā. Tā, visticamāk, atdos pašvaldībai.” „Tad jau iznāk, ka man savs dzīvoklis jāatpērk?” jautāja kāda sieviete. Pēc šī jautājuma pašvaldības pārstāvji noplātīja rokas – tāds esot likums. Vienīgais, ko dome varējusi līdzēt, – nedaudz pagarināt apsaimniekošanas un īres līgumu slēgšanas termiņu, lai cilvēki var sakārtot dokumentus. Tas izraisīja asu diskusiju, cik un kas par to visu maksās. Turklāt Jaunmuižā ir arī tukši dzīvokļi, to saimnieki ir prom vai klīst tepat pa ciematu, bet par savu mantu neliekas ne zinis un līdz ar to rada citiem problēmas. „Ja dzīvoklis ir privātīpašumā, tad īpašniekam par to jāatbild. Ja noskaidrosim, ka tas pieder pašvaldībai, izīrēsim tam, kas stāv dzīvokļu rindā,” teica domes priekšsēde N. Kleinberga. (Autors: Daina Tāfelberga, laikraksts ”Kurzemnieks” (16.06. 2014.)) Kas uztrauc sieksātniekus Skrundas novada domes priekšsēde Nellija Kleinberga iepazīstināja ar paveikto un iecerēto. „Mūsu plānos ir uzturēt to infrastruktūru, kas šeit jau ir. Nekas netiks likvidēts,” solīja priekšsēde. Novada attīstības plānā ietverts Sieksātes bibliotēkas remonts, un pašiem iedzīvotājiem jāpasaka, vai nepieciešama plašāka saieta telpa, ko varētu ierīkot bibliotēkas otrajā stāvā. Sieksātnieku dzīvi ietekmē arī Piena muižā notiekošie pasākumi, bet garīgu atbalstu sniedzot ciemā esošais luterāņu klosteris. Piena muižas īpašniekus un darbiniekus neapmierinot mobilo telefonu sakaru kvalitāte, viņi vērsušies pašvaldībā un pie sakaru operatora LMT ar ierosmi ierīkot Sieksātē LMT sakaru torni, kas, iespējams, varētu atrasties netālu no iecerētās baznīcas celšanas vietas. Aizvadītajā gadā sieksātnieki izteikuši sašutumu par mežacūku nodarītajiem postījumiem un neizpratni par mednieku bezdarbību, apsaimniekojot savas medību teritorijas. Šogad mednieki izlēmuši sadalīties divos atsevišķos kolektīvos, un zemes īpašniekiem esot iespēja izvēlēties, ar kuru slēgt līgumu. „Ceļi nekļūs sliktāki,” sieksātniekiem solīja N. Kleinberga un stāstīja, ka pati pieredzējusi, kā vietējie lielā ātrumā traucas cauri Piena muižas teritorijai. Iespējams, jāizliekot ceļa zīme par ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, savukārt straujajiem braucējiem jāierobežo sava kaislība, jo muižas ļaudis turpmāk par karstgalvjiem ziņošot policijai. „Man ir pretenzijas pret policistiem! Deg tik daudz māju, bet dedzinātājs nav noķerts,” bargi sacīja Mirdza Liekmane. Sieksātes apkārtnē pēdējos desmit gados nodegušas vairākas saimniecības ēkas, un vietējie uzskata, ka darbojas dedzinātājs. M. Liekmane aizdomās turot kādu cilvēku, kurš patlaban ievietots pansionātā. Novada pašvaldības policijas pārstāvis Normunds Eihe skaidroja, ka šādi noziegumi neietilpst pašvaldības policijas kompetencē, sakot, ka kolēģi no Valsts policijas notikušo izmeklējot. N. Eihe brīdināja, ka Skrundas apkārtnē parādījušies krāpnieki, kuri apvārdojot cilvēkus. Kādi skrundenieki jau iemaksājuši daļu tūkstoš eiro vērtas servīzes iegādei. „Ja tiek pamanīti šādi krāpnieki, lūgums fiksēt viņu automašīnas numuru,” aicina policists. Bet Aina Lakstīgala no Lauceniekiem neapmierināta, ka tūristi ceļā uz "Garīkām" nepamanot nelielo norādi uz šo tūrisma objektu un bieži nākot taujāt ceļu. N. Kleinberga solīja runāt ar "Garīku" īpašniekiem par iespēju uzlikt pamanāmāku norādi. Sapulces dalībnieki tika iepazīstināti arī ar samariešu pakalpojumiem. (Autors: Vija Zariņa, laikraksts ”Kurzemnieks” (16.06. 2014.))   Informācijas avots: laikraksts ”Kurzemnieks” (12.06. 2014. un 16.06. 2014.)