Ministrs virza uz laukiem
Ko darīt, lai lauki nepaliktu bez cilvēkiem – par to Kurzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulcē un attīstības padomes sēdē, kas notika Skrundas muižā, atbildēt nācās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Romānam Naudiņam un parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.
Rīgai tik daudz nevajagJau iepriekš R. Naudiņš uzsvēris novadu nozīmi un decentralizāciju, bet pašvaldību vadītāji atgādināja, ka ne visi darbi saskan ar mērķi nodot vairāk funkciju ārpus Rīgas, tuvāk pakalpojumu saņēmējiem. Pašreizējā struktūrfondu sadale ne tikai neapstādinās emigrāciju, bet vēl vairāk pasliktinās situāciju laukos. Piemēram, daudzos pagastos (ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000) jau izstrādāti ūdenssaimniecības attīstības tehniskie projekti, bet nauda šajā plānošanas periodā tiem nav piešķirta. Ministram nācās uzklausīt pārmetumus arī par neadekvātu līdzekļu sadali kultūras objektu būvniecībai, pārmērīgu finansējumu, kas novirzīts degradētām teritorijām u.c. Ne viss atkarīgs no pašiem
E. Cilinskis skaidroja, ka liela daļa līdzekļu sadalījuma struktūrfondu programmās bijis iezīmēts jau iepriekš: „Kaut ko tomēr esam paspējuši izcīnīt par labu reģioniem. Nav tā, ka Latvija var pilnīgi patstāvīgi visu noteikt Eiropas naudas izlietojumā. Piemēram, viens no vides konceptiem nosaka, ka nav jābūvē jaunas rūpnīcas, labāk attīstīt tās, kas jau bijušas un ir degradētas.”
Savukārt R. Naudiņš norādīja, ka ir konceptuāli jāizvēlas, kuru ceļu iet. „Vai mums vajag Rīgā par simtiem miljonu celt lielu koncertzāli vai muzeju, ja ik dienu 39 cilvēki izbrauc no valsts. Vēlāk nebūs, kas tur iet. Es kā Burtnieku novada iedzīvotājs saku – šobrīd Rīgā mums tādus objektu nevajag. Mums cilvēki no laukiem var atbraukt uz galvaspilsētu, lai aizietu uz teātri vai zooloģisko dārzu, kāpēc rīdzinieki nevarētu tos 100 kilometrus uz Cēsīm aizbraukt?” Gatavo ceļamaizi nākamajam
Ministrs uzsācis vizītes reģionos, lai uzzinātu katras pašvaldības vajadzības un izveidotu interaktīvu karti. „Tā būs ceļamaize nākamajam VARAM ministram, lai viņš, aizbraucot uz kādu novadu, zinātu: šeit vajadzīgs jauns ūdensvads, pievedceļš uz kādu topošu uzņēmumu vai kas cits,” teica R. Naudiņš. „Tādā veidā viņš zinās atbildēt, kas konkrēti paveikts lietas labā. Iepriekš nav saglabājusies pēctecība, katram ministram viss jāsāk no jauna. Būs vieglāk arī plānot fondu programmas atbilstoši pašvaldību vajadzībām, nevis no tā, ko izdomā gudri cilvēki, kas paši nav bijuši laukos.” Pēc ministra teiktā, problēmas novados ir līdzīgas, galvenokārt demogrāfijā, infrastruktūrā un uzņēmējdarbībā. Jāmaina nodokļu sistēma
„Pašvaldību vadītājiem jāmaina nodokļu politika pret uzņēmējdarbību. Daļai peļņas, kas nonāk budžetā (arī no tās, ko nopelna Rīga), ir jāatgriežas reģionos, lai novirzītu kādai konkrētai uzņēmējdarbības vajadzībai,” sacīja ministrs, taujāts, ko darīt, lai lauki nepaliktu tukšāki. Augusta sākumā ar Finanšu ministriju diskutēšot par nodokļu atlaidēm uzņēmējiem. „Nodokļu sistēma, atbalsta instrumenti Rīgā ir izdevīgāki, tāpēc reģionos nav attīstības. Tādēļ ne tikai VARAM, bet arī citām ministrijām jautājums numur viens ir, kā veicināt tautsaimniecību,” tā ministrs. Informācija pārpublicēta no: kurzemnieks.lv Teksts un foto: Daina Tāfelberga Papildu informācija pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.kurzemesregions.lv/