Skrundā svin Karoga dienu

27.janvārī Skrundā svinēja Karoga dienu. Tā ir diena, kad tiek pieminēti 1919.gada notikumi, kad Latvijas brīvības cīnītāji uzvarēju kauju Skrundā. Tradicionāli šai dienā ir atceres brīdis pie Skrundas kaujas piemiņas akmens, sacensības jauniešiem, kā arī koncerts.
  Jaunieši mērojās spēkiem piedzīvojumu un izaicinājumu spēlē “Jaunie Skrundas sargi”. Piedalījās 23 komandas. Sacensības notika trīs klašu grupās. Jauniešiem bija jāatbild uz 1 vēstures jautājumu, 1 ātrās medicīniskās palīdzības jautājumu, jāpārvar šķēršļu josla ar 9 šķēršļiem. Grūtākais izrādījās līšana pa virvi, sašaut mērķus un mest granātu mērķī.  
VIDEO FOTO Godinot Latvijas brīvības cīnītājus, pie piemiņas akmens klātesošos uzrunāja Domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, admirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Vēstures nozīmi pieminēja armijas kapelāns Elmārs Pļaviņš, Jūras spēku patruļkuģa „Skrunda”, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Virsnieku, kā arī Strēlnieku apvienības un Nacionālās karavīru biedrības pārstāvji. Piemiņas brīdi kuplināja vīru vokālais ansamblis „Vecie zēni” un Skrundas 1. vidusskolas vokālās studijas jaunieši. Pēc piemiņas brīža kultūras namā koncertu sniedza Nacionālo Bruņoto spēku štāba orķestra bigbends, un notika jauno Skrundas sargu apbalvošana.

Kādēļ pieminam Skrundas kauju?
1919.gada 29. janvārī pēc uzbrukuma plāna kaujas smagums gūlās uz Kalpaka bataljonu: tam vajadzēja, uzbrūkot gar Rudbāržu – Skrundas lielceļu un pa labi no tā, padzīt pretinieku no Skrundas, lai pēc tam vācu spēki varētu jau sakautos un atejošos lielinieku spēkus iznīcināt no flangiem. Bija veikts svarīgs uzdevums – ieņemta Skrunda un no jauna atgūta iespēja nostiprināties Ventas krastos. Pretinieka spēki bija jūtami cietuši un aptuveni mēnesi kalpakieši mierīgi varēja nostiprināties Ventas krastos. Uzvara Skrundas kaujā deva milzīgu morālo spēku pieaugumu. Tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Pēc Skrundas kaujas notika lūzums cilvēku apziņā: kurzemnieki sāka ticēt sev un Latvijai, valdība ieguva atbalstu un tik nepieciešamo laiku, lai vairotu savus spēkus un atrastu atbalstu pie kaimiņiem un ārzemēs.
Teksts- Loreta Robežniece
Foto- Aivita Emerberga
text-align: justify