Skrundas svētkos slavē ugunsdzēsējus

Skrundas svētkos pulcējās neierasti daudz ļaužu ar dažādām interesēm. Svētku galvenā tēma bija veltīta vietējiem ugunsdzēsējiem un glābējiem.   ”Ja nauda ķešā skan” Kā ierasts sestdienā desmitos no rīta sākās pilsētas modināšana un ielās izbrauca pūtēju orķestris Zēmeri no Jelgavas kopā ar ugunsdzēsējiem. Daļa pilsētnieku un viesu jau līdz tam bija devušies uz tirgu pie autoostas vai amatnieku un mājražotāju andeli skvērā pie kultūras nama. ”Ja nauda ķešā skan, uz tirgu jāiet man,” ar šo un citiem tekstiem no latviešu kuplejām kultūras nams bija veidojis plašo pasākumu programmu. Kuldīdzniece Rita, kas piedāvāja gaļu, pastāstīja, ka rīta agrumā, braucot uz Skrundu lijis tāds lietus, ka radusies doma pusceļā griezt mašīnu atpakaļ. „Tagad nenožēlojam, ka esam atbraukuši uz kaimiņpilsētu, jo laiks labs – ne pārāk karsts, ne auksts un pircēju daudz, produkcija jau līdz divpadsmitiem iztirgota,” viņa teica.
Ap to laiku jau bija sākusies kultūras un citu aktivitāšu programma – laukumā pie luteriskās baznīcas pulcējās vairāk nekā simts rokeru, kurus bija aicinājis klubs Gandri, pie autoostas vietējo iedzīvotāju un garāmbraucēju sirdis līksmoja dziedātāji no baptistu draudzes, kultūras nama pagalmā notika izglītības pasākumi, bet uz galvenās skatuves pie Skrundas veselības un sociālās aprūpes centra uzstājās pašmāju un viesu kolektīvi.
Uzvaras atslēga – vienotībā Tālāko viesu vidū bez ierastajiem Skrundas sadraudzības pilsētas Peltsamā (Igaunija) pārstāvjiem bija arī Gruzijas vēstnieks Latvijā Teimurazs Džandžalija. Viņš atzina, ka jaunākā Latvijas pilsēta viņam iepriekš bijusi zināma kā neliela apdzīvotā vieta, bet divās svētku dienās iepazīta tās kultūras un sadzīves krāsainība.
Vairākus gadus maija otrās nedēļas nogalē svētku organizēšanā palīdz Jūras spēku flotes patruļkuģa P-05 Skrunda komanda. Šoreiz viņiem bija uzticēta virves vilkšana, kurā pēc sīvas cīņas ar Latvijas valsts mežu, Cēsu un vietējās jauniešu komandas stipriniekiem par uzvarētājiem kļuva SIA "Skrundas komunālā saimniecība" vīri. Viņi atzina, ka šim sporta pasākumam neesot bijis laika trenēties, jo pēdējās dienas aizritējušas pilsētas sagatavošanā svētkiem. Uzvaras atslēga esot kopīgajā darbā un vienotībā. Spēka un veiklības demonstrējumus varēja vērot arī O. Kalpaka ielā, kur vairākas stundas ar savu ekipējumu dislocējušies bija Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona zemessargi, bet pie sagruvušā ugunsdzēsēju depo biedrība Bandavas strēlnieki ļāva iemēģināt roku loka šaušanā.
Divpadsmit siera tortes Pirmoreiz Skrundas svētkos un arī visā Latvijā notika siera saldās tortes konkurss, ko organizēja Siera klubs. Tā valdes priekšsēde Vanda Davidanova atzina, ka gūta ļoti laba pieredze. Sākumā organizatori bija nobažījušies par tortu cepēju drosmi parādīt savas spējas. Pieteicās 15 konditori, bet ar vairāk nekā četru kilogramu tortēm atbrauca divpadsmit, tai skaitā no Kuldīgas, Talsu, Ventspils, Nīcas, Rucavas un Kandavas novada. Galvenais konkursa noteikums bija – tortē noteikti jābūt izmantotai vismaz vienai no kluba piedāvātajām septiņām siera šķirnēm. Gandrīz visas cepējas bija izmantojušas vismaz divas. „Žēl, ka vīrieši bija tik kūtri, zinu vairākus labus konditorus Kurzemē, arī Skrundā,” teica V. Davidanova. Cepēju tortes bija tik brīnišķīgas! Žūrijai nenācās viegli sadalīt vietas. Pēc saspringtas spriešanas galvenās balvas tika skrundeniecēm. 1. vietā Daces Kudores torte Ceriņziedu laimes pakavs, kurā izmantots Degoles Muižas siers un Smiltenes Mazdamer. Žūrijai (SIA "Baltic restaurants Latvija" konditorejas vadītāja Dina Gira, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdis Armands Krauze, zemnieku saimniecības Torņkalni īpašniece Laima Rozentāle, Latvijas maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka un akciju sabiedrības Rīgas dzirnavnieks maizniekmeistars Edgars Grāvītis) ļoti iepatikās interesantais noformējums, bet, kā piebilda Siera kluba vadītāja, galvenokārt tika vērtēts saturs. Savdabīga bija arī jaunākās konkursa dalībnieces Zanes Stepanovas Skrundas lēdija, kas pagatavota no Dundagas ķimeņu un Smiltenes Mazdamer siera. Trešā vieta – kuldīdzniecei Baibai Cinei ar Ābeļziediem no Talsu Deviņkalnu un Lazdonas Baltā siera.
Skrundā gūtā pieredze noderēs nākamajam konkursam, kas paredzēts Smiltenes pilsētas svētkos 21. jūnijā, piebilda V. Davidanova.
Lai justu atbalstu Līdz pēcpusdienai svētku apmeklētāji varēja ziedot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Skrundas brigādes depo atjaunošanai, par vienu eiro pretī saņemot loterijas biļeti. „Jau vairākus gadus postenis mitinās neatbilstošos apstākļos, tāpēc nolēmām izmantot svētkus viņu atbalstīšanai,” skaidroja kultūras nama direktore Loreta Robežniece. Brīvprātīgā palīdze Madara atzina, ka gan paši skrundenieki, gan viesi bijuši atsaucīgi. Vairāk nekā piecās stundās savākti 444 eiro. Biļetes nodotas izlozei, kurā laimīgās lozes tika ceturtajai daļai dalībnieku. Balvās bija svētku atbalstītāju ziedotās mantas, piemēram, garšvielas, konfektes u.c. „Balva nav galvenā, pasākums nozīmīgs, lai mūsu glābēji justu, cik viņi mums svarīgi,” saņēmusi balviņu teica skrundeniece Skaidrīte. Ugunsdzēsēju tēmai bija veltīts arī tradicionālais laivu brauciens, tajā piedalījās deviņas komandas, un svētku beigu izrāde. Aldis Zalgauckis sarakstījis un kopā ar vietējiem pašdarbniekiem iestudējis lugu par to, kā pēc ugunsnelaimes Skrundā reizē ar mīlestību radās ugunsdzēsēju biedrība. Mūziku komponējusi viņa meita Elīza Zalgaucka. Skrundas svētku foto var aplūkot ŠEIT un ŠEIT. Informācijas avots: http://kurzemnieks.lv Raksta autors: Daina Tāfelberga Foto: Sandris Kuzmickis