Pārvalde Sabiedrība Sabiedrības līdzdalība

Valsts ieņēmumu dienests informē

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs, kā arī informē par ierobežojumu fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. No radiniekiem ārvalstīs saņemtajai naudai nodoklis netiek piemērots Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, VID sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs. Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām. Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā :

Ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c.), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā :

Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojoša radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c.), ar kuru nav kopīga mājsaimniecība.
Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/ vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai*.

Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi. Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā:

Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus.

Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro). Minētajos gadījumos Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadu ir jāiesniedz laikā no 2017. gada 1. marta līdz 2017.gada 1.jūnijam ieskaitot. Plašāka informācija par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju pieejama VID mājaslapā sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”.

* Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta devītās daļas 35.punkta “c” un “d” apakšpunktā minētie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli, ja tie ir saņemti tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, un tā izlietošanu izglītībai vai ārstniecībai dāvinājuma saņēmējs pamato attiecīgi ar šādiem dokumentiem: 1) ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību un ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad dāvinājums saņemts; 2) attaisnojuma dokumenti, kas apliecina dāvinājuma summas izlietošanu divu gadu laikā no dāvinājuma saņemšanas dienas norādītajam izglītības vai ārstniecības mērķim. Ierobežos skaidras naudas darījumus fizisko personu starpā Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no 2017. gada ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Taču, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu. Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt:

Fiziskas personas, no kurām neviena nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs

Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Fiziskas personas, pat ja viena no tām ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza mājiņas cena ir 8000 eiro. Pircējs (persona, kas neveic saimniecisko darbību) vēlas iegādāties dārza mājiņu skaidrā naudā. Atbilstoši minētajam ierobežojumam koka mājiņu tirgotājs (saimnieciskās darbības veicējs) nedrīkst pārdot dārza mājiņu skaidrā naudā par 8000 eiro. Šādā gadījumā personas var vienoties, ka pircējs skaidrā naudā samaksās avansa maksājumu 5000 eiro apmērā, bet atlikušo daļu 3000 eiro apmērā pārskaitīs bezskaidras naudas norēķinu veidā. Abos gadījumos visa aizdevuma un pirkuma summa var tikt pārskaitīta arī bezskaidras naudas norēķinu veidā. Minēto ierobežojumu nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotā daļa, kas stājās spēkā 2016.gada 10.decembrī*. Šāda ierobežojuma mērķis ir samazināt skaidrā naudā veikto darījumu skaitu, jo skaidras naudas izmantošana ir saistīta ar paaugstinātu darījumu nedeklarēšanu un nodokļu nemaksāšanas risku, kā arī ar mērķi mazināt un mēģināt novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas iespējas. Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešo daļu, proti, naudas sods piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas. Savukārt pārejas noteikumi paredz, ka skaidras naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim. Piemēram, 2016. gadā fiziskai personai ir izsniegts aizdevums skaidrā naudā virs 7200 eiro un to ir paredzēts atdod skaidrā naudā pa daļām līdz 2018.gada jūlijam. Šādā gadījumā aizņēmējs 2017.gadā atdot aizdevuma daļu skaidrā naudā atbilstoši līguma nosacījumiem, savukārt atlikušo aizdevuma summas daļu aizņēmējs atdos 2018.gadā bezskaidras naudas norēķinu veidā. Viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, negodīgā ceļā iegūst priekšrocības pret citiem komersantiem, kuri neizvairās no nodokļu saistībām. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. VID atgādina, ka jau kopš 2013.gada nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, jādeklarē arī skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja darījuma summa pārsniedz 3000 eiro. Par to, vai persona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, kas pieejama VID mājaslapā.

* (8) Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)." Jautājumu un neskaidrību gadījumā VID aicina zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājas lapā sadaļā Kontakti. Informāciju sagatavoja: VID Sabiedrisko attiecību daļa tālr. 67122668, 26351438, 67122670, 26558389 e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv