Kuldīgas novads vidusskolēniem piedāvās plašākas izglītības iespējas

Kuldīgas novads vidusskolēniem piedāvās plašākas izglītības iespējas

Spēcīgs, konkurētspējīgs un mūsdienīgs izglītības programmas piedāvājums vidusskolēniem – ar šādu redzējumu Kuldīgas novada pašvaldība kopā ar Kuldīgas novada Izglītības pārvaldi uzsākusi darbu pie jauna izglītības satura īstenošanas modeļa 10. – 12. klašu skolēniem. Tas nodrošinās skolēniem vienlīdzīgas iespējas padziļināti apgūt sev interesējošos mācību priekšmetus, kvalitatīvi sagatavojot jaunieti tālākām studijām augstskolā.

Domājot par izglītības konkurētspēju, pašvaldība izstrādājusi priekšlikumus novada vidusskolu tīklam. Tas paredz inovatīvu modeli, kurā mācību process īstenots līdzīgi kā augstskolās – dažādās adresēs un pēc “fakultāšu” principa, skolēniem piedāvājot visaptverošu un plašu padziļināto priekšmetu apguvi.  “Šāda pieeja ne tikai stiprinās izglītības kvalitāti un nodrošinās iespēju katram skolēnam padziļināti apgūt sev interesējošos priekšmetus, bet arī veicinās patstāvību un veiksmīgāk sagatavos augstākās izglītības studijām. Pašvaldībai būs iespēja mērķtiecīgi stiprināt mācību priekšmetu padziļinātā satura apguvi, piemēram, veidojot mūsdienīgu dabas zinību kabinetu vai piesaistot lektorus – uzņēmējus, mediķus, kuri palīdzētu skolēniem gūt praktiskas iemaņas. Mūsu prioritāte ir jaunieši un tas, kādu nākotni varam viņiem nodrošināt,” Skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Šobrīd novada vidusskolās mācās vidēji 290 jaunieši – jaunais modelis paredz veidot padziļināto mācību priekšmetu komplektus jeb “grozus.” Tas nozīmē, ka daļu priekšmetu jaunieši apgūtu kopā ar saviem klases biedriem, bet padziļinātos – kopā ar domubiedriem – jauniešiem no visa novada, kuriem ir līdzīgas intereses. Skolēniem būs iespēja izvēlēties nevis “populārākos” priekšmetus, kurus izvēlējies lielākais skolēnu skaits, bet gan tos, kas ir viņu interesēs. Šāds modelis palielinātu izredzes novadam piesaistīt profesionālus pedagogus tā vietā, lai par padziļināto priekšmetu speciālistu “cīnītos” katra skola individuāli. Tāpat būtu iespēja stiprināt skolu tehnisko nodrošinājumu – piemēram, dabaszinātņu bloku, virzot finansējumu tā modernizēšanai.

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas jauniešiem – lielākas iespējas nākotnē

Lai pašvaldība varētu īstenot pārmaiņas izglītības piedāvājumā vidusskolas posmā, lēmumi ir jāpieņem jau šobrīd.  Sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejā deputāti lēma izskatīšanai februāra domes sēdē virzīt jautājumu par 10. klases neatvēršanu Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, tuvāko divu gadu laikā to reorganizējot par pamatskolu.

Šobrīd Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola var nodrošināt telpas tikai vienai klasei katrā klases pakāpē no 10.līdz 12.klasei. Tas rada bažas par atbilstību plānotajam skolēnu skaita rādītājam valsts finansējuma saņemšanai. Ja pašvaldība nespers soļus pretim jaunajam modelim un skola šogad uzņems 10. klasi, būs jārod papildus finansējums pedagogu algām. Savukārt vērtējot mācību procesu, tas daļēji jau šobrīd iezīmē jaunā modeļa tendences – skola 12. klasei nodrošina iespēju apgūt padziļināti fiziku kopā ar V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas jauniešiem, dodoties katru ceturtdienu uz mācībām Rīgas Tehniskajā universitātē.

“Esošajā modelī izglītības iespējas novada skolēniem nav vienādā līmenī – Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas jaunieši ir ierobežoti savā izvēlē apgūt padziļinātos priekšmetus. Patlaban neatkarīgi no vidusskolēnu interesēm, tiek piedāvāts padziļināti apgūt angļu valodu, bioloģiju, fiziku, kā arī dizainu un tehnoloģijas. Jaunais modelis dotu iespēju izvēlēties padziļināti apgūt jebkuru no 12 mācību priekšmetiem.” Iezīmē Kuldīgas novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama.

Lai pāreja uz jauno modeli notiktu pakāpeniski, vērtējot un analizējot jauno modeli, februāra sēdē deputāti lems par priekšlikumu Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu  sākot ar 2026.–2027. mācību gadu reorganizēt par pamatskolu, nosakot pārejas periodu, kurā visi jaunieši, kas šobrīd mācās vidusskolas posmā, skolu pabeigtu. Tāpat Izglītības pārvalde ir izveidojusi darba grupu, kas strādās pie Kuldīgas novada jaunā vidusskolu izglītības grozu modeļa piedāvājuma, dodot iespēju jauniešiem jau savlaicīgi izvēlēties sev interesējošo piedāvājumu. Darba grupā ir direktori un direktoru vietnieki no visām Kuldīgas pilsētas vidusskolām.

Diskutējot par vidusskolas modeli ar Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas vecāku padomi, izskanēja vēlme skolai nepazaudēt un stiprināt dizaina un tehnoloģiju padziļināto priekšmetu, kur šobrīd piedāvājums ir spēcīgākais.  Tāpat vecāki bažījās, kā jaunais modelis ietekmēs skolēnu sociālās un komunikācijas prasmes –  vai tas, ka nebūs vienots klases kolektīvs, nepalielinās mobinga risku. Skolas sociālais pedagogs skaidroja, ka klases kolektīvs ir svarīgs jauniešiem līdz 9. klasei, bet vidusskolas posmā draugu loks tiek veidos, vadoties pēc interesēm – sports, dažādi pulciņi.

Tāpat vecāki interesējās, vai Kuldīgas Centra vidusskola un V. Plūdoņa vidusskola varēs uzņemt tik daudz skolēnus – L. Mačtama skaidroja, ka skolu direktori ir apliecinājuši gatavību veidot klašu komplektus un nodrošināt izglītības iespējas katram skolēnam, kas to vēlas.