Plāno remontdarbus Skrundas vidusskolā
Pavisam drīz Skrundas vidusskolā tiks uzsākta rekonstrukcija - plānoti telpu atjaunošanas darbi, efektīva vides pieejamības nodrošināšana un ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, lai skolēniem piedāvātu mūsdienīgu mācību vidi.
Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Agnese Buka: “Plānojam, ka 2024.gada rudenī varēsim uzsākt remontdarbus. Esam strādājuši pie dažādiem scenārijiem, lai kvalitatīvi nodrošinātu mācību procesu pārmaiņu laikā. Pirmais variants paredz – skolēni mācības turpinās Pumpuru arodskolas telpās, bet pašvaldība nodrošina transportu nokļūšanai uz skolu un mājās.
Skolēnu pārvadāšanai izmantosim Skrundas un blakus pagastu autobusus, kā arī Skrundas pilsētai plānots iegādāt elektroautobusu. Otrs variants ir, ka 1.-3. klašu skolēni dodas uz Nīkrāces pamatskolu, bet pārējiem mācības notiek esošajā adresē. Piemēram, vienā no ēkas spārniem notiek būvdarbi, kamēr otrā ir iespēja mācīties. Mums ir pieredze ar Kuldīgas Centra vidusskolas pārbūvi, un daudz ko esam mācījušies. Saprotam, ka tas viss rada neērtības, bet meklējam risinājumu, lai bērniem nodrošinātu pašu labāko. Darbu procesā netiks skarta Skrundas vidusskolas sporta zāles daļa, tādējādi būvniecības laikā varēs notikt sporta nodarbības un interešu izglītība.”
Skolā remonts ir nepieciešams
Skrundas vidusskola celta 1968.gadā. Direktore Agita Grāvere-Prenclava atzīst, ka daudzas lietas fiziski, morāli novecojušas: “Ir nepieciešami uzlabojumi apkures sistēmai, elektroinstalācijām, klasēs vajadzīga ventilācija, kabinetos - remontdarbi. Gribētos, lai remonta laikā skolēni būtu koncentrēti vienā vai divās vietās, jo tas atvieglotu mācību procesa norisi. Tā kā šāda veida remonts var notikt, zonējot remonta vietas, viens no variantiem ir plānot mācības tā, lai skolēni paliktu skolā, un, ja būtu nepieciešamas papildus telpas, varbūt kāda skolēnu daļa varētu mācīties Nīkrāces pamatskolas telpās. Tad skolēni būtu divās vietās, un mācību procesu būtu ērti koordinēt. Vai arī otrs variants – bijusī arodskola, kur visi skolēni mācītos vienuviet. Abos gadījumos skolai tiktu piesaistīti vairāki autobusi, lai skolēnus nogādātu uz skolu un atpakaļ. Lai arī kurš variants tiks pieņems, domāju, ka tās ir īslaicīgas neērtības, kuras mums nāksies pārvarēt, lai pēc tam varētu atgriezties skaisti izremontētā skolā. Es aicinu vecākus būt atbalstošiem un iecietīgiem, jo visi kopā to darām mūsu bērniem.” Šobrīd skolā mācās 381 skolēns, no tiem 36 ir sešgadnieki. Skolā strādā 48 pedagogi un 17 tehniskie darbinieki.
Sešgadnieki mācības turpinās bērnudārza telpās
Līdz 2018.gadam Skrundas pirmsskolas izglītības iestādē "Liepziediņš" darbojās ne tikai bērni vecumā no pus otra līdz 5 gadiem, bet arī sešgadīgo bērnu sagatavošanas grupas. Sekoja ēkas rekonstrukcija, un tika pieņemts lēmums, ka sešgadīgie bērni uzsāks mācības Skrundas vidusskolas pirmsskolas grupā. Skolas remonta laikā plānots, ka pirmsskolas grupa atgriezīsies bērnudārza telpās. Skrundas pirmsskolas izglītības iestādes “Liepziediņš” vadītāja Vija Zusmane: “Šobrīd izglītības iestādi apmeklē 122 izglītojamie. Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par higiēnas prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, iestādē varam uzņemt 147 izglītojamos. Bērnu skaitam ir tendence samazināties. 2021.gadā iestādē bija 135 izglītojamie, bet pagājušajā gadā - 113.”
Domā par mūzikas skolas iespējām
Prioritāte ir skolas ēkas labiekārtošana, bet vienlaikus tiek projektēta arī mūzikas skolas būvniecība, ieplānojot apkuri, ventilāciju, elektrotīklus. Skrundas Mūzikas skolas direktore Antra Zuntnere: Pagājušo gadu sanitārā inspekcija ēku novērtēja kā ļoti labu. Būvinženieri konstatēja, ka pamati ir ļoti labā stāvoklī. Problēmas ir ar to, ka apmetums dalās nost, skola ir siltuma neizturīga, būtu nepieciešams to siltināt, kā arī remontēt iekštelpas, jāmaina elektroinstalācijas. Mūzikas skolas iespējamo pārcelšanos uz skolas telpām uzņemu ar divējādām sajūtām. Šobrīd skolēniem ir atsevišķa skola, kas veido piederības sajūtu, veidojas mūsu pašu komūna.
Pārceļoties uz skolu, mēs zaudētu klašu telpas, varētu nebūt kvalitatīva skaņas izolācija un ventilācija. Mums pašiem ir sēta, kuru laika gaitā varētu attīstīt, izveidot nelielu estrādīti muzicēšanai. Savukārt ieguvums, apvienojot abas skolas būtu tāds, ka abas mācību iestādes ir uz vietas, iespējams pielāgot stundu sarakstu, izremontētas telpas.” Uz doto brīdi mūzikas skolu apmeklē 57 skolēni.
