Velobrauciens 33 km garumā
8.septembra rītā uz Skrundas kultūras namu no dažādām malām sabrauca aktīvā dzīvesveida piekritēji, kopā divpadsmit.Kad visi parakstījušies par drošību uz ceļa, sākās velobrauciens Sieksātes virzienā. Velobraucēji bija dažāda vecuma, sākot no 9 gadiem līdz cienījamiem 78. Tas nozīmē, ka arī spēku samērs bija atšķirīgs Jau ar pirmajiem nobrauktajiem km bija skaidrs, ka šajā dienā būs vajadzīga lielāka fiziskā izturība, jo visu ceļu būs jācīnās ar pretvēju. Arī ceļa segums lielākajā posmā bija grantēts un kalnains. Ja kādam braucējam uz brīdi pietrūka spēka, to varēja atgūt, atpūšoties līdzi braucošajā drošības mašīnā.
Kad 20 km pievarēti, esam klāt! Brauciens galamērķis bija Rudbāržu pagasta mājas „Kamenes”, kuru saimnieki visiem velobraucējiem ierādīja jauku ugunskura vietu meža pudurī, un tālāk jau katrs atrada sev piemērotu nodarbi. Kamēr vecākā paaudze kūra ugunskuru, tikmēr jaunākie spēlēja lauka dambreti un izmantoja dabas takas dažādos veidojumus. Liela piekrišana bija trosei, ar to pāri ielejai pārslīdēja gan jaunākie, gan vecākie dalībnieki. Pēc aktīvās darbošanās visiem uzradās apetīte, un ceptās desiņas kā vienmēr svaigā gaisā garšoja lieliski. Vēl bija jāapskata dīķis, kurš jau, iebraucot pagalmā, piesaistīja braucēju uzmanību. Kas to būtu domājis, ka šajās vēsajās septembra dienās vēl iznāks peldēties? Visi trīs jaunieši kārtīgi izpeldējās, izbrauca dīķi ar katamarānu, tā pārliecinot pārējos, ka ūdens tomēr ir silts. Mājupceļā devāmies pa Liepājas šoseju, stingri ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Ne viens vien pretīm braucošs autobraucējs, ieraugot tik dažāda vecuma velobraucējus, smaidīja. Un smaidīja arī paši velobraucēji, kuri atzina, ka, neskatoties uz lielo fizisko nogurumu, jaukā kompānijā ir labi pavadīta diena.
Šis bija jau vienpadsmitais organizētais velobrauciens, kura laikā skrundeniekiem bija iespēja apskatīt skaistākās mūsu novada vietas.
Paldies visiem velobraucējiem par atsaucību un „Kameņu”māju saimniekiem Gunai un Ivaram Grundmaņiem par viesmīlību! Teksts un foto- Aivita Emerberga