Nodarboties ar iedzīvotāju izglītošanu

Nodarboties ar iedzīvotāju izglītošanu

Vieta kur satikties, mācīties un uzzināt visu par Skrundas vēsturi – tāda ir Skrundas bibliotēka, kuras lasītāju loks ir 61% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita. Ar lielu atbildību un precizitāti par pilsētas un pagasta iedzīvotājiem rūpējas vadītāja Inga Zalgaucka un 3 bibliotekāres - bērnu nodaļas bibliotekāre Ligita Danenberga un pieaugušo nodaļas bibliotekāres Gunita Strode un Baiba Šurma.

Pagājušās nedēļas izskaņā abas bibliotēkas nodaļas papildinātas ar jaunām grāmatām: “Šī gada grāmatu budžets veidojies no pagājušā gada statistikas datiem par iedzīvotāju apmeklējumiem un grāmatu izsniegumiem. Jo lielāks grāmatu izsniegums, jo tiek atvēlēti vairāk līdzekļi, kurus varam izmantot, lai iepriecinātu gan mazus, gan lielus lasītājus,” tā pilsētas bibliotēkas vadītāja Inga Zalgaucka. Pagājušajā gadā aktīvo bibliotēkas lietotāju skaits sasniedza 1159. Bibliotēkas apmeklējums bija 12315 reizes, bet virtuālais apmeklējums 42198 reizes.

Lietotāji pārsvarā ir Skrundas pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji vecuma grupā no diviem līdz deviņdesmit gadiem. “Nepārtraukti ir jādomā, ko varam piedāvāt katrai vecuma grupai, lai spētu noturēt lasītāju, ieinteresēt viņu, pārsteigt. Ja to nedarīsim no mazotnes, tad pēc pāris gadiem šos lasītājus būsim zaudējuši. Ja bērniem nav piemērs par grāmatu lasīšanu mājās, tad to arī negribēs darīt. Gados jaunie lasītāji ir daudz mazāk nekā gados vecāki. Plānojam izveidot bibliotēkas stundas kopā ar vecākiem. Iespējams, ka vecāki nemaz nezina par iespēju paņemt grāmatas, žurnālus uz mājām, un kopā ar bērnu tos lasīt. Mēs vēlamies, lai cilvēki ir izglītoti ar vēlmi lasīt grāmatas ar prieku. Vēl doma ir, ka varētu reizi mēnesī Skrundas pilsētas robežās pievest grāmatas klāt cilvēkiem, kuri paši nespēj tikt uz bibliotēku. Redzēsim, cik tālu šī doma attīstīsies,” tā Inga Zalgaucka.

Iepazīstināt ar ikdienas darbu

Bibliotekāres Ligitas Danenbergas ikdienas darbs aizrit bērnu bibliotēkas nodaļā: “Skrundas pirmsskolas izglītības iestāde “Liepziediņš” ir lielisks sadarbības partneris. Reizi mēnesī piepildām koferus ar grāmatām un dodamies uz bērnudārzu, lai izsniegtu mazajiem lasītājiem grāmatas. Vismaz četras reizes gadā mazo “Liepziediņu” grupas nāk uz bibliotēku, lai svinētu gadskārtu svētkus. Septembrī vedam uz bērnudārzu dzejnieku vai rakstnieku. Arī Skrundas vidusskolu apmeklē divas pirmsskolnieku grupiņas “Mākonīši”. Viņi reizi mēnesī ierodas bibliotēkā uz Bibliotēkas stundu. Šīs stundas laikā tiek piedāvāta kāda no jaunākajām grāmatiņām. Pirms tā ir ieskenēta un pēc tam ar projektoru tiek rādītā uz ekrāna un skaļi lasīta priekšā. Par katru izlasīto grāmatu pēc tam notiek sarunas. Arī Skrundas vidusskolas 1. un 2. klases reizi mēnesī apmeklē bibliotēku Bibliotēkas stundā. Tajā arī tiek lasīta kāda no jaunākajām grāmatām, izspēlēta Kahoot! viktorīna un samainītas grāmatas. Īpaši gaidīts ir skaļās lasīšanas konkurss piektklasniekiem. Iespēju robežās iepērkam grāmatu jaunumus. Tie tiek apstrādāti, izvietoti jaunumu izstādē bibliotēkā, un par to tiek paziņots arī sociālajos tīklos.

Gada laikā iepirktas 195 bērnu grāmatas. Bērniem iegādātas astoņas spēles, kuras aktīvi tiek izmantotas laikā, kad datorspēļu lietošanas limits ir beidzies. Datorspēles atļauts spēlēt 30 minūtes dienā.  Jaunas DVD filmas netiek iegādātas, jo tām ir īss lietošanas mūžs.” Pagājušais gads bijis bagāts - organizēti 54 pasākumi, no kuriem 45 bērniem. Bibliotēkas bērnu nodaļu pārsvarā apmeklē lietotāji līdz trīspadsmit gadiem, tie ir pirmsskolnieki un skolnieki līdz 7. klasei. Vecākie klašu skolēni pārsvarā izvēlas apmeklēt bibliotēkas pieaugušo nodaļu. Pagājušajā gadā bibliotēkā reģistrēti 274 lietotāji līdz 13 gadiem.

Lasītājiem piedāvā jaunāko literatūru

“Mazas pilsētas priekšrocība ir tā, ka iespējams iepazīt lasītāju vēlmes, un lasītāji nāk ar sagatavotiem grāmatu sarakstiem. Dažreiz grāmata vēl nav pat izdota, bet lasītājs jau par to uzzinājis no medijiem. Cilvēki ir tik zinoši, ka izmanto iespēju uz jaunajām grāmatām attālināti iestāties rindā, jo pērkam tās vienā eksemplārā. Tas pierāda, ka lasītāji ir gudri un uzticas bibliotēkai. Lasītāko žanru grāmatas ir vēstures, tāpēc bibliotēkā šīs nodaļas grāmatu iegāde ir viena no prioritātēm. Tāpat lasītāju iecienītas ir ģeogrāfijas, psiholoģijas, filozofijas, sporta, mākslas, medicīnas, tehnikas un dabaszinātņu nozares literatūra. Daiļliteratūra, bērnu un jauniešu literatūra un žurnāli vienmēr ir krājuma apgrozības līderi. Bibliotēkas lasītājiem īpaši tuvi ir arī latviešu vēsturiskie romāni un stāsti. Vēl jaunums ir, ka skrundeniece Silva Pētersone uzņēmusies vadību un reizi mēnesī aicina tikties grāmatu mīļotājus lasītāju klubiņā. Šī mēneša tēma ir romantiskā literatūra. Daudz dalībnieku neesam, bet vienmēr esam atvērti jauniem interesentiem,” tā bibliotekāre Gunita Strode.

Saglabāt informāciju nākamajām paaudzēm

Bibliotēkas pienākumos ietilpst arī novadpētniecības materiālu vākšana un sakārtošana, kā arī citu nozaru informācijas apkopošana un glabāšana, kura ir pieejama ikvienam bibliotēkas apmeklētājam. “Bibliotēkā ir pieejamas 22 tematiskās novadpētniecības mapes. Tiek apkopoti visi preses materiāli par Skrundu. Daudz materiālu bibliotēkai ir nodevuši Skrundas iedzīvotāji. Novadpētniecības plauktā var atrast informāciju par Latvijas Tautas frontes darbību Skrundā, Kultūras nama pašdarbības kolektīviem, kolhozu darbību Skrundas apkārtnē u.c. Šie materiāli vēl joprojām gaida dziļāku izpēti, sistematizēšanu un ceļu pie informācijas meklētājiem. Bibliotēkas darbinieka uzdevums ir reģistrēt visas grāmatas un novadpētniecības materiālus Kuldīgas novada bibliotēku kopkatalogā, lai bibliotēkas lietotāji attālināti varētu redzēt pieejamās grāmatas un citus izdevumus. Kā piemēru varu minēt, ka cilvēks no Kuldīgas pieslēdzoties katalogam redz, ka Skrundas bibliotēkā ir grāmata. Tad var aiziet uz Kuldīgas bibliotēku,  piezvanīt uz Skrundas bibliotēku vai attālināti iestāties uz grāmatu  rindā,” tā bibliotekāre Baiba Šurma. 2023. gadā apstrādātas un novadpētniecības kopkatalogā ievadītas 26 fotogrāfijas, 95 kārtējā gada labotie novadpētniecības raksti, un 3 virtuālās izstādes.