Biokomposts – samazini nešķiroto atkritumu daudzumu un veido auglīgu mēslojumu

Mūsdienās arvien nozīmīgāka kļūst saražoto atkritumu šķirošana un pārstrāde, saudzējot apkārtējo vidi, domājot zaļi un veicinot aprites ekonomiku.

Veicot iedzīvotāju aptauju, noskaidrojās, ka aptuveni 65% novada iedzīvotāji šķiro bioloģiskos atkritumus. Lielākā daļa no respondentiem dzīvo privātmājās, turklāt teju 55% pagastu teritorijās. “Privātmāju iedzīvotājiem ir lieliska iespēja to darīt pašiem. Veiktā aptauja apstiprināja, ka no tiem iedzīvotājiem, kuri šķiro bioloģiskos atkritumus, apmēram 90% paši tos kompostē. Komposts ir dabīgs veids, kā pārstrādāt bioloģiskos atkritumus un iegūt auglīgu mēslojumu dārzam vai puķu podiem. Lai komposts veidotos kvalitatīvs un ātri, jāievēro daži pamatprincipi. Informāciju, kā to pareizi izdarīt, mūsdienās ļoti plaši iespējams atrast internetā,” skaidro sabiedrisko attiecību vadītāja Signeta Lapiņa.

Šajā gadā arī SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” pirmo reizi iedzīvotājiem piedāvā iegādāties biokomposta materiālu, kas veidojies četrus gadus no pilsētā savāktajām lapām, nezālēm un nopļautās zāles. To iespējams iegādāties klātienē Dārzniecības ielā 9 vai ar piegādi uz nepieciešamo adresi. Vairāk info pa tālr. 63321963.

Komposts veidojas, sadaloties organiskajiem materiāliem, izmantojot skābekli, mitrumu un mikroorganismus. Būtiski ir nodrošināt līdzsvaru starp “zaļajiem” un “brūnajiem” materiāliem.

“Zaļie” materiāli – bagāti ar slāpekli:

• Dārzeņu un augļu mizas
• Kafijas biezumi un tējas maisiņi (bez plastmasas)
• Zāle, zaļi augu atgriezumi
• Dārza nezāles (ja nav sēklas)
• Svaigs mēslojums no augu ēdājiem dzīvniekiem (piem., trušiem, govīm)

“Brūnie” materiāli – bagāti ar oglekli:

• Sausas lapas
• Sīki zariņi, koka skaidas
• Salmi, kartons, olas kastītes (saplēstas)
• Avīzes (nelaminētas, nelakotas)

Kas nav piemērots kompostam:

• Gaļa, zivis, kauli
• Piens un piena produkti
• Eļļas, tauki
• Slimo augu atliekas
• Mākslīgie materiāli (plastmasa, metāls)
• Suņu, kaķu, cilvēku ekskrementi

Kā kompostēt:

1. Vieta – pusēna, aizvējš, tieši uz zemes (lai tārpi un baktērijas var piekļūt).
2. Ieteicams sākt ar zaru kārtu – apakšā zari vai rupjāks materiālu gaisa cirkulācijai.
3. Materiālu slāņošana – “zaļo” un “brūno” slāņu mainīšana pamīšus.
4. Mitruma uzturēšana – kompostam jābūt mitram kā izspiests sūklis. Ja pārāk sauss – jāaplej, ja slapjš – jāpievieno sausus “brūnos” materiālus.
5. Materiāls jāmaisa ik pēc 1–2 nedēļām – lai nodrošinātu skābekli sadalīšanās procesiem.

Cik ilgi veidojas komposts?

• Ātrajā kompostēšanā (aktīva maisīšana, pareizs līdzsvars) – 2–4 mēneši.
• Pasīvajā – 6–12 mēneši vai ilgāk.

Vērtīgs padoms:

Lai paātrinātu procesu, var pievienot komposta aktivatoru vai nedaudz gatava komposta / dārza augsnes ar mikroorganismiem.