Piemin komunistiskā genocīda upurus
25.martā Skrundā pie piemiņas akmens un deportāciju atceres vagona-muzeja tika pieminēti 1949. gada notikumi, kad padomju okupācijas režīms realizēja Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, no Latvijas izsūtot desmitiem tūkstošu cilvēku. Arī Skrundas dzelzceļa stacija bija viena no vietām no kurienes uzsākās nepilnu 3000 tūkstošu cilvēku ceļš uz Sibīriju.
Kuldīgas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts: “Par šiem notikumiem pirms 75 gadiem ir svarīgi domāt un runāt, lai mēs darītu visu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Kā arī, lai novērtētu to, kas mums daudzkārt liekas pašsaprotams - brīvība, miers, iespējas darīt katram, ko vēlas, laba izglītība, iespējas. Represijas pārdzīvojošie ir mūsu varoņi. Tie ir kā piemērs latviešu nesalaužamam garam, jo par spīti visam mūsu cilvēki atgriezās Latvijā, mīlēja, strādāja, kopa mūsu zemi un vērtības!” Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Dace Buķele: “Šī ir diena, kad pieminam vienu no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – 1949. gada komunistiskā genocīda upurus. Masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, tajā skaitā arī iedzīvotājus no Skrundas stacijas. Skrundā gandrīz katrs pilsētas iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā saskāries ar deportāciju. Tiem, kas nav piedzīvojuši reālo situāciju, ir grūti saprast tā laika izjūtas un pārdzīvojumus, un līdz galam izjust, ko latviešiem nozīmēja izsūtīšana uz Sibīriju. Tādēļ mūsu paaudzes galvenais uzdevums ir nepieļaut šīs Latvijai tik sāpīgās vēstures aizmiršanu, turēt to godā, un atminēties to, lai tas nekad vairs netiktu pieļauts.”
Skrundeniecei Intai Kamparai šis vēstures notikums ir svarīgs, jo viņas mamma un ome piedzīvoja izsūtīšanu: “Mammai bija četri gadi, omei bija divdesmit četri gadi. Abas tika izsūtītas no Raņķu pagasta Brūžu mājām. Tas drausmīgākais ir, ka tevi izrauj no visas iedzīves ar to, kas tev ir pie rokas. Tā sāpe iet visu mūžu cauri, un arī manā gēnā ir līdzpārdzīvojums par šo sāpīgo vēstures daļu.”
Ar atmiņām par piedzīvotajām sāpēm un pārdzīvojumiem tika aizdegtas sveces un nolikti ziedi. Vēsturiskos notikumus ieradās pieminēt izsūtīto ģimeņu locekļi, Kuldīgas novada pašvaldības, kā arī Skrundas vidusskolas skolēni un skolas pārstāvji.
