Turpinām rubrikas “Apslēptā Skrunda” stāstus. Uzmanības centrā – Kumbru pirts “Vilkābeles”.
Savulaik šī vietas apmeklētāji braukuši priecāties, līksmot un svinēt dzīvi no malu malām. Vieta piedzīvojusi dažādus laikus. Šogad tā ver durvis ikvienam, kurš kādreiz šeit lustējies, svinējis kāzas, jubilejas, draugu saietus, kristības un salidojumus. Interesenti tiek aicināti pakavēties atmiņās, un satikties 27. jūlijā plkst. 20.00 “Vilkābelēs”. Iepriekš jāpiesakās pa tālr. 26314574 (Anda).
Inta Strazdiņa: “Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Skrundas ciemā tika celta Rīgas autoparka medību kolektīva vajadzībām guļbūve “somu pirts” ar lielu ēdamzāli, virtuvi un divām malkas plītīm, un guļamzāli otrajā stāvā. Pirmie kas šīs telpas bez mednieku vajadzībām paralēli izmantoja bija mežsargi, kuru pienākumos ietilpa medību uzraudzība. 1976.gada 25. decembrī notika pirmās kāzas mežsarga meitai Dacei Vītolai un Vilnim Grāvelim. Tā šī vieta kļuva populāra ar citu viesību rīkošanu. Par telpu īri neviens nemaksāja, bet katra svinētāja goda lieta bija atstāt telpas nebojātas un tīras. Pēdējos gadus šo vietu pieskatīja Jānis Graudiņš, kas bija Rīgas autoparka medību kolektīva vadītājs. Pēc viņa aiziešanas telpas vairs netika uzturētas, un aktualitāte zuda. Kad māja nonāca izsolē, to iegādājas Mintauts un Anda Buškevici. Vieta atkal plaukst un zeļ.”
Nellija Kleinberga: “Kumbru pirts bija izcila saieta vieta un atpazīstama ne tikai Skrundas pusē. Daudzi viesi to zināja un izmantoja jubileju, kolektīvu, kāzu svinēšanai. Kā vedējmāte tur piedzīvoju kāzas, kurās bija interesants gadījums. Kāds no puišiem bija savācis drēbes, kas bija nevērīgi atstātas malu malās, uzvilcis un piesējis tās pie skursteņa. Pēc tam to visu vajadzēja izpirkt, un tas nebija vienkārši. Arī kā galda meita esmu bijusi. Bieži vien saimnieces gatavoja ēdienus uz vietas, un tad notika visādas ēverģēlības. Tas viss tika apzināti darīts, lai iedotu sajūtu, ka svētki top. Šī vieta kūsāja no dzīvesprieka. Šobrīd man ir liels prieks, ka vieta ir sakopta, ir iedota jauna elpa, un esmu priecīga par jaunajiem saimniekiem. Vieta ir atradusi spēju turpināt dzīvot.”
Vietas īpašnieks Mintauts Buškevics: “Nejauši īpašumu uzgājām izsolē un devāmies to apsekot. Mums ar sievu vide ar ēkām, pagalmu, ozoliem, dīķi un Ventu ļoti iepatikās no pirmā acu skatiena, neskatoties pat uz tādu pamestības, aizmirstas, nesakoptas vietas fiksāciju. Tik attālināti varējām nojaust Kumbru pirts seno spozmi un pieprasījumu. Sākām ar vides sakopšanu - izzāģējām krūmus, attīrījām dīķi, visapkārt bija apaudzis, un no upes mājas bija grūti saskatāmas. Atjaunojām ēkas - gan dzīvojamo māju, gan slaveno pirts māju. Guļbūvē bija jāmaina 90% koka grīdas. Tagad var teikt, ka ēkām un vietai ir dota otrā elpa.”
Anda Buškevica: “Sākotnēji nebija doma par viesu aicināšanu, jo visas rūpes un diezgan daudz līdzekļus ieguldījām, lai pašiem būtu sakopta un tīkama vide, kur atpūsties no pilsētas skrejošās dzīves, baudīt šīs skaistās vietas burvību un valdzinājumu. Laikam ejot, iepazīstoties ar kaimiņiem un klausoties viņu interesantajos nostāstos par šīs vietas jautro un daudzpusīgo dzīvi, radās ideja noorganizēt pasākumu gan šīs puses ļaudīm gan tālākiem viesiem, kuri kādreiz šeit ir piedzīvojuši jaukus un neaizmirstamus mirkļus.”
Foto: Mintauts Buškevics, Andris Brigzna, Anita Varanauska, Inta Strazdiņa, Inta Upīte.
Ja arī Tev ir kāds stāsts vai foto no šī laika, aicinām ar to dalīties komentāru sadaļā.
Piesakies atklāt Skrundas kultūrvēsturisko slāni, nostāstus, mītus un noslēpumus, iesūtot interesantus stāstus uz e-pastu: anna.kozarenoka@kuldigasnovads.lv.