Projekta pieteikumu iesniegšana | No 2020. gada 1. jūnija līdz 19. jūnijam |
---|---|
Projekta realizācijas laiks: |
No 2020. gada 6. jūlija līdz 31. oktobrim |
Projektu kopējās izmaksas: |
000,00 EUR
Pašvaldība 2020. gadā piešķir finansējumu viena projekta realizācijai – līdz 500,00 EUR
|
Projekta mērķis: | Sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotāju idejām, kas paredzētas, lai uzlabotu un pilnveidotu Skrundas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi. |
Aktivitātes: |
Projekta pieteikumu var iesniegt:
Viens pretendents izsludinātā konkursa ietvaros var iesniegt tikai 1 (vienu) projekta pieteikumu.
Projektu konkursa līdzekļi var tikt piešķirti šādām jomām:
|
Dokumenti: | |
Sadarbības iestāde: | |
Fonds: |
Projekts uzsākts: |
2018. gada 23. aprīlis |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
889 520,51 EUR
6073,08 EUR
|
Projekta mērķis: | Lai nodrošinātu no piesārņojuma brīvu, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi vietējai sabiedrībai, atrisināt degradēto teritoriju problēmu Kurzemes reģionā un daļā Lietuvas teritorijas. |
Aktivitātes: |
No 8. līdz 12. oktobrim Kurzemes pašvaldību un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar Lietuvas pašvaldību darbiniekiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un Vāciju.
Brauciena mērķis bija programmas Interreg Latvija-Lietuva projekta “Clean Brownfields” ietvaros iepazīties ar šo valstu pieredzi degradētu teritoriju sakopšanā. Nepieciešami ne tikai finansiāli ieguldījumi, bet arī veiksmīgs un dažkārt radošs risinājums, lai degradētas teritorijas un objekti kļūtu sabiedrībai noderīgi un ilgtspējīgi, tāpēc braucienā gūtā pieredze un citās Eiropas valstīs jau realizētās idejas Aizputes, Alsungas, Durbes, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas Priekules, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novadu un Liepājas pilsētas pašvaldību pārstāvjiem ļaus efektīvāk plānot savu degradēto teritoriju sakopšanas darbus. Polijā pašvaldību pārstāvji apmeklēja kādreizējās kazarmas Ostrudas pilsētā, kas renovācijas procesā kļūst par jaunu pilsētas centru, un “Mills of Knowledge” Toruņas pilsētā, kas no tvaika darbinātām dzirnavām kļuvušas par nozīmīgu pilsētas zinātnes un uzņēmējdarbības veicināšanas centru. Savukārt Vācijā tika iepazīta degradētu teritoriju sakopšana Lauzices ezeru apkaimē pēc brūnogļu ieguves, apmeklēta Latvijas vēstniecība Vācijā un aplūkota bijusī Tempelhofas lidlauka teritorija Berlīnē, kur izveidota atpūtas zona pilsētniekiem. No militāra objekta par jaunu pilsētas centru Polijas pilsētas Ostrudas bagātīgais vēsturiskais mantojums ietver arī plašu kazarmu teritoriju, kas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem daļēji jau atjaunota, veidojot jaunu pilsētas daļu ar konferenču telpām, pašvaldības administratīvajām ēkām, ēdamzonām un telpām birojiem. Līdz ar Eiropas līdzekļu ieguldījumu kazarmu teritorija atdzīvojas, un citas ēkas iegādājušies un sākuši restaurēt arī privātā sektora investori, kas ļauj cerēt uz visas plašās teritorijas sakārtošanu. Ostrudā Kurzemes pašvaldību pārstāvji viesojās arī renovētā pilsētas dzelzceļa stacijā, kas ar pašvaldības ieguldījumu kļuvusi par sociālu objektu - jauniešu centru un dienas centru cilvēkiem ar invaliditāti. Telpās izvietota darbnīca cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, darbojas papīru smalcinātava, kā arī pieejamas rehabilitācijas iespējas. Zinātnes centrs tvaika darbinātās dzirnavās Polijas pilsēta Toruņa 90-to gadu beigās ieguva savā īpašumā bankrotējušas kompānijas tvaika darbinātas dzirnavas. Ēka bija avārijas stāvoklī, tāpēc bija jāpieņem steidzams lēmums par tās turpmāko likteni. Pašvaldība nolēma ēku saglabāt un ar ES atbalstu restaurēt, izveidojot Zinātnes centru bērniem un pieaugušajiem, telpas biznesa inkubatoru darbībai un jaunatnes centram. Ēka šobrīd lepojas ar lielāko Fuko svārstu Polijā, Zinātnes centru kopš tā atklāšanas 2013. gadā apmeklējuši jau gandrīz pusmiljons cilvēku. Zinātnes centrs turpina attīstīties, izmantojot ES fondu līdzekļus, kā arī veido dažādus atraktīvus pasākumus bērniem, jauniešiem, sievietēm, plāno aktivitātes un izglītojošus pasākumus arī senioriem. Mākslīgi ezeri brūnogļu ieguves vietās Teritorija var tikt degradēta derīgo izrakteņu ieguves procesā, un tam spilgts piemērs ir Lauzices ezeru apkārtne Vācijā. Kompānijām, kas šajā apkārtnē iegūst brūnogles, noteikta daļa peļņas jāiegulda teritorijas sakopšanā. Daudzas agrākās raktuvju vietas pārveidotas par mākslīgiem ezeriem, kopumā Lauzices apkārtnē jau ir aptuveni 14 šādu mākslīgi radītu ezeru. Ezeru apkārtne tiek sakopta, veidotas jahtu ostas, stādīti meži vai sakārtotas lauksaimniecības zemes atkarībā no izpētes par teritorijai piemērotāko risinājumu. Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja aplūkot gan pabeigtu mākslīgo ezeru ar izveidotu infrastruktūru tūrismam – veloceliņiem, jahtu ostu, atpūtas un ēdamzonam, gan brūnogļu ieguves procesu, kā rezultātā tiek norakts virsējais zemes slānis ļoti plašās teritorijās. Lidosta kā atpūtas zona Berlīnes iedzīvotājiem Tempelhofas lidosta Berlīnē, kas tika slēgta 2008. gadā pēc jauno lidostu izveides, raisīja daudz pārdomu pilsētas plānotājiem, kā šo teritoriju efektīvāk izmantot, tāpēc tika veikta iedzīvotāju aptauja, kur tie pauda vēlmi lidlauku saglabāt un atvērt publiskai lietošanai. 380 hektārus plašā teritorija gandrīz pašā Berlīnes sirdī kļuva gan par patvērumu plašai putnu kolonijai, gan aktīvas atpūtas un kultūras zonu pilsētas iedzīvotājiem, kur kopš 2014. gada izveidotas gan zonas piknikiem, gan atpūtai, gan aktīvajam sportam. Pati lidostas ēka piedzīvojusi nelielas pārmaiņas, tajā izvietota izstāde par aviācijas vēsturi un lidostu attīstību Berlīnē. Gūtā pieredze – Kurzemes vides uzlabošanai Kopumā pieredzes apmaiņas braucienā pašvaldību pārstāvji uzzināja gan par dažādām degradētu teritoriju un objektu attīstības iespējām, tāpat arī iepazina dažādus sadarbības un finansējuma modeļus šo teritoriju sakopšanai. Šīs zināšanas lieti noderēs projektā ieplānoto degradēto teritoriju sakopšanai Kurzemē. Informācija sagatavota: 18.10.2018. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- 15. oktobrī Skrundas novada pašvaldības pārstāvji kopā ar SIA "Baltijas būve" pārstāvi Dzintaru Mustu apsekoja degradēto teritoriju Kalna ielā 17, Skrundā, kur top uzņēmējdarbības laukums.
Pavasarī šo teritoriju klāja krūmi un būvgruži. Lai to sakārtotu, pašvaldība iesaistījās Intereg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam projektā LLI-303 "Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei!" (Clean Brownfields). Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts šā gada 4. septembrī un līdz oktobra beigām darbi būs paveikti. Teritorija ir atbrīvota no krūmu apauguma, būvgružiem, ir veikti zemes planēšanas darbi, tiek savesta kārtībā meliorācija, lai teritorijā nekrātos ūdens. Kad darbi būs pabeigti, uzņēmējiem un investoriem būs pieejams plašs uzņēmējdarbības laukums, kura kopējā platība ir vairāk nekā 11 ha un kuras tuvumā būs iespējas pieslēgt nepieciešamo elektrības jaudu, blakus ir arī gāzes vads un dzelzceļš. PIRMS (2018. gada 10. aprīlis) 2018. gada 15. oktobris Skrundas TV video sižets par uzņēmējdarbības teritoriju ŠEIT
Informācija sagatavota: 16.10.2018.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Skrundas novada pašvaldība ir uzsākusi projekta LLI-303 “Dzīve tīrākā vidē – labākai nākotnei!” īstenošanu. Š.g. 4. septembrī ir noslēgts līgums par teritorijas planēšanu un virsūdens novadīšanu uz piegulošajiem grāvjiem Kalna ielā 17, Skrundā, un turpmāko 4 mēnešu laikā vairāk nekā 11 ha lielā degradētā teritorija tiks sakārtota – aizvākti sadzīves atkritumi, būvgruži, veidots reljefs un iztīrīts esošais grāvis, kas nodrošinās efektīvu lietusūdens novadīšanu no zemesgabala. Sakārtots īpašums dos iespēju piesaistīt potenciālo investoru uzmanību un veicināt uzņēmējdarbību Skrundas novadā. Darbus veic SIA “Baltijas būve”, būvuzraudzību objektā nodrošina SIA “PBT”. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 70632,18 EUR, no tām 40 487,15 EUR ir programmas attiecināmās izmaksas. Neattiecināmo izmaksu segšanai pašvaldība izmantos aizņēmumu no Valsts kases. Oktobrī Skrundas novada pašvaldības pārstāvis kopā ar citiem projekta partneriem dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un Vāciju, kura laikā paredzēts apskatīt bijušos industriālos un dabas resursu ieguves objektus un teritorijas, kas pārbūvētas izmantošanai kultūras, izglītības, atpūtas, sporta, uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī tikties ar šo projektu īstenotāju pārstāvjiem. Informācija sagatavota: 27.09.2018.
2018.gada 23.aprīlī tika noslēgts finansēšanas līgums starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Kurzemes plānošanas reģionu par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas projekta LLI – 303, “Dzīve tīrākā vidē - labākai nākotnei !” (“Clean Brownfields”) īstenošanu. Šis ir Kurzemes plānošanas reģiona un iesaistīto pašvaldību ilgi lolots, pilnveidots un beidzot atbalstu saņēmis projekts. Projekta vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, no Latvijas puses projektā iesaistījušās Kuldīgas, Skrundas, Ventspils un Saldus novadu pašvaldības, no Lietuvas puses – Kauņas pilsētas pašvaldība, Kauņas reģionālā attīstības aģentūra, Klaipēdas un Telšu rajonu pašvaldības. Projekts ilgs divus gadus un tā noslēgumā Kuldīgas novada pašvaldība atbrīvosies no 366 tonnām piesārņojuma kādreizējās pilsētas dārzniecības teritorijā, iegūstot iespējas slēpošanas trases attīstībai tālākā nākotnē, Saldus un Ventspils novadu pašvaldībās nojauks divus bīstamus un piesārņotus graustus – kādreizējās dzīvojamās mājas Rubā un Ugālē. Skrundas novada pašvaldība dzelzceļa tuvumā iegūs 11 ha sakārtotas teritorijas, kas kādreiz piederējusi militārajai bāzei, bet turpmāk sekmīgi varētu tikt izmantota uzņēmējdarbības vajadzībām. Kauņas pašvaldība attīrīs un sakārtos 10 000 m2 bij. militārās pilsētiņas teritorijas un izveidos jaunu futbola stadionu. Telšu rajona pašvaldība attīrīs un sakārtos vienu hektāru ar naftas produktiem piesārņotas teritorijas bijušajā militārajā pilsētiņā, lai nākotnē to varētu izmantot saimnieciskai darbībai. Projekta ietvaros tiks likts pamats vērtīgam ieguvumam un lielam izaicinājumam nākotnē Klaipēdas rajona pašvaldībai – tehniskā dokumentācija bij. derīgo izrakteņu teritorijas sakārtošanai Gargždu tuvumā. Pašlaik tā ir pēc saimnieciskās darbības beigām izveidojusies dīķu teritorija, kas, atbilstoši izbūvēta, var kļūt par plaši izmantotu sporta un atpūtas vietu iedzīvotājiem. Savukārt, Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kauņas reģionālo attīstības aģentūru rūpēsies par darbinieku un pašvaldību speciālistu apmācību degradētu teritoriju sakārtošanai gan semināru, gan pieredzes braucienu veidā. Ir notikusi projekta partneru pirmā tikšanās, kuras noslēgumā dalībnieki iepazinās ar Kuldīgas pašvaldības pieredzi degradētu ēku atjaunošanā vēsturiskā teritorijā - sakārtoto bijušo ebreju sinagogas ēku kompleksu izmantošanai pašvaldības bibliotēkai un mākslas namam, kā arī peldbaseina un sporta skolas ēku kompleksu. Pašlaik pašvaldībās, kur plānotas infrastruktūras investīcijas vai tehniskās dokumentācijas sagatavošana, aktuālā darbība tiek veltīta iepirkumu procedūras veikšanai. Projekta īstenošana ir nozīmīga ne tikai Kurzemes plānošanas reģionam un iesaistītajiem partneriem. Ar to plānots aktualizēt jautājumu par milzīgo degradēto teritoriju/ objektu skaitu Latvijā un Lietuvā, to sakārtošanai nepieciešamo sistēmu, atbalstu un sociālekonomisko potenciālu. Projekta rezultāti ir arī papildinājums teritoriju revitalizācijai, kas Latvijā jau tiek īstenota ES fondu līdzfinansētās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitātes prioritārā virziena ietvaros. Mēs strādājam, lai pēc projekta pabeigšanas šādas ainas vairs neredzētu, piemēram, Ugālē, Latvija, Rubā, Latvija, Telšos, Lietuva.
Informāciju sagatavoja: Sarmīte Ozoliņa Kurzemes plānošanas reģiona administrācija projekta vadītāja tel. 29453184, e-pasta adrese: sarmite.ozolina@kurzemesregions.lv 06.06.2018. |
Rezultāti: | |
Sadarbības iestāde: | Kurzemes plānošanas reģions |
Fonds: | Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam www.latlit.eu |
Projekts uzsākts: |
2018. gada 1. aprīlis |
|
---|---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
321 607,77 EUR
no tā ERAF finansējums 273 366,56 EUR
7011,26 EUR
|
|
Projekta mērķis: | Palielināt nakšņojošo tūristu skaitu projekta partneru teritorijās: Kurzemes reģionā, Kuldīgā, Saldū, Skrundā, Mažeiķos un Akmenē. Ventas upe vieno visu partneru teritorijas un ir viens no reģiona daudzveidīgākiem un pievilcīgākiem tūristu piesaistes objektiem. | |
Aktivitātes: |
Pēc partnerības līguma parakstīšanas 29.05.2018. Skrundas novada pašvaldība aktīvi uzsākusi projekta aktivitātes. Noslēgts līgums ar SIA “Certes” par tūrisma āra interaktīvā stenda iegādi un uzstādīšanu. Stendu paredzēts izvietot Skrundas tirgus teritorijā Ventas ielā 14, Skrundā, kur ir vērojama vislielākā cilvēku plūsma. Interaktīvajā stendā iedzīvotājiem un tūristiem būs pieejama informācija par Skrundas novada apskates objektiem, vietējiem mājražotājiem un citu ar tūrisma un uzņēmējdarbību saistītu informāciju. Kā vēl viena aktivitāte projektā ir vides objekta Venta stega Curonica izveide Saldus ielā 23, Skrundā (iedzīvotājiem vairāk pazīstams kā Ventas kalns). Šī vides objekta idejas autors ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes students Reinis Švedenbergs, kurš kursa darba ietvaros izstrādāja priekšlikumu Ventas kalna publiskās teritorijas labiekārtošanai, iekļaujot tajā vides objektu - Venta stega. Pamatojoties uz konceptuālo priekšlikumu, SIA “Kamenes” izgatavos un uzstādīs vides objektu līdz š.g. oktobra beigām. Topošajam Skrundas novada tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta centra vajadzībām projektā plānota izstāžu mēbeļu iegāde. Mēbeles izgatavos SIA “Ievas koks”. Informācija sagatavota: 27.09.2018.
Projekta partneri kopīgi veiks dažādas aktivitātes, lai veicinātu Ventas upes pievilcību, tādējādi palielinot tūristu interesi un informētību par projektā iesaistīto partneru reģioniem. Projekta laikā partneri izveidos pieturas punktus pie dabas un kultūras mantojuma objektiem Ventas upes tuvumā. Tiks izveidoti vairāk nekā 10 pieturas punkti, kuru ietvaros tiks izvietota atpūtas infrastruktūra un norādes uz tūrisma objektiem. Plānots arī izveidot projekta mājaslapu, mobilo lietotni, sagatavot informatīvos materiālus, nodrošināt informatīvās vizītes un veikt citus mārketinga pasākumus. Projektā ir astoņi partneri: Ventas reģionālais parks, Mažeiķu novada pašvaldība, Mažeiķu uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centrs, Akmenes novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Saldus tūrisma, kultūras un sporta centrs, Kuldīgas novada pašvaldība un Kurzemes tūrisma asociācija. Projekta vadošais partneris ir Ventas reģionālais parks. Projekta kopējās izmaksas ir 321 607,79 EUR no tām 85 % ir ERAF finansējums, kas veido 273 366,58 EUR. Skrundas novada pašvaldības kā projekta partnera kopējais finansējums ir 46741,68 EUR no kuriem 85 % ir ERAF finansējums, kas veido 39 730,42 EUR. Pašvaldības līdzfinansējums - 7 011,26 EUR. Skrundas novada pašvaldība kā projekta partneris piedalīsies kopējās plānotajās aktivitātēs, kā arī iegādāsies un uzstādīs āra tūrisma informācijas stendu, izstāžu mēbeles un Ventastega curonica skulptūru. Informācija sagatavota: 06.06.2018. |
|
Rezultāti: |
.https://wetransfer.com/downloads/7828a09e23638d899da9170e8e9079d920200331101436/37dca6
|
|
Sadarbības iestāde: | ||
Fonds: |
|
Projekts uzsākts: |
2015. gada 15. oktobris
|
||||
---|---|---|---|---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
1 232 000,00 EUR
112 000,00 EUR
|
||||
Projekta mērķis: |
Atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību
|
||||
Aktivitātes: |
Projektu iesniegšanas kārta ir atvērta no 2015. gada 15. oktobra līdz 2019. gada 1. decembrim Pasākuma mērķis - atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Atbalsta intensitāte ir 90% no projekta attiecināmajiem izdevumiem - ilgtermiņa investīciju izmaksām, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Finansējuma apjoms – 1,12 milj. EUR. Skrundas novadā prioritāri tiks atjaunoti tie grants ceļi (vai to posmi), kuri pēc sabiedriskās apspriešanas ar uzņēmējiem katrā pagastā un pilsētā, tiks izvirzīti pārbūvei.
Informāciju sagatavoja: _________________________________________________________________________ Jūlija beigās pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par iesniegtā projekta “Grants ceļu pārbūve uzņēmējdarbības attīstībai Skrundas novada Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastā” apstiprināšanu. Projekta mērķis - atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un saglabātu apdzīvotību. Projekta kopējās izmaksas 1 412 861,94 EUR, no kurām programmas finansējums sastāda 1 120 000,00 EUR, pašvaldības līdzfinansējuma daļas segšanai pašvaldība izmantos aizņēmumu no Valsts kases. Projektā paredzēta šādu grants ceļu pārbūve 15 km garumā:
Veicot pārrunas ar būvuzņēmējiem SIA “Ceļu būvnieks”, PS “Ceļu būvnieks CT” un SIA “A-Land”, nolemts, ka būvdarbi tiks veikti 2019. gadā. |
||||
Rezultāti: | |||||
Sadarbības iestāde: | LAD | ||||
Fonds: | ELFLA |
Projekta īstenošanas laiks: |
01.05.2017. - 31.10.2019. |
---|---|
Projekta izmaksas: |
Projekta kopējais finansējums: 1 176 867,14 EUR
ERAF finansējums: 1 000 337,07 EUR
Skrundas novada pašvaldības projektā plānotais finansējums 99 662,50 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi 84 949,38 EUR)
|
Projekta mērķis: | Dabas tūrisma attīstības veicināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, uzlabojot infrastruktūras un tūrisma produktus, tai skaitā pielāgojot tos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. |
Aktivitātes: |
Projekta apraksts un aktualitātes ir sagatavotas ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī apraksta saturu pilnībā atbild Kurzemes plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju. Introducing Nature Tourism for all - UniGreen (Dabas tūrisms visiem), Nr.LLI-010 27.-28.septembrī 26 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā. Dalībnieki apmeklēja 4 dabas parkus (Žemaitijas, Salantai, Piejūras un Nemunas Deltas), kā arī Centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Monciškes, Kretingas Tūrisma informācijas centru un Japāņu dārzu, kur tikās ar kaimiņu kolēģiem, lai diskutētu par dabas tūrisma pieejamības veicināšanas un dabas objektu apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī apskatītu dabas ekspozīcijas, dabas objektus un izietu trīs dabas takas, vienlaikus vērtējot to pieejamību un diskutējot, ar kādām problēmām saskarās kaimiņu kolēģi dabas objektu un taku veidošanā un uzturēšanā un kādi uzlabojumi būtu ieteicami pieejamības veicināšanai. Žemaitijas Nacionālā Parka apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar parka administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par parka aktivitātēm, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Dabas objektu uzturēšana, lielākoties, ir rajona pašvaldības ziņā. Lietuvas parkos ir ieviestas tā saucamās “brīvprātīgās biļetes”, kas nozīmē, ka apmeklētāji var brīvprātīgi veikt samaksu par parka apmeklējumu. Žemaitijas Nacionālajā Parkā dalībniekiem bija iespēja apskatīt UniGreen projekta ietvaros rekonstruējamo skatu platformu Plateļu ezera krastā, kura tiek veidota tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kurā plānots izvietot arī informāciju Braila rakstā, kā arī iziet Šeires dabas taku, kas veidota gan no grants un akmens seguma, gan arī koka laipām, un pamatā ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos. Salantai Reģionālā Parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Medinis Lentu takas, kas kalpoja par labu piemēru tam, cik svarīgs ir taku uzturēšanas jautājums. Taka tika izbūvēta 2008./2009.gadā kā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl uz šo brīdi, uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ, takas pamatne ir nolietojusies, dēļi ir nestabili, atsevišķi dēļi ir saplīsuši vai sapuvuši, līdz ar to taka šobrīd vairs nav uzskatāma par pielāgotu izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās rekonstrukcija prasīs nozīmīgus ieguldījumus. Savukārt Salantu Dvaro Park apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzskatāmi vērot, cik nepareizi ir izbūvētas nobrauktuves gar kāpņu malu, kas paredzētas izmantošanai bērniem ar ratiņiem, velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos. Pie nobrauktuvēm nav uzstādītas margas, lai nepieciešamības gadījumā pie tām varētu pieturēties, un to slīpums ir tik stāvs, ka šīs nobrauktuves faktiski nav lietojamas. Kā labā prakse, savukārt, jāatzīmē ūdens tūrisma infrastruktūra. Vizītes dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par Kretingas rajonā uzstādītajām zīmēm Minijas upes krastā, kas bija stabilas gan no infrastruktūras uzstādīšanas viedokļa, gan skaidri saprotamas laivotājiem, sniedzot norādes par pieturvietām, km skaitu, atļautajām darbībām pieturvietā (piem., vai ir atļauts dedzināt ugunskurus). Japāņu dārza apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar parka izveidotāju un īpašnieku, kas pastāstīja par parka veidošanu un tā apsaimniekošanas jautājumiem no privātā sektora puses. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja nevalstisko organizāciju – Cilvēku ar īpašām vajadzībām centru Monciškes, kas pilnībā pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos un sniedz atpūtas un izmitināšanas pakalpojumus, kā arī palīdz adaptēties un nodrošina apmācību tiem, kas nesen guvuši nopietnas traumas, kuru rezultātā kļuvuši par invalīdiem. Centrs piedāvā gan praktiskās adaptēšanās apmācības, gan apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām par juridiskajiem un finanšu jautājumiem. Visi centra darbinieki, izņemot apkopēju, paši ir invalīdi. Centrs nodrošina apmeklētājiem arī palīga, kā arī speciālā transporta un ratiņkrēslu saņemšanas pakalpojumus. Pie Centra ir izvietotas saliekamas koka laipu sekcijas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos sezonas laikā piekļūt jūrai. Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja arī Kretingas Tūrisma informācijas centru, kā arī vērtēja dabas objektu pieejamību Piejūras un Nemunas Deltas Reģionālajos parkos. Vairākiem no apskatītajiem dabas objektiem ir nodrošināta daļēja pieejamība, piemēram, Olandu kepures skardis takai, kur cilvēki ratiņkrēslos var izmantot taku, tomēr būtu nepieciešams pavadonis, jo atsevišķās vietās laipu pamatnē tika novērotas pārāk lielas šķirbas, kas apgrūtina attiecīgā takas posma izbraukšanu. Savukārt Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā sniedza labu piemēru tam kā vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kopumā dalībnieki atzina, ka vizīte ļāva iepazīt gan Lietuvas labos, gan sliktos piemērus dabas objektu pieejamības nodrošināšanā. Kā labie piemēri jāatzīmē Cilvēku ar īpašām vajadzībām centrs Monciškes Palangā un Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā. Savukārt citi apskatītie objekti ļāva kritiski vērtēt, kas izdarīts nepareizi un kādi uzlabojumi būtu jāveic minēto dabas objektu pieejamības veicināšanai. Apmeklētajos Lietuvas parkos dabas tūrisma pieejamība šobrīd, galvenokārt, vērsta pamatā uz vienu virzienu – pieejamības veicināšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nevienā no apmeklētajiem objektiem (izņemot Ornitoloģiskās stacijas apkaimi Ventes ragā) netika novērota informācijas pieejamība, piemēram, Braila rakstā vai audio ierakstu veidā, lai gan Žemaitijas Nacionālajā parkā ir plānots izvietot informāciju Braila rakstā pie skatu platformas Plateļu ezera krastā. Galvenais secinājums ir tas, ka veidojot dabas taku vai citu objektu, jāpieaicina nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai diskutētu par labākajām konkrētā objekta izveides opcijām un sniegtu iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmēģināt to, vai pieejamība konkrētajam objektam ir atbilstoša. Tikai ar šādu institūciju un cilvēku padomu ir iespējams rast labākos risinājumus. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.
UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi Pagājušajā nedēļā 34 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī četru projekta Lietuvas partneru (Žemaitijas Nacionālais parks, Biržu Reģionālais parks, Aukštaitijas Nacionālais un Labanoras Reģionālais park, kā arī Kretingas rajona pašvaldība) pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Somijā. Dalībnieki apmeklēja 4 nacionālos parkus (Nuuksio, Puurijärvi-Isosuo, Kurjenrahka, Teijo) un 2 dabas rezervātus (Laajalahti un Aulanko), kur tikās ar somu kolēģiem un apskatīja dabas objektus, kas pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laajalahti dabas rezervāta apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar Espo Dabas centra Villa Elfvik un Somijas Parku un savvaļas administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par dabas centra aktivitātēm, centrā izveidoto dabas skolu bērniem un skolniekiem, rezervāta rašanos, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Būtiska centra darba sastāvdaļa ir bērnu un skolēnu apmācība dabā. Somu obligātā mācību programma paredz bērnu un skolēnu apmācību parkos un rezervātos izveidotajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni par dabu un vidi. Vizītes dalībnieki atzīmēja, ka arī Latvijā būtu vērtīgi pārņemt somu pieredzi bērnu un skolēnu apmācībai dabā, jo tieši dabā skolēni var padziļināti iepazīt savu apkārtējo vidi un vides procesus. Centra pārstāvji arī norādīja, ka Somijas Parku un savvaļas administrācijā ir sagatavota programma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ietver dabas taku un objektu izveides un uzturēšanas pamatnosacījumus izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un attīstības stratēģiju. Rezervāta pārstāvju vadībā tika izstaigāta arī līdzās esošā dabas taka, kas, kopā ar tajā esošo putnu novērošanas torņa zemāko līmeni, pielāgota un pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taka veidota no vairākiem segumiem (speciāla grants, koks, plastikāta materiāls), ar mērķi laika gaitā noteikt optimāli piemērotāko. Šobrīd somu kolēģi kā piemērotākos materiālus atzina speciālo granti un koku, jo plastikāta segums, lai arī potenciāli izturīgāks, tomēr lietus laikā ir slidens un apgrūtina pārvietošanos. Gar taku ir izvietotas informācijas zīmes ar informāciju par rezervātā mītošiem putniem, dzīvniekiem un augiem, taču informācija šobrīd nav pieejama Braila rakstā un audio ierakstu veidā. Tajā pašā laikā rezervāta pārstāvji minēja, ka plāno izveidot iespēju sagatavot informāciju audio ierakstu veidā (skanējami QR kodi). Nuuksio Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Somijas Dabas centru “Haltia”, kura pārstāvji sniedza informāciju par parku, dabas centru, dabas tūrisma jautājumiem, kā arī paša centra un parka dabas taku un objektu pieejamību. Centrs “Haltia” uzbūvēts 2013.gadā un 2015.gadā saņēmis Eiropas gada muzeju nomināciju kā ilgtspējīgākā ēka. Pats centrs pārsteidza dalībniekus ar tā mūsdienīgo veidolu, ilgtspējīgo koncepciju, mūsdienīgajām ekspozīcijām, kas saistošā un atraktīvā veidā stāsta par somu dabas bagātībām un vērtībām. Pēc iepazīšanās ar centru un tā ekspozīcijām, dalībnieki devās centra tuvumā esošās 2 km garās dabas takas apskatē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur dalībniekiem pievienojās arī parka reindžere - meitene ratiņkrēslā. Arī vienam no dalībniekiem bija iespēja mērot dabas taku dabas centra piedāvātajā ratiņkrēslā, lai pēc dabas takas apskates kopā pārrunātu tās piemērotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vispārējos taku pielāgošanas izaicinājumus un vajadzības. Dabas takas apskati apgrūtināja negaiss, un pierādījās apstāklis, ka grūtākos maršrutos cilvēkiem ratiņkrēslos lieti noder pavadonis – vai nu kāds no pašu cilvēkiem, vai parka piedāvāts palīgs. Tāpat arī dalībniekiem bija iespēja pārliecināties, ka pat 1 cm slīpuma atšķirība var būtiski ietekmēt takas izbraukšanas iespējas, tāpat ir svarīgs arī takas segums un uzturēšanas darbi (zāles izpļaušana takas malās, lapu novākšana utml.). Šajā dabas parkā dalībnieki apmeklēja arī apmeklētāju informācijas namiņu parka teritorijā, kurā papildus informācijai par parkā sastopamajiem dzīvniekiem un augiem, bija izvietota arī informācija Braila rakstā, kā arī nodrošināta pieeja skatu laukumam un atpūtas un ugunskura vietām ezera krastā cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt Puurijärvi-Isosuo Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par parka veiksmīgi izveidoto sadarbību ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai. Kurjenrahka Nacionālajā parkā dalībnieki apskatīja speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidoto dabas laipu, kas ved uz Savojärvi ezeru, pieejamo atpūtas vietu un ekspozīciju. Laipas sākumā bija izvietotas arī labierīcību telpas, kas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laipa noslēdzās ar piekļuves platformu ezeram virs ūdens, kas bija labiekārtota tā, lai sniegtu iespēju arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piekļūt ezeram (peldēties) un laivai (iekāpt/izkāpt, vizināties pa ezeru). Teijo Nacionālajā parkā dalībnieki apmeklēja 600 m garo dabas taku ar noslēgumā labiekārtotu atpūtas vietu pie ezera ar makšķerēšanas iespējām, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur apmeklētāji ezerā nomakšķerēto lomu var arī uz vietas iztīrīt un pagatavot. Dalībnieki atzina, ka vizīte sniedza ārkārtīgi vērtīgu pieredzi, jo tikai pašiem izmēģinot atsevišķu taku posmu ratiņkrēslā un diskutējot ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām par viņu vajadzībām un iespējām, ir iespējams saprast, kā pareizi veidot dabas objektu pieejamību, jo pat niecīgs 1cm takas slīpums var būtiski apgrūtināt takas izbraukšanas iespējas. Tajā pašā laikā dalībnieki atzīmēja, ka Somijas dabas objektu apsaimniekošanas prakse parāda, ka pieejamības nodrošināšanai ne vienmēr nepieciešams investēt milzīgus resursus. Rezultātu ir iespējams panākt arī ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, kas, savukārt, ļauj palielināt pieejamību, kaut vai minimālā līmenī, taču pēc iespējas vairāk dabas objektiem (piem., sākotnēji nodrošinot iespēju piekļūt dabas objektiem cilvēkiem ar pavadoņiem un tad pakāpeniski laika gaitā uzlabojot piedāvāto iespēju klāstu). Lai gan vairumam no Somijas dabas takām ir uzstādīti apmeklētāju skaitītāji, tomēr, kā atzīmēja Somijas kolēģi, tie veic tikai kopējo apmeklētāju skaita uzskaiti, neizdalot cilvēku ar īpašām vajadzībām skaitu, kas būtu būtiski konkrēto dabas objektu pieejamības un reģiona sociālekonomisko attīstības pasākumu plānošanas aspektā. Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.
Projekts "Dabas tūrisms visiem (Unigreen)" Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tiek īstenots ar INTERREG Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenošanā piedalās Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).
Dabas taku saraksts Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā List Of the Nature trails at Kurzemes plānošanas reģions homepage
Informāciju sagatavojusi: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: | Kurzemes plānošanas reģions |
Fonds: | INTERREG V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam www.latlit.eu |
Projekta pieteikumu iesniegšana | No 2019. gada 8. aprīļa līdz 8. maijam |
---|---|
Projekta realizācijas laiks: |
No 2019. gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim |
Projektu kopējās izmaksas: |
4000,00 EUR
Pašvaldība 2019. gadā piešķir finansējumu viena projekta realizācijai – līdz 500,00 EUR
|
Projekta mērķis: | Sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotāju idejām, kas paredzētas, lai uzlabotu un pilnveidotu Skrundas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi. |
Aktivitātes: |
Projekta pieteikumu var iesniegt:
Viens pretendents izsludinātā konkursa ietvaros var iesniegt tikai 1 (vienu) projekta pieteikumu.
Projektu konkursa līdzekļi var tikt piešķirti šādām jomām:
|
Dokumenti: |
|
Sadarbības iestāde: | |
Fonds: |
Skrundas novadā krastā reiz izkāpis unikāls dzīvnieks, dinozauru priekštecis - stega. Pirmais šāds četrkājainais reptilis no pasaules okeāna uz sauszemes izkāpis pirms apmēram 360 miljoniem gadu.
Unikālajam dzīvniekam pēc šiem daudziem miljoniem gadu ir dota iespēja atdzimt, atdzimt ziedu skulptūras, pastaigu takas un dažādu citu dabas objektu veidolā. Lai šo ideju īstenotu, Skrundas novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Mini SD” un SIA “Skrundas komunālā saimniecība” ir izveidojusi pirmo Ziedu stegu pie Skrundas autoostas, kuru jau šobrīd var apskatīt ikviens interesents un iztēloties, kāds šis reptilis reiz ir izskatījies.
Ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo labo pieredzi, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kuras studenti 2015. gadā izstrādāja Skrundas pilsētas Stūra, Ventas un Liepājas ielu kvartāla attīstības koncepciju, arī šoreiz tika uzrunāti LLU jaunieši. Š.g. 3. maijā studenti bija ieradušies Skrundā, lai novērtētu situāciju, klātienē izstaigātu Ventas kalnu un izbūvēto “sajūtu taku”, apskatītu Ventas stegas maketu Skrundas muižā un saņemtu darba uzdevumu no pašvaldības Attīstības nodaļas speciālistiem. Smēlušies idejas, studenti devās mājup, lai studiju kursa darba ietvaros izstrādātu priekšlikumus Ventas kalna publiskās teritorijas labiekārtošanai, iekļaujot tajā vides objektu - Venta stega. Rezultātus devāmies apskatīt un idejas uzklausīt klātienē LLU Vides un būvzinātņu fakultātē.
Jāuzteic studentu ieguldītais darbs un interesantie risinājumi, ar kuriem aicinām ikvienu iepazīties mūsu mājaslapas sadaļā Projekti. Studenti piedāvā pastaigu takas attīstības koncepcijā ietvert tādus elementus kā skatu rāmi, dažādus laipas risinājumus gar Ventas upi – no koka laipas līdz pat stikla tiltam, - strūklakas, apstādījumus un citus interesantus dizaina elementus. Pēc LLU mācībspēku iniciatīvas tiek apsvērta iespēja slēgt sadarbības līgumu par studentu piesaisti publisku teritoriju plānošanai.
Interesantākais un piemērotākais Venta stega risinājums, iespējams, tiks realizēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Visit Venta” LLI-293 ietvaros.
Informāciju sagatavojusi: Gita Rubežniece-Zute, Attīstības nodaļas vadītāja
Iveta Rozenfelde, sabiedrisko attiecību speciāliste
Projekts uzsākts: | 2017. gada 28. novembris |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
43036,96 EUR
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Projekta 1. kārta – pamatu liešana un torņa konstrukcijas uzstādīšana plānota no 28.11.2017. līdz 30.03.2018., bet 2. kārta – klinšu kāpšanas torņa aprīkošana plānota no 01.04.2018. līdz 20.05.2018. Projekta īstenošanas termiņš 04.01.2017. – 31.08.2018. Projektu atbalsta: Eiropas Savienība, LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests un biedrība „Darīsim paši!”. Projektu līdzfinansē Skrundas novada pašvaldība. Projektu realizē Nīkrāces pamatskolas jauniešu biedrība „Bites”. Sadarbības partneri: SIA „Pils M arhitekti” (Rīga) – tehniskais projekts, SIA „AVA” (Kuldīga) - būvniecība, SIA „AMG montāža” un Ivars Silacērps (Liepāja) - būvuzraudzība, SIA „Murus” (Līči, Stopiņu novads) – torņa ekipējums un aprīkojums, SIA „Māras druka” (Kuldīga) – projekta plāksne, Skrundas novada attīstības nodaļa un būvvalde. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 43036,96 eiro. Nīkrāces pamatskolas jauniešu biedrības ”Bites” projekta vadītāja Svetlana Rudzīte
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde | Eiropas Savienība, LR Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests un biedrība „Darīsim paši!” |
Projekts uzsākts: | 2015. gada decembris |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
215 578,99 EUR
55 230,98 EUR
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Kopējās projekta izmaksas 215 578,99 EUR, no tiem attiecināmais finansējums 178 164,46 EUR. Projektā paredzēts pārbūvēt Skrundas novada pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu "Dārzi purvā" Skrundā 5700m apjomā. Zemes grunts izstrāde ar mehānismiem, melioratīvā būvniecība. Lai paaugstinātu pārbūvējamās meliorācijas sistēmas efektivitāti, tiks izbūvēts arī sedimentācijas dīķis. Nosusināmā platība 30,3ha. Projekta īstenošanas laiks – no 2015. gada decembra līdz 2016. gada decembrim. Projekta hronoloģija 2016. gada 4. janvārī Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par projekta “Meliorācijas sistēmas “Dārzi purvā” pārbūve Skrundā” apstiprināšanu.
Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde | LAD |
Projekts uzsākts: | 2015. gada decembris |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
160 000,00 EUR
57 329,84 EUR
|
Projekta mērķis: | Uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, pilnveidojot jauniešu darbības kapacitāti reģionālajā un pašvaldības līmenī |
Aktivitātes: |
Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai Kopējās projekta izmaksas – 160 000,00 EUR, no tām pašvaldības līdzfinansējums 57 329,84 EUR.
Projekta īstenošanas laiks – no 2015. gada decembra līdz 2016. gada decembrim.
Projekts "Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra izveide Skrundā" Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai Skrundas novada pašvaldība ir realizējusi projektu "Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra izveide Skrundā" Informāciju sagatavoja: Projekts "Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra izveide Skrundā" Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai 2016.gada 20.decembrī tika noslēgta “Vienošanās par 2015.gada 30.novembra līguma Nr.4-7/21 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas aktivitātes “Multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveide” apakšprojekta “Multifunkcionāla jaunatnes iniciatīvu centra izveide Skrundā” par papildus finansējumu inventāra iegādei 1350,00 EUR vērtībā. Informāciju sagatavoja:
Projekta hronoloģija 2015. gada 30. novembrī Skrundas novada pašvaldība un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra noslēdz finansēšanas līgumu par apakšprojekta “Multifunkcionāla jaunatnes iniciatīvu centra izveide Skrundā” īstenošanu.
Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde | JSPA |
Projekts uzsākts: | 2013. gada 10 decembris |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
2 111 827,00 EUR
0,00 EUR
|
Projekta mērķis: | stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu mācīties salīdzinot sistēmu, kas ir balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, mācīties salīdzinot sistēmas ietvaros iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām. |
Aktivitātes: |
Skrundas novada pašvaldība iekļauta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izvēlēto 9 pilotpašvaldību sarakstā, kuras laikā no 2013. gada 10. decembra līdz 2016. gada 30. aprīlim sadarbībā ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju (Kommunesektorens organisasjon – KS) un Valsts Reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) īstenoja projektu "Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana". Projekta gaitā tika paredzēts izveidot lietpratīgas pārvaldības veicināšanas sistēmu – mācīties salīdzinot (benchlearning) sistēmu - rīku pašvaldību veiktspējas uzlabošanai, iesaistot pašvaldību politiķus un darbiniekus inovatīvas pārvaldības procesā. Mācīties salīdzinot sistēma stimulē iniciatīvu no apakšas, aktivizē vietējos politiķus un darbiniekus darboties teritorijas iedzīvotājiem apsolīto mērķu tuvināšanā. Projekta mērķis - stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu mācīties salīdzinot sistēmu, kas ir balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, mācīties salīdzinot sistēmas ietvaros iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām. Ievietots 14.04.2016.
Ievietots 04.03.2016. Decembris/Janvāris/Februāris Projekta aktivitātes
Ievietots 01.12.2015. Augusts/Septembris/Oktobris/Novembris Projekta aktivitātes
Ievietots 16.07.2015. Aprīlis/Maijs/Jūnijs Projekta aktivitātes
Ievietots 09.04.2015. Decembris/Janvāris/Februāris/Marts Projekta aktivitātes
Ievietots 04.12.2014. Augusts/Septembris/Oktobris/Novembris Projekta aktivitātes
Ievietots 06.08.2014. Aprīlis/Maijs/Jūnijs/Jūlijs Projekta aktivitātes
Ievietots 03.04.2014. Janvāris/Februāris/Marts Projekta aktivitātes
Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija,
Valsts Reģionālās attīstības aģentūra (VRAA)
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
4840,00 EUR
1240,00 EUR
|
Projekta mērķis: | Skrundas novada zivju resursu aizsardzības uzlabošana, iegādājoties aprīkojumu |
Aktivitātes: |
Ar Zemkopības ministrijas vēstuli 11.09.2015. Nr.4.3-11e/2981/2015 tika apstiprināts Skrundas novada pašvaldības projekts “Aprīkojuma iegāde zivju resursu aizsardzībai Skrundas novada pašvaldībā”. Projekta mērķis ir Skrundas novada zivju resursu aizsardzības uzlabošana, iegādājoties aprīkojumu. Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
18 685 EUR
5 485,00 EUR
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 "Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" ietvaros Skrunda ir viena no 89 novadu pašvaldībām, kurā 2015. gadā pakāpeniski tiek izveidots Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VVKAC). Šeit ir plānota noteiktu valsts pakalpojumu sniegšana uz pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienību bāzes. VVKAC iedzīvotāji varēs iesniegt dokumentus vairākām valsts iestādēm, kā arī saņemt pašvaldību darbinieku konsultācijas par valsts pakalpojumiem. Skrundas novadā valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs darbosies Skrundas novada pašvaldībā Raiņa ielā 11, Skrundā. Dotāciju paredzēts izlietot:
Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde | VARAM |
Projekts uzsākts: | 2011. gada 20 decembris |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
60 799,40 LVL
9 119,91 LVL
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Ievietots 07.11.2015. |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: V/a "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra"
Projekts uzsākts: | 2012. gada 30. augusts |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
3 302 371,75 EUR
956 380,14 EUR
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Projekts „Ventas un Liepājas ielu (A9) rekonstrukcija Skrundā, Skrundas novadā” Projekta hronoloģija: 2012.gada 4. jūlijs - LR Satiksmes ministrijas lēmums par projekta apstiprināšanu 2014. gada septembris-novembris - Notiek aktīva būvniecība: izbūvētas 2/3 no lietusūdens kanalizācijas; izbūvēti elektrības kabeļi un uzstādīti apgaismojuma balsti; veikta daļas no ceļa seguma apakškārtas izbūve un asfalta apakškārtas izbūve; daļēja apvienotā gājēju un velobraucēju celiņa izbūve.
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: Satiksmes ministrija
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
308798,44 EUR
151 158,28 EUR
|
Projekta mērķis: | Oglekļa dioksīda emisiju samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu 0.42 kgCO2/EUR gadā, līdz ar to CO2 ietaupījums ir 66209.48 kgCO2/gadā. |
Aktivitātes: |
Skrundas novada pašvaldības iestāde "Nīkrāces pamatskola" ir uzsākusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu Nr. KPFI – 15.3/123 "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Nīkrāces pamatskolā" īstenošanu. Projekta mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot Nīkrāces pamatskolas ēkas energoefektivitāti, veicot Nīkrāces pamatskolas ēkai Dārza ielā 3, Nīkrāces pagastā, Skrundas novadā, kompleksus energoefektivitātes pasākumus. Īstenojamās aktivitātes:
Piegādātais enerģijas ietaupījums ir plānots 76198 kWh. Projekta kopējais izmērāmais mērķis: oglekļa dioksīda emisiju samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu 0.42 kgCO2/EUR gadā, līdz ar to CO2 ietaupījums ir 66209.48 kgCO2/gadā. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas EUR 308798.44, no tām EUR 307890.94 ir attiecināmās izmaksas un KPFI finansējums ir EUR 157640.00, pārējo finanšu summu sedz Skrundas novada pašvaldība. Ievietots 12.09.2014. Skrundas novada pašvaldība veic iepirkumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta Nr. KPFI – 15.3/123 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Nīkrāces pamatskolā” būvniecības īstenošanai. Ievietots 20.11.2014. Skrundas novada pašvaldības izglītības iestāde Nīkrāces pamatskola ir noslēgusi 15.10.2014. līgumu ar SIA „Pretpils” par būvniecības veikšanu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētajā projektā Nr. KPFI – 15.3/123 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Nīkrāces pamatskolā” būvniecības īstenošanai. Līgumā paredzēts, ka visi būvdarbi tiks pabeigti līdz 2014. gada decembra beigām. Pašreiz objektā aktīvi notiek šādas aktivitātes:
Ievietots 30.01.2015. Skrundas novada pašvaldības izglītības iestāde Nīkrāces pamatskola ir realizējusi projektu Nr. KPFI – 15.3/123 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas Nīkrāces pamatskolā”. Projektā ir veiktas šādas aktivitātes:
Projekta kopējās izmaksas ir EUR 389489,15, no kurām attiecināmās izmaksas ir EUR 305668,57, kur KPFI finansējums ir (51,12%) 156502,31 EUR un finansējuma līdzfinansējums ir EUR 149166,26 (48,80%). Projekta neattiecināmās izmaksas ir EUR 83820,58. Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: SIA "Vides investīciju fonds"
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
525289,78 EUR
231067,08 EUR
|
Projekta mērķis: | siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot Skrundas vidusskolas ēkas energoefektivitāti, veicot Skrundas vidusskolas ēkai Liepājas ielā 12, Skrundā, kompleksus energoefektivitātes pasākumus. |
Aktivitātes: |
Skrundas novada pašvaldības iestāde "Skrundas vidusskola" ir uzsākusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu Nr. KPFI – 15.3/104 "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas vidusskolā" īstenošanu. Projekta mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot Skrundas vidusskolas ēkas energoefektivitāti, veicot Skrundas vidusskolas ēkai Liepājas ielā 12, Skrundā, kompleksus energoefektivitātes pasākumus. Īstenojamās aktivitātes:
Piegādātais enerģijas ietaupījums ir plānots 259289 kWh. Projekta kopējais izmērāmais mērķis: oglekļa dioksīda emisiju samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu 0,42 kgCO2/EUR gadā, līdz ar to CO2 ietaupījums ir 124054,76 kgCO2/gadā. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas EUR 525289.78, no tām EUR 447031.46 ir attiecināmās izmaksas un KPFI finansējums ir EUR 294222.70, pārējo finanšu summu sedz Skrundas novada pašvaldība. Ievietots 12.09.2014. Skrundas novada pašvaldība veic iepirkumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta Nr. KPFI – 15.3/104 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas vidusskolā” būvniecības īstenošanai. Ievietots 20.11.2014. Skrundas novada pašvaldības izglītības iestāde Skrundas vidusskola ir noslēgusi 15.10.2014. līgumu ar SIA „Pretpils” par būvniecības veikšanu projektā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētajā projektā Nr. KPFI – 15.3/104 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas vidusskolā”. Līgumā paredzēts, ka visi būvdarbi tiks pabeigti līdz 2014.gada decembra beigām. Patreiz objektā aktīvi tiek veiktas šādas aktivitātes:
Ievietots 30.01.2015. Skrundas novada pašvaldības izglītības iestāde Skrundas vidusskola ir realizējusi projektu Nr. KPFI – 15.3/104 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas vidusskolā”. Projektā ir veiktas šādas aktivitātes:
Projekta kopējās izmaksas ir EUR 538872,81, no kurām attiecināmās izmaksas ir EUR 444344,43, kur KPFI finansējums ir (65,817001% ) 292454,18 EUR un finansējuma līdzfinansējums ir EUR 151890,25 (34,182999%). Projekta neattiecināmās izmaksas ir EUR 94528,38. Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: SIA "Vides investīciju fonds"
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
287 566,39 EUR
166 389,21 EUR
|
Projekta mērķis: | siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot kultūras nama ēkas energoefektivitāti, veicot Skrundas kultūras nama ēkai Lielā ielā 1a, Skrundā, kompleksus energoefektivitātes pasākumus. |
Aktivitātes: |
Skrundas novada pašvaldības iestāde “Skrundas kultūras nams” ir uzsākusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu Nr. KPFI – 15.3/105 "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas kultūras namā" īstenošanu. Projekta mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot kultūras nama ēkas energoefektivitāti, veicot Skrundas kultūras nama ēkai Lielā ielā 1a, Skrundā, kompleksus energoefektivitātes pasākumus. Īstenojamās aktivitātes:
Piegādātais enerģijas ietaupījums ir plānots 192800 kWh. Projekta kopējais izmērāmais mērķis: oglekļa dioksīda emisiju samazinājums attiecībā pret projektam pieprasīto finanšu instrumenta finansējumu 0,42 kgCO2/EUR gadā, līdz ar to CO2 ietaupījums ir 50 899,20 kgCO2/gadā. Būvdarbus saskaņā ar iepirkumu procedūras rezultātiem veic SIA "Latvijas Energoceltnieks", plānotais darbu pabeigšanas termiņš ir 2014. gada 31. decembris. Autoruzraudzību veic SIA "Struņķkrogs" pārstāvis Dainis Šēlis, būvuzraudzību objektā nodrošina SIA "Campaign" norīkots pārstāvis Aleksandrs Ansons. Projekta kopējās izmaksas, ņemot vērā iepirkumu procedūru, ir plānotas EUR 304867,91, no tām EUR 230287,30 ir attiecināmās izmaksas un KPFI finansējums ir EUR 121177,18, pārējo finanšu summu sedz Skrundas novada pašvaldība. Ievietots 20.09.2014. Skrundas novada pašvaldība veica iepirkumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu Nr. KPFI – 15.3/105 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas kultūras namā” būvniecības īstenošanai un 2014.gada 15.septembrī noslēdza līgumu ar SIA ”Latvijas Energoceltnieks”. Ievietots 20.11.2014. Skrundas kultūras namā pašreiz notiek ļoti aktīva darbība projekta Nr. KPFI – 15.3/105 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas kultūras namā” ietvaros. Objektā novembra mēnesī tiek veiktas šādas aktivitātes:
Ievietots 30.01.2015. Skrundas novada pašvaldības iestāde Skrundas kultūras nams ir realizējusi projektu Nr. KPFI – 15.3/105 “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Skrundas kultūras namā”. Projektā ir veiktas šādas aktivitātes:
Projekta kopējās izmaksas ir EUR 304867,91, no kurām attiecināmās izmaksas ir EUR 230287,30, kur KPFI finansējums ir (52,620001% ) 121177,18 EUR un finansējuma līdzfinansējums ir EUR 109110.12 (47,379999%). Projekta neattiecināmās izmaksas ir EUR 74580,61. Informāciju sagatavoja: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: SIA "Vides investīciju fonds"
Projekts uzsākts: | 2014. gada 7. jūlijā |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
52 432,02 EUR
15 432.02 EUR
|
Projekta mērķis: |
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētais projekts Nr. KPFI – 16/117 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā Skrundas novadā" Skrundas novada pašvaldība realizē Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu Nr. KPFI – 16/117 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā Skrundas novadā". Projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu Skrundas novadā, atbalstot transportlīdzekļu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un kuru SEG emisijas ir 0 kg/km. Projekta mērķa aktivitāte ir iegādāties 2 jaunus rūpnieciski ražotus M1 kategorijas vienas markas elektromobiļus pašvaldības struktūrvienības vajadzībām. Kopējās projekta izmaksas ir paredzētas 52432.02 EUR, kas ir arī projekta attiecināmās izmaksas. KPFI finansējums ir 70.567565% 37000.00 EUR un pašvaldības finansējums - 29.432435% 15432.02 EUR. Projekta īstenošanas termiņš ir 2014. gada 31. decembris. Ievietots 19.11.2014. Skrundas novada pašvaldība ir realizējusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu Nr. KPFI – 16/117 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā Skrundas novadā". Projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu Skrundas novadā, atbalstot transportlīdzekļu, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un kuru SEG emisijas ir 0 kg/km. Projekta mērķa aktivitāte ir iegādāties 2 jaunus rūpnieciski ražotus M1 kategorijas vienas markas elektromobiļus pašvaldības struktūrvienības vajadzībām. Veicot iepirkuma procedūru pēc PIL 8.2 panta Skrundas novada pašvaldība 2014. gada 7. jūlijā noslēdza līgumu ar SIA "Moller Auto Latvia" par 2 jaunu elektromobiļu iegādi Volkswagen Up! par kopēju summu 50590.00 EUR (t.sk. PVN 21%). |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: SIA "Vides investīciju fonds"
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
50 000,00 Ls
0,00 Ls
|
Projekta mērķis: | Paaugstināt teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti Skrundas un Kuldīgas novados, izstrādājot kvalitatīvas un saskaņotas vidēja termiņa integrētas attīstības programmas |
Aktivitātes: |
Pamatojoties uz LR likuma „Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 1. punktu, kas nosaka, ka “lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību”, Attīstības plānošanas likuma 6. panta ceturto daļu, kas nosaka, ka “ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka attiecīgās teritorijas ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu, bet vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos - vidēja termiņa prioritātes un to īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu” un Reģionālās attīstības likuma 13.pantu, kas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un Eiropas Sociālā fonda darbības programmas ”Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumu 1.5.3.2. aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” projektā „Skrundas un Kuldīgas novadu teritorijas attīstības programmu izstrāde 2014.-2020.” Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/078, atklāti balsojot, „par” - 8 (Gunta STEPANOVA, Andris Vilnis SADOVSKIS, Rudīte KRONLAKA, Ainārs ZANKOVSKIS, Aldona ZĪDERE, Ivars GRUNDMANIS, Inta BERGMANE, Nellija KLEINBERGA), „pret” - nav, „atturas” - 2 (Santa LENCBERGA, Juris JAUNZEMS), Skrundas novada dome nolemj: |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: VRAA
Projekts uzsākts: | 2013. gada augustā |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
67 559,93 Ls
22 684,01 Ls
|
Projekta mērķis: | Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana veicot gaismekļu nomaiņu Skrundas novada pašvaldības ielās Skrundā – Kalēju ielā, O.Kalpaka ielā, Parka ielā, Ziedu ielā, Smilšu ielā, Robežu ielā un Sporta ielā, kur kopējais CO2 samazinājums būs 8,90t/gadā. |
Aktivitātes: |
2013.gada augustā, Skrundas novada pašvaldība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un SIA „Vides investīciju fonds”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.408 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projekta atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” noslēdza līgumu par projekta „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Skrundas novada pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā ar identifikācijas Nr.KPFI – 13.1/26. |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: VARAM
Projekts uzsākts: | 2013. gada janvārī |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
3628,02 Ls
544,20 Ls
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
2013.gada janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.490 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi „papildinājuma 3.5.1.2.1. apakšaktivitāti „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”, Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par Kohēzijas fonda vadību, kā arī uz Atbildīgās iestādes 2012.gada 27. Jūlija lēmumu Nr.600 par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta iesniegumu „Sadzīves atkritumu izgāztuves „Sniedzes” 62828/1251/PPV Rudbāržu pagastā, Skrundas novadā monitoringa sistēmas izveide” (identifikācijas Nr.3DP/3.5.1.2.1/12/IPIA/VARAM/019) Skrundas novada pašvaldība ir uzsākusi projekta realizāciju „Sadzīves atkritumu izgāztuves „Sniedzes” 62828/1251/PPV Rudbāržu pagastā, Skrundas novadā monitoringa sistēmas izveide”.
2013.gada janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.490 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi „papildinājuma 3.5.1.2.1. apakšaktivitāti „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”, Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par Kohēzijas fonda vadību, kā arī uz Atbildīgās iestādes 2012.gada 27. Jūlija lēmumu Nr.600 par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta iesniegumu „Sadzīves atkritumu izgāztuves „Sniedzes” 62828/1251/PPV Rudbāržu pagastā, Skrundas novadā monitoringa sistēmas izveide” (identifikācijas Nr.3DP/3.5.1.2.1/12/IPIA/VARAM/019) Skrundas novada pašvaldība ir uzsākusi projekta realizāciju „Sadzīves atkritumu izgāztuves „Sniedzes” 62828/1251/PPV Rudbāržu pagastā, Skrundas novadā monitoringa sistēmas izveide”.
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: VARAM
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
83 366,13 EUR
14 711,67 Ls
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: Apvienotais tehniskais sekretariāts
Projekts uzsākts: | 2011. gada 11. novembrī |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
24 400,00 Ls
6400,01 Ls
|
Projekta mērķis: | Rekonstruēt skvēru pie Skrundas kultūras nama, uzlabojot pilsētvides ainavu |
Aktivitātes: |
2012.gada 23.martā Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprināja Skrundas novada pašvaldības iesniegto projektu Nr. 11-02-L32100-000243 „Skvēra rekonstrukcija pie Skrundas kultūras nama”. 2011.gada decembris:
2012.gada marts:
2012.gada aprīlis:
2012.gada maijs – pulksteņa atklāšana Skrundas novada svētku laikā |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD
Projekts uzsākts: | 2011. gada novembrī |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
194 900,00 Ls
51 121,31 Ls
|
Projekta mērķis: | Skrundas estrādes apkārtējās teritorijas labiekārtošana, nodrošinot pamatpakalpojumus Skrundas novada pašvaldības teritorijā, veicinot sociālo integrāciju un sekmējot Skrundas novada ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. |
Aktivitātes: |
2011.gada 2.augustā Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprināja Skrundas novada pašvaldības iesniegto projektu Nr. 11-02-L32100-000141 „Estrādes rekonstrukcija Skrundas novadā” un 2012.gada 10.februārī apstiprināja projektu 11-02-L32100-000245 „Skrundas estrādes parka teritorijas labiekārtošana”.
2012.gada maijs: tehniskais projekts akceptēts Skrundas novada būvvaldē
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD
Projekts uzsākts: | 2011. gada 26. aprīlis |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
85 000,00 Ls
22 295,08 Ls
|
Projekta mērķis: | Gājēju un autobraucēju drošības paaugstināšanu, veicot Liepu ielas rekonstrukciju, tādējādi uzlabojot infrastruktūras kvalitāti lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos. |
Aktivitātes: |
2011.gada 27.jūnijā Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprināja Skrundas novada pašvaldības iesniegto projektu Nr. 11-02-L32100-000137 „Liepu ielas rekonstrukcija Rudbāržu pagastā Skrundas novadā”. Projekta hronoloģija:
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD
Projekts uzsākts: | 2011. gada 26. aprīlis |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
64 724,39 Ls
16 976,92 Ls
|
Projekta mērķis: | Gājēju un autobraucēju drošības paaugstināšanu, veicot Jubilejas ielas rekonstrukciju, tādējādi uzlabojot infrastruktūras kvalitāti lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos. |
Aktivitātes: |
2011.gada 27.jūnijā Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprināja Skrundas novada pašvaldības iesniegto projektu Nr. 11-02-L32100-000145 „Jubilejas ielas rekonstrukcija Rudbāržu pagastā Skrundas novadā”.
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD
Projekts uzsākts: | 2009.gada 15.decembrī |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
38732,48 Ls
0,00 Ls
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: | 2009.gada 15.decembrī Skrundas novada pašvaldība un Valsts izglītības attīstības aģentūra noslēdza līgumu par projekta „Izglītības iestāžu informatizācija” realizāciju. Projekta ietvaros ir plānots iegādāties 30 stacionāros datorus, 8 portatīvos datorus, 4 multimediju tehnikas un attīstīt 4 lokālos datortīklus. Projekta aktivitātes tiek īstenotas pēc MK 2008.gada 5.augusta noteikumiem Nr.649 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.2 apakšaktivitāti „Izglītības iestāžu informatizācija”. Projektā ir iesaistītas 5 Skrundas novada izglītības iestādes: Skrundas vidusskola, O.Kalpaka Rudbāržu pamatskola, Nīkrāces pamatskola, Jaunmuižas pamatskola un Rudbāržu sanatorijas internātpamatskola – rehabilitācijas centrs. Projektu ir plānots realizēt līdz 30.06.2012 |
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: VIAA
Projekts uzsākts: | 2011. gada 11. novembrī |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
121 495,91 Ls
18 224,38 Ls
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
Skrundas novada pašvaldība ir realizējusi Kohēzijas fonda projektu „Sadzīves atkritumu izgāztuves „Skrunda” rekultivācija Skrundas pilsētā ar lauku teritoriju 62297/1445/VPP”. |
Rezultāti: | .31. maijā tika pabeigti laika apstākļu dēļ atliktie darbi sadzīves atkritumu izgāztuvē „Skrunda”. Projektā izvirzītie mērķi ir sasniegti - izgāztuve „Skrunda” ir atbilstoši 2006.gada 13.jūnija MK noteikumu Nr. 474 prasībām rekultivēta. To apliecina arī Valts Vides Dienests veicot dokumentu pārbaudi un vietas apskati. Izgāztuves platība bija 2ha , bet pēc rekultivācijas darbu veikšanas ir kļuvusi tikai par aptuveni 1ha lielu uzbērumu, kas sevī glabā apmēram 85 tūkstošus sadzīves atkritumus. |
Sadarbības iestāde: Vides ministrija
Projekts uzsākts: | |
---|---|
Projekta kopējās izmaksas: |
162 949,64 Ls
61 947,79 Ls
|
Projekta mērķis: | |
Aktivitātes: |
|
Rezultāti: | . |
Sadarbības iestāde: LAD