“Esi viens no” ar Ilzi Fricsoni

Skrundeniece Ilze Fricsone ir SIA "TRIK DESIGN" īpašniece, bet pati sevi dēvē par uzņēmīgu cilvēku. Pēc prombūtnes Nīderlandē viņa ar ģimenei atgriezusies uz dzīvi Skrundā, kur veiksmīgi veido savu biznesu, bauda Ventas tuvumu un meža sniegto mieru. Pavisam drīz sāksies viņas eksperimenti dārzā. Ilze saka, ka viņai nav izveidojies savs dzīves moto, bet foršām lietām un nodarbēm laiku vienmēr var atrast.

Sirdij tuva un mīļa vieta

“Gribētos jau teikt, ka esmu dzimusi un augusi skrundeniece, bet patiesībā piedzimu Aizputē. Bērnību līdz 16 gadu vecumam pavadīju Skrundā. Esmu uzaugusi Ventas krastā, tāpēc upes tuvums man ir komforta zona, bet bez tā man ļoti patīk atrasties mežā. Tur katrā sezonā dodos ar visu ģimeni ogot, sēņot, baudīt ziemas priekus vai vienkārši pastaigāties un apjūsmot dabas varenību. Pret mežu mēs izturamies ar pietāti. Saviem bērniem jau no mazotnes mācu kā sēnīti pareizi griezt, kā odziņu plūkt, un kā pateikt paldies mežam par rūpēm. Ja man šī vieta jāraksturo no loģiskā viedokļa, tad teiktu ka Skrundas trumpis ir ideālā lokācija, jo tā atrodas tieši Kurzemes sirdī. Mēs varam baudīt mieru, klusumu un privātumu, bet tajā pat laikā ērti tikt pie visa nepieciešamā vien 30 min - 1h pavadot ceļā. Raksturojot šo vietu pēc sajūtām, tad teiktu ka tā ir sirdij silta, maza pilsētiņa. Novērtēju uzņēmīgus cilvēkus, kuri par spīti grūtībām izdomā ceļu kā radīt sev un apkārtējiem patīkamu dzīvi.”

Visi kopā

“Mans ģimenes kodols sastāv no četriem cilvēkiem - manis, vīra un diviem dēliem, bet par tuvu ģimeni mēs saucam arī pārējos radus, jo tā sanācis, ka visi no manas un vīra puses laika gaitā pārcēlušies uz dzīvi Kurzemē, un tad satikšanās ikdienā ir visai bieža parādība, tādēļ visi jūtamies ļoti tuvi viens otram. Šķiet ka par īpašiem svētkiem nesaucam nevienus. Svinam visus pēc sajūtām - dažreiz ģimenes kodolā ar mierīgu pavakariņošanu un sarunām, dažreiz sarīkojam pasākumu ar lielo ģimeni kur kopīgi spēlējam spēles vai izdomājam atrakcijas. Galvenais, lai visi justos labi. Ja jārunā par hobijiem, tad man tas ir ļoti sezonāls. Jaunākais dēls to sauc par dārzošanu. No marta sākuma līdz augusta beigām mani visbiežāk var atrast siltumnīcā. Esmu vēl mācību procesā par dārzniecību, bet tā mani ārkārtīgi nomierina un palīdz sakārtot domas. Prieks par katru izdevušos eksperimentu dārzā, jo tas mani uzlādē ilgam laikam.”

Domāt par savu biznesu

“Esmu pabeigusi Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu, kurā ieguvu vidējo speciālo izglītību - formas tekstila dizaina speciāliste. Pabeidzot pamatskolu zināju, ka nevēlos mācīties vienkārši vidusskolā, vēlējos jau izmēģināt vai man patīk profesija, kuru tolaik biju noskatījusi. Gūtās zināšanas un prasmes man ļoti patīk un dzīvē bieži vien noder, tomēr, darba tirgus Latvijā šai profesijai ir ļoti piesātināts, un atrast darbu ir un bija ļoti sarežģīti. Pēc mācībām nolēmu sekot mīlestībai un devos savam vīram līdzi uz Nīderlandi, kur viņš studēja, bet es vēroju kultūru un guvu pieredzi dažādās profesijās - strādāju par auklīti, par uzkopēju privātmājās, par bārmeni, viesmīli līdz nokļuvu uzņēmumā, kurš nodarbojās ar ēdiena dizainu. Viņi dažādu pasākumu ietvaros, interesantā veidā pasniedza neparastu ēdienu. Tur sapratu, ka arī vēlos dibināt savu kompāniju un vadīt to tikpat forši, kā tolaik mani priekšnieki. Atgriežoties Latvijā, sapratu, ka darbu joprojām atrast ir neiespējami, pie tam Kurzemes reģionā. Alga ir piecas reizes mazāka kā tā, kuru saņēmu dzīvojot ārzemēs, tāpēc nācās domāt, ko varam piedāvāt. Vīrs studiju laikā bija apguvis 3D modelēšanu un bijām jau iemēģinājuši roku 3D drukā, tad nolēmām, ka ar šo ideju varam sākt. Tolaik Latvijā vēl neviens publiski šādu pakalpojumu nepiedāvāja. Sākotnēji veidojām vāzes un dažādas dekorācijas, bet tās uzrunāja tikai reto. Ar zinātniskās bakstīšanās metodi nonācām pie sava populārākā produkta - cepumu formiņām, kas arī ir mūsu galvenais ienākumu avots. Līdzīgi kā ar hobiju, tad arī par šo varu teikt - foršām lietām idejas un laiku atrast var vienmēr. ”

Kādi ir mīļākie svētki?

“Mīļāko svētku nav. Katru gadu favorīta statusu pārņem citi. Galvenokārt tas atkarīgs no piedzīvotajām emocijām tajos svētkos. Pagājušo gadu tās bija Lieldienas, jo bija īpaši jautras un pilnas smieklu.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģiju dod veiksmīgi padarītie darbi. Kad redzu kādu projektu, kas veiksmīgi noslēdzies, un klients ir priecīgs, tas dod motivāciju un enerģiju nākamajiem darbiem.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Ir tik daudz garšīgu un baudāmu ēdienu, ka vienu izvēlēties nav iespējams, katru sezonu kārojas, kas cits. Ziemā sirdi un vēderu silda mammas gatavotā biešu zupa, pavasarī tie ir dažādi lapu salāti, vasarā varu pārtikt no saviem audzētiem tomātiem, bet rudenī nekas negaršo labāk kā silta ābolmaize ar aukstu pienu.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauna?

“18 gadīgai sev ieteiktu vairāk ieklausīties sevī un vairāk izzināt tās jomas, kuras aizrauj. Tolaik veltīju daudz enerģijas, lai visos priekšmetos būtu labi rezultāti, pat tad ja apzinājos, ka piemēram reliģijas vēsture, mūzikas vēsture vai tamlīdzīgi priekšmeti man noderēs tikai sarunu uzturēšanai. Uzsākot savu biznesu nācās ieguldīt laiku un pūliņus, lai apgūtu to, ko tiešām vēlos, un kas man noder.”