“Esi viens no” ar Niku Rožukalnu
Skrundenieks Niks Rožukalns ir BMX treneris. Viņš bērnību pavadījis Skrundā, bet šobrīd dzīves ceļi aizveduši jaunieti uz Rīgu, kur Latvijas Universitātē tiek studēta sporta zinātne. Viņa dzīves moto: “Nekad nepadoties, jo viss ir iespējams.”
Vieta ar kuru lepoties
“Dzimis esmu Saldū, bet visu bērnību līdz 14 gadu vecumam pavadīju Skrundā. Tālāk mani sportiskie ceļi aizveda uz Valmieru, un nu jau uz Rīgu studēt. Skrundā īpaši mīļas ir vecāku mājas. Ļoti patīk atrasties pie Ventas. Vasarā peldēt, makšķerēt un braukt ar laivu, vēsākā laikā izbaudīt mieru, izraujoties no pilsētas burzmas. Skrunda ir maza, klusa un sportiska pilsēta, kas ļauj baudīt mierīgu dzīvi. Vienmēr patīkami atgriezties Skrundā, lai arī tās ir tikai pāris brīvdienas. Noteikti lepojos ar Skrundas jaunajiem, kā arī nu jau izaugušajiem volejbolistiem. Liels prieks, ka no tik mazas pilsētas mēs spējam savākt tik daudz konkurētspējīgas jauniešu komandas Latvijas līmenī.
Stipra ģimene
“Esmu dzimis lielā ģimenē, mēs esam četri brāļi. Arī manu ģimeni ir papildinājis sunītis Hugo. Ģimene man ir ļoti svarīga, jo zinu, ka vienmēr viņi mani atbalstīs grūtos brīžos, kā arī kopā svinēsim prieka brīžus. Ziemassvētki ir īpašāki svētki, jo tajos vienmēr mēģinām visi būt kopā. Man ļoti patīk ziema un gaidīšanas laiks. Tad viss ir izrotāts, visur ir lampiņas. Eglītes rotāšana arī ir viena no manām mīļākajām svētku aktivitātēm, jo to parasti darām visi kopā. Tas arī rada to patīkamo svētku gaidīšanas laiku un sajūtu.”
Iedvesmot citus
“Šobrīd amatieru līmenī nodarbojos ar BMX riteņbraukšanu, man patīk ik pa laikam uzspēlēt gan volejbolu, gan basketbolu. Daudz laiku pavadu darot fiziskās aktivitātes kopā ar savu sunīti. Tas viss man sniedz pozitīvas emocijas, kā arī dod nepieciešamo adrenalīna devu. Par mana trenera darbu ir tā, ka traumas dēļ nācās pārtraukt profesionālo karjeru, bet es gribēju palikt kaut kādā veidā saistīts ar BMX riteņbraukšanu, tādēļ nolēmu savas iegūtās zināšanas nodot tālāk jaunajai paaudzei. Sporta zinātni izvēlējos studēt, jo vēlējos papildināt savas personīgās zināšanas trenere profesijā. Es ļoti iedvesmojos no sava trenera Mika Puķīša. Viņš bija neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, tāpēc es arī vēlos būt ne tikai labs treneris, bet iedvesmotājs un paraugs, kāds bija mans treneris. Viņš bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izvēlējos šo ceļu. Redzot, ka mans ieguldītais darbs atmaksājas, mani audzēkņi progresē. Viņi ar prieku nāk uz treniņiem, redz mani kā paraugu, un iedvesma tālu nav jāmeklē, jo tā acu priekšā ir."
Kas dod enerģiju?
“Enerģiju man sniedz vēlme sasniegt uzliktos mērķus. Ejot soli pa solim, sasniedzot mazos mērķus, kas lēnam noved pie lielajiem mērķiem.”
Kāds ir mīļākais ēdiens?
“Man ļoti garšo makaroni. Kombinēju tos ar dažādām gaļām un salātiem. Makaroni mājās vienmēr būs.”
Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?
“Vienmēr visā sliktajā atrast labo. Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Visas sliktās un grūtās lietas notiek ar mērķi padarīt tevi par spēcīgāku cilvēku un personību.”