Rubrika “Esi viens no” ar Andri Lisecki
Skrundenieks Andris Liseckis ikdienā strādā par nekustamā īpašuma pārvaldnieku SIA “Skrundas komunālā saimniecība”. Pirms diviem gadiem atgriezies uz dzīvi Skrundā, lai ar stipru gribu un pārliecību veidotu šeit patīkamu vidi sev un citiem. Viņa dzīves moto: “Labāk mēģināt un kļūdīties nekā nepamēģināt un nožēlot.”
Pastāvēt par vietējo
“Esmu dzimis Saldū, bet bērnību pavadījis Skrundā. Kuldīgas novadā dzīvoju līdz 2002. gadam, kad pabeidzu Skrundas 1. vidusskolu. Skrundā atgriezos 2021. gada decembrī. Deviņpadsmit gadus pavadīju Rīgā. Bērnībā foršākā vieta Skrundā likās Stacijas kalns. Tur patika ziemā pavadīt daudz laika. Tagad priekšroku dodu pastaigu takai Skrundas pilskalnā, dodos tur staigāt ar suņiem. Skrunda man patīk ar savu mieru un klusumu. Nav burzmas un steiga, un tie ir mazpilsētas plusi. Ideāla vieta, ja lielpilsētu bardaks ir apnicis. Skrundas mērogā lepojos ar to, ka šī vieta turpina attīstīties. Arī tad, kad nedzīvoju šeit, tad vienmēr bijusi piederības sajūta šai vietai. Neskatoties uz reformām un iedzīvotāju skaita samazinājumam, es lepojos, ka Skrunda nav panīkusi, un mums vēl ir daudz potenciāla. Lepojos ar tiem Skrundas iedzīvotājiem, kuriem rūp šī vieta, un kas cenšas to uzlabot.”
Svarīgākais - ģimene
“Ģimene man ir ļoti svarīga un liela. Lai gan ikdienā nesanāk ar visiem uzturēt kontaktus klātienē, toties bieži sazvanāmies. Pēc iespējas mēģinām tikties svētkos. Tā kā mani 4 brāļi arī skolas gadus ir pavadījuši Skrundā, tad viņiem patīk šeit atbraukt un pavadīt laiku. Neesam lieli svētku svinētāji, bet pēc iespējas mēģinām satikties Ziemassvētkos un mammas dzimšanas dienā. Ģimenē svarīgākais, lai visi ir racionāli domājoši un nav nesaskaņu savā starpā. Kopš atjaunoju māju, es ceru, ka ģimenes kopā būšana klātienē notiks daudz biežāk.”
Turpināt pilnveidoties
“Esmu pabeidzis Latvijas kultūras akadēmiju, humanitāro zinātņu bakalaurs (dramatiskā teātra aktieris), turpat arī mācījos kultūras menedžmentu maģistra programmā. Savulaik radās doma kļūt par aktieri. Jau 12. klasē paralēli mācībām sāku braukt uz Rīgu un mācīties Dailes teātra 8. studijas kursos, lai sasniegtu šo mērķi. To arī izdarīju un vairākus gadus nostrādāju Latvijas teātros, taču jutu, ka tehniskās lietas mani aizrauj vairāk. Nodibināju savu būvniecības uzņēmumu, un 9 gadus darbojos šajā sfērā. Patika sajūta, ka ir redzams un taustāms rezultāts. Pašlaik mācos Juridiskajā koledžā nekustamā īpašuma pārvaldību un apsaimniekošanu. Skrundā ir ļoti novecojis dzīvojamais fonds, gribās to visu virzīt uz priekšu un atjaunot. Vēlos, lai Skrunda kļūst modernāka, vizuāli pievilcīgāka, un tas man dod motivāciju tam, ko pašlaik daru.”
Atpūta no ikdienas
“Skolas laikā nodarbojos praktiski ar visu, kas šeit bija pieejams, un lielākā daļa no tā man arī patika. Dzīvojot Rīgā, nodarbojos ar basketbolu un jūras burāšanu. Tas ir perfekts hobijs, lai atslēgtos no darbiem un stresa. Pašlaik aktīvais hobijs ir volejbols. Spēlēju Skrundas komandā kopā ar lielisko komandas biedru Oskaru. Šis dod tādu foršu sajūtu un savā ziņā piederību šai vietai. Jaunākais hobijs, ko šobrīd mācos un apgūstu ir picu cepšana.”
Mīļākie svētki:
“Nav vieni izteikti mīļākie svētki. Katru gadu svinu Ziemassvētkus, patīk, kad ģimene sanāk kopā. Ziemassvētku laiks kaut kādā veidā nomierina.”
Kas dod enerģiju:
“To dod mani suņi. Ar viņiem nekad nav garlaicīgi un vienmēr jābūt gatavam, nevar atslābt. Godīgi sakot, enerģija īpaši nav jāmeklē, jo ir skaidrs, ko gribu sasniegt un izdarīt.”
Mīļākais ēdiens:
“Skrundā ceptās Neapoles stila picas.”
Ja atkal būtu 18 gadus jauns:
“Ieteiktu sev vairāk laika pavadīt ar ģimeni.”
