Rubrika “Esi viens no” ar Ģirtu Miezīti

Jaunmuižas iedzīvotājs Ģirts Miezītis ikdienā strādā Skrundas postenī par ugunsdzēsēju-glābēju (autovadītāju). Viņš ir īsts vietējais, jo dzimis, audzis un joprojām dzīvo Jaunmuižā. Viņa dzīves moto: “Ej uz priekšu un nekavējies pagātnē, tur vairs nekas nav maināms.”

Sava vieta sirdij vistuvākā

“Visu dzīvi līdz šim esmu pavadījis Jaunmuižā. Esmu atjaunojis savu bērnības māju kurā ar ģimeni dzīvojam. Kaimiņu mājā dzīvo kungs sirmā vecumā, kurš mani un mammu atveda no dzemdību nama. Otrā pusē dzīvo kaimiņiene, kura bija mana bērnudārza audzinātāja. Man patīk mans mazais Jaunmuižas ciems - zinu šeit katru stūri, katru meža taku. Es nevaru iedomāties labāku vietu, kur būtu varējis pavadīt savu bērnību. Jaunmuiža ir mazs, bet sirsnīgs un draudzīgs ciems ar daudz skaistiem mežiem ap to.”

Profesijas iezīmes jau no bērnības

“Esmu dzimis Kuldīgā, visu bērnību pavadījis Jaunmuižā, šeit gāju sākumskolā, pēc tam Skrundas vidusskolā, Saldus tehnikumā, tad ugunsdzēsības koledžā. Kā jau visi jaunieši, tad arī es esmu pabijis Anglijā, Īrijā. Kad atbraucu no ārzemēm, tad kādu laiku strādāju Kuldīgā, līdz viens no draugiem teica, lai eju uz Skrundas ugunsdzēsējiem. Iezīmes no šīs profesijas varēju jau saskatīt bērnībā. Ja mūsu ciematā bija izcēlies ugunsgrēks, tad visi skrēja palīdzēt, un arī zināja, ko tādos brīžos darīt. Viens nesa spaini ar ūdeni, cits apziņoja kaimiņus. Tas viss notika automātiski, un tas likās aizraujoši, ka varu kādam palīdzēt. Man kā īstam lauku puisim arī ar fizisko sagatavotību nebija nekādas problēmas. Kādreiz kā no rīta izgāju laukā, tā visu dienu tur pavadīju. Skrēju, lēcu, rāpos, kaut ko taisīju un būvēju. Arī tagad vingroju, sportoju, lai sevi uzturētu formā. Trīs reizes nedēļā braucu uz svaru zāli Saldū, vienu reizi Skrundā.”

Ģimene ir pamatu pamats

“Mana ģimene ir kupla. Kopskaitā deviņi cilvēki, kas ikdienu padara aizraujošāku. Mājās sanāk būt daudz mazāk nekā vēlētos, sieva mūs atbalsta it visā. Bez viņas nekādi netiktu galā. Daudzas reizes viņai pašai noteikti gribētos kaut kur aizbraukt, bet laika ir tik, cik ir. Dzimšanas dienās mēģinām visi sanākt kopā. Ģimenē visiem ir savas intereses. Cenšamies, lai tās ikvienam būtu apmierinātas. Esmu stingrs, bet, lai visus savāktu kopā, tad brīžiem vajag stingrību. Man liekas, ka forši tiekam galā. Cik nu varu, tad mēģinu kaut ko bērniem iemācīt. Priecājos, ka visi tādi prātīgi ir. Medības un braukšana ar motociklu arī ir mana atpūta.”

Kādi ir mīļākie svētki?

“Mīļākie svētki ir 18. novembris. Tas ir laiks, kad mūsu tauta kļūst visvairāk vienota. Gājieni, parāde, karogs, visi rotājumi, un tā patriotisma sajūta ir lieliska. Mums mājās ir perfekti saglabājies austs pirmā Latvijas laika karogs, kuru izmantojam tikai īpašās dienās - viena no tām ir arī 18. novembris.”

Kas dod enerģiju?

“Enerģiju man dod mana ģimene, mežs, medības, un brauciens ar motociklu. Nekas labāk neatslēdz prātu no ikdienas domām un raizēm kā pastaigas mežā.”

Kāds ir mīļākais ēdiens?

“Man ļoti garšo garšīgi paēst. It sevišķi viss tas, kas ir kūpināts vai grillēts.”

Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns/a?

“Ja atkal būtu 18 gadus jauns, tad ieteiktu sev mazāk ballēties, vairāk pievērsties sportam. Sports ir labas pašsajūtas un līdz ar to labas dzīves kvalitātes pamats.”