Rubrika "Esi viens no" ar Intu Kamparu

Skrundeniece Inta Kampara pieraksta redzēto, atnākošo, dzeju. Dzimusi Saldū, bet visu mūžu bijusi skrundeniece. Īsteni stipra un spēcīga savā pārliecībā, Intai nav viens vienīgs dzīves moto, bet viens no tiem ir: “viss, ko tu meklē, tevi atradīs, tik jāiemācās gaidīt. Kas ir īsti tavs, tev garām  nepaies.”

Īpaši par vietējo

“Katra iela un nams Skrundā man ir tuvs un dārgs, vistuvākā ir dzelzceļa stacija un sliedes, bērnības iela - Kuldīgas, un mana tagadējā dzīvesvieta - “Krūzas”. Lepojos ar sevi, ar meitām, ar mazdēliņu, ar cilvēkiem, kuri izvēlas palikt dzīvot  Latvijā, Skrundā, neskatoties uz grūtībām. Skrundā ir ļoti daudz skaistu vietu, Venta, māju pagalmi, dārzi, koki, viss, ko spēj sniegt daba un tas skaistums visapkārt. Ģimene ir manējie, kurus es mīlu, piedomāju un sargāju viņus. Tā ir klusā laime, kura ir liela dāvana.”

Mazdēls Ēriks, meita Sintija un Džodija sēņo mežā.

“Dzīve ir mana skolotāja”

Intai patīk lasīt grāmatas, klejot pa mežu ar savu suni Džodiju, lasīt pļavas puķes, ravēt dārzu: “Tas viss dod spēku, mieru, piepildītību, rāmumu. Vēl ļoti patīk veci cilvēki, uzklausīt viņu dzīvesstāstus, pētīt senas fotogrāfijas. Dzīve ir mana labākā skolotāja, esmu daudz  pie un no viņas mācījusies, bērnībā sapņoju kļūt par aktrisi, preču fasētāju. bibliotekāri. Katriem no svētkiem ir sava smarža un noskaņa, visi labi. Ir gan kāpumi gan  kritumi dzīvē, enerģiju dod apziņa, ka man atvēlētais laiks jāizdzīvo tā, kā dvēsele jūt.”

Ko ieteiktu, ja būtu iespēja sevi satikt 18 gadu vecumā?

“Piebremzē mazliet savu karsto un straujo sirdi.”

Ēdiens, kas garšo:

“Vislabāk garšo putraimu biezputra ar cukuru vai ar kūpinātas gaļas mērci.”