Rubrika "Esi viens no" ar Jāni Buķeli
Skrundenieks Jānis Buķelis ikdienā strādā par ugunsdzēsēju-glābēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas daļā. Daudziem viņš pazīstams kā mūziķis, solists grupā “Līvi”. Viņš ir stiprs savā pārliecībā un zina, ko vēlas sasniegt. Viņa dzīves moto: “dzīvo šeit un tagad, ar domu par rītdienu.”
Lepoties ar vietējo
“Esmu dzimis Kuldīgā, bērnību pavadījis Vilgālē. Kopš 1992. gada esmu Skrundā. Kuldīgas novadā dzīvoju visu savu mūžu – četrdesmit trīs gadus. Šī vieta man saistās ar lielu mieru un klusumu, viss ir pazīstams un tuvs. Man ļoti patīk Skrundas muiža. Tā ir skaista un sakopta vieta. Labas atmiņas, jo kādreiz tur bija internāts, kurā arī skolas laikā dzīvoju. Man ļoti patika skolas laiks, īpaši vidusskolas laiks, iepazinu daudz labus draugus un foršus cilvēkus. Tur arī sāku nodarboties ar mūziku, un satiku savu sievu Daci. Lepojos, ka Skrundas muiža ir atdzimusi, jo es zinu, kā tur bija kādreiz, un kā ir tagad. Tas ir īsts prieks un lepnums par tik skaistu un sakoptu vietu.”
Ģimene - visa pamats
“Ģimenē mēs esam četri. Tā man ir vissvarīgākā, un ir visa pamats. Ziemassvētkus cenšamies vienmēr svinēt ģimenes lokā, arī kāzu jubilejas. Mēģinām vismaz reizi gadā kaut kur kopā aizceļot, lai atpūstos no ikdienas skrējiena un ievilktu elpu. Pēdējais ceļojums bija uz Siguldu, labprāt pa Latviju ceļojam. Nav nekur tālu jābrauc, lai noķertu to foršo atpūtas sajūtu. Ir interesantas vietas tepat, un arī ārzemēs. Ceļošana dod labas emocijas, daudz ko jaunu var ieraudzīt, var piedzīvot un redzēt.”
Hobiji dod spēku
“Hobiji man ir dažādi – golfs, hokejs, motocikls. Tie man dod mieru un labsajūtu. Brīžiem pats brīnos kā visu paspēju izdarīt. Golfu spēlēju Latvijas pieejamos golfu laukumos. Divos no visiem neesmu tikai bijis. Stokholmā esmu spēlējis golfu, tur arī šo nodarbi iepazinu, un tā teikt ar to saslimu. Hokeju pēdējā laika spēlēju tikai uz dīķiem. Kādreiz braucu uz hallēm Brocēnos, Liepājā, Ventspilī, bet tam vairs neatliek laika. Ar motociklu tālākais brauciens bijis kopā ar Daci uz Palangu, Jēkabpili. Toreiz vēl "Līviem" bija koncerts, un tas bija interesants piedzīvojums, bet pārsvarā vienkārši uzkāpju uz moča un braucu, kur acis rāda. Ir sapnis aizbraukt uz Igaunijas salu Sāremā. Tāds nākotnes ceļojums, nezinu vai sanāks, bet doma ir. Pārsvarā esmu vientuļais braucējs, jo man patīk sajūta, ka ir ceļš, es un motocikls. Man paveicies, ka sievai arī patīk braukt, tad kopā varam izlaist kādu apli.”
Iedvesmu rod darba rezultātā
“Kopš vidusskolas gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, tā bija lieta uz ko mērķtiecīgi gāju. Esmu arī pabeidzis sabiedrisko attiecību speciālista profesiju. Darbs līdz ugunsdzēsēja profesijai šķita viegls un aizraujošs. Ugunsdzēsēju profesijā katru gadu jākārto normatīvi, tāpēc sevi ir jāuztur formā. Kad nokusīs sniegs, tad būs jāsāk skriet. Morālajai noturībai esmu mācīts, gatavots un trenēts, tā arī ar to tieku galā. Labi, ka ir draugi, kolēģi ar ko varu izrunāties. Ģimeni cenšos neapgrūtināt ar tādām lietām, jo darbs ir darbs, un mājas ir mājas. Dienests nāk pretī, ir iespējas saņemt psiholoģisko atbalstu jebkurā laikā. Iedvesmu darbam rodu rezultātā. Ja esi pārliecināts par to, ko vēlies, tad viss ir bumbās. Ja tas, ko daru spēj kādam palīdzēt vai iepriecināt, tad tas ir labākais iedvesmas avots.”
Kādi ir mīļākie svētki?
“Jāņi. Tā kā esmu Jānis, tad uztveru šos svētkus kā savējos.”
Kas dod enerģiju?
“Sadales tīkli, bet tā vēlme panākt rezultātu.”
Kāds ir mīļākais ēdiens?
“Ķiploku sviestā ceptas tīģergarneles.”
Ko ieteiktu sev, ja atkal būtu 18 gadus jauns?
“Piebremzēt savu Ego, vairāk cienīt citus.”
