Lēnās piemin pulkvedi O.Kalpaku un viņa cīņu biedrus
3. marta vakarā Skrundas novada Lēnās pieminēja karā kritušos O.Kalpaka cīņu biedrus. Pasākumā piedalījās Skrundas novada pašvaldības pārstāvji, LR Bruņoto spēku 45.nodrošinājuma bataljona komandieris majors Andris Rieksts, karavīri un zemessargi. Latviešu virsnieku apvienība, Nacionālā karavīru biedrības, Kalnu vidusskolas zēnu vokālais ansamblis, Skrundas kultūras nama vokālais ansamblis Vecie zēni, Bruņoto spēku pūtēju orķestris. Šīs piemiņas vietas idejas autors Jānis Blūms saņēma Aizsardzības ministrijas pateicības rakstu. Pasākuma noslēgumā visiem bija iespēja noskatīties salūtu un nobaudīt zupu. FOTO - Aivita Emerberga
Vēstures fakti.
Pirms pieciem gadiem novembrī Lāčplēša dienas priekšvakarā Lēnās tika atklāts monuments. Netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā, radīdami lūzumu Latvijas atbrīvošanas cīņās. Memoriālais ansamblis kalpo kā kalpakiešu varoņgaitu atspulgs un simbolizē krustcelēs novietotu cietokšņa sienas fragmentu. Ap desmit metru garo un trīs metrus augsto mākslinieciski veidoto laukakmeņu kompozīciju papildina plāksne, kurā iemūžināti bataljona rotu komandieru vārdi. Pieminekļa idejas autors - Latvijā pazīstamais lauksaimnieks, kādreizējais Nīgrandes paraugsaimniecības vadītājs Jānis Blūms. Radošo ieceri iedzīvinājusi tēlniece Maija Eņģele. Memoriālā siena nav bezpersonisks veidojums – tas ir piemineklis arī represētajam un lēģerī nobendētajam J. Blūma tēvam, Kalpaka uzticamajam cīņu biedram un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Paulim Blūmam. Teksts- Loreta Robežniece
Foto- Aivita Emerberga
Pirms pieciem gadiem novembrī Lāčplēša dienas priekšvakarā Lēnās tika atklāts monuments. Netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā, radīdami lūzumu Latvijas atbrīvošanas cīņās. Memoriālais ansamblis kalpo kā kalpakiešu varoņgaitu atspulgs un simbolizē krustcelēs novietotu cietokšņa sienas fragmentu. Ap desmit metru garo un trīs metrus augsto mākslinieciski veidoto laukakmeņu kompozīciju papildina plāksne, kurā iemūžināti bataljona rotu komandieru vārdi. Pieminekļa idejas autors - Latvijā pazīstamais lauksaimnieks, kādreizējais Nīgrandes paraugsaimniecības vadītājs Jānis Blūms. Radošo ieceri iedzīvinājusi tēlniece Maija Eņģele. Memoriālā siena nav bezpersonisks veidojums – tas ir piemineklis arī represētajam un lēģerī nobendētajam J. Blūma tēvam, Kalpaka uzticamajam cīņu biedram un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Paulim Blūmam. Teksts- Loreta Robežniece
Foto- Aivita Emerberga