Raņķos visnotaļ mierīgi

Šī pavasara pirmais Skrundas novada domes izbraukums pie iedzīvotājiem notika Raņķos, kur pasākumu zālē pulcējās ap 20 vietējo.   Uzlabos infrastruktūru Domes izpilddirektors Guntis Putniņš un pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Eisaks informēja par infrastruktūras uzlabošanas plāniem. Pamatbudžetā Raņķiem šogad atvēlēti 43 tūkstoši eiro, no tiem vairāk nekā puse tiks pārvaldei. Saimniecībā lielākais darbs būs jaunu skursteņu izbūve daudzdzīvokļu mājās par 12 tūkstošiem eiro. Līdz vasaras vidum tiks precizēts, kur un cik dūmvadu tiks salaboti. Turpinās labiekārtot brīvdabas estrādi. Bet par iecerētajiem pludmales volejbola laukumiem pie Ventas vēl jāvienojas ar tuvējo māju iemītniekiem. Speciālajā budžetā pagasta ceļu uzturēšanai paredzēti 25 tūkstoši eiro. Vēl nav saņemta atbilde uz Latvijas Valsts mežiem nosūtīto vēstuli par vietām, kurās jāatjauno ceļa segums. G. Putniņš aicināja iedzīvotājus ziņot, ja brauktuves, grāvji vai tilti kaut kur apgrūtina satiksmi. Kam jāmaksā par atkritumiem? Skrundas komunālās saimniecības (SKS) inženieris informēja, ka par pērn Eiropas ūdenssaimniecības uzlabošanas projektā ietaupīto naudu šogad varēs uzlabot kanalizācijas sistēmu centrā. Par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu raņķenieki vairs neizteica pretenzijas kā iepriekš. Iedzīvotāji nav apmierināti vienīgi ar atkritumu uzskaiti. Kā skaidroja SKS valdes pārstāve Guna Skrebele, tas nav atkarīgs no apsaimniekotāja. Ir mainīti Ministru kabineta noteikumi – tagad tie paredz, ka norēķinu kārtību nosaka pašvaldība. Deputāti nolēmuši, ka visgodīgākais variants ir par atkritumiem maksāt pēc iemītnieku skaita. Kāda iedzīvotāja iebilda, ka visi, kas deklarējušies, šeit nedzīvo vai ir arī otrādi. „Tad jādeklarējas faktiskajā dzīvesvietā,” atbildēja G. Skrebele. „Jebkurā gadījumā par atkritumiem jāmaksā.” Kāpēc nedod naudu? Aldona Zīdere interesējās, kāpēc konkursā Darīsim kopā nauda iedota tikai sešiem projektiem, kaut gan solīts atbalstīt desmit. Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte atbildēja, ka nopietni izvērtēts, kādiem mērķiem nauda vajadzīga visvairāk. Raņķeniekiem neesot iemesla sūdzēties, jo jau iepriekš pašvaldība devusi naudu, turklāt var startēt arī citos konkursos. „Nekļūsiet ne par kripatiņu sliktāki, ja jūsu projektu neatbalstīs,” mierināja domes priekšsēde Loreta Robežniece. G. Putniņš piebilda, ka novadā veidojas mājražotāju kooperatīvs un aicināja arī Raņķu aktīvos ļaudis tam piebiedroties. Kas notika ar laivu? Pēc L. Robežnieces atkārtota lūguma iedzīvotāji sadūšojās uzdot vēl dažus jautājumus. „Kas tā par laivu, ko pērn nopirka?” jautāja kāda seniore. G. Putniņš atbildēja, ka tā iegādāta pēc Ventas pretējā krasta iedzīvotāju izmisīga lūguma, lai viņi pāri upei tiktu uz veikalu. Laiva nopirkta, bet nebija neviena, kas uzņemtos atbildību. Tagad tā stāv pārvaldē, varbūt tiks izmantota vasarā: svētkos, tūrismā. “Par to bija runāts gadiem, bet, kad lūgums izpildīts, izrādās, ka nemaz nevajag. Tā jau varam jums sapirkt arī motociklus un kvadraciklus. Kas par tiem atbildēs? Tomēr nāciet droši uz domi ar jebkuru vajadzību,” sapulci beidza L. Robežniece.      Informācija pārpublicēta no: www.kurzemnieks.lv Raksta un foto autors: Daina Tāfelberga